SALAMANA PAMĀCĪBAS 18 :20 MĒLEI IR DZĪVES UN NĀVES VARA

 

 Dievs māca, ka “mēlei ir dota dzīvības un nāves vara. Un tie, kuri mīl to, ēdīs tās, savas mutes izrunātos, augļus.” (Salm.sak.18:20-21).

Tāpec vienmēr“apsveriet ļoti uzmanīgi , ko dzirdat un kā klausāties. Jo ar mēru kādu mērīsiet, ar tādu pašu jums atpakaļ tiks atmērīts, - un pat vēl vairāk. (Mk.ev.4 :24).

 

 

Jo tieši tāpat, kā spriežat par citiem, par jums tiks spriests; ko domājat par citiem, tas jums tiks atgriezts; ar kādu mēru mērāt, ar tādu jums tiks iemērīts. (Mt.ev.7:1-2).

 

Tāpēc visu laiku lūgsim Dievam: “Uzliec sargu pār manu muti, KUNGS; vēro manu lūpu vārtus.” (Psalms 141:3).

 

Jo patiesība, kurai katrs piekritīs, ir tāda, ka visgrūtākais cilvēka darbs ir novaldīt mēli. Bet, ja mēs gribam dzīvot mierā un redzēt daudz labu dienu, mums jātur sava mēle no ļauna un mūsu lūpas no vārdiem, kas bieži vien ir izteikti bez apdomas nodarot pāri citiem.

 1.Pēt.3:8-13; Psalms 34:13.

 

Jo  tie, “kas vēro savu lūpu teikto, sargā savas dzīves, bet tie, kas runā ātri un nepārdomāti, nonāk pie iznīcības” Salm.pam.13:3.

 

Kā arī ir teikts: “Tādi, kuri sevi uzskata par reliģioziem, bet nemāk savu mēli saturēt, piemāna paši sevi un savu sirdi, un viņu reliģija ir bezjēdzīga.” (Jēk.vēst.1:26-27).

 

Ir jācenšas mazāk runāt (tas atnes daudz svētības un pat var pagarināt dzīvi); ļoti jāvēro pār to, ko sakām.

Jo ar jūsu pašu vārdiem jūs vienmēr būsiet attaisnoti un ar jūsu pašu teikto/ vārdiem jūs būsiet/ tiksiet notiesāti. Mt.ev.12:37.

 

Pat Dāvids, kuru Dievs uzskatīja par Savu draugu, saprata, ka viņš nav spējīgs runāt tikai to, kas labs un lūdza Dievam palīdzību. Psalms 143:3; Psalms 39.

 

Jā, novaldīt mēli ir smags darbs. Bieži pat ar vislabākajiem nodomiem mums tas neizdodas. Un tas ir cilvēka īstās dabas dēļ.

Cilvēks spēj novaldīt lielus kuģus un spēcīgus zirgus, bet nav spējīgs novaldīt savu mēli. Cilvēka paša mēle sagrauj veselību un iznīcina dzīves. Gan savas, gan citu. Cik biedējoši ir šie vārdi: "...mēle ir uguns, netaisnības pasaule. Mēle tādā stāvoklī atrodas starp mūsu locekļiem, ka apgāna visu ķermeni un aizdedzina dzīves gājumu, pati būdama elles iededzinātāja...." Jēkaba vēst.3.

 

Dažreiz savu vārdu ‘augļus’ cilvēks var sajust vai saskatīt gandrīz vai nekavējoties, bet dažreiz var paiet daudzi gadi, pirms notiek tas, par ko tika spriests, domāts, kā tika vērtēts, kas tika nievāts, aprunāts vai apmelots. Tikai visbiežāk ir tā, ka pēc daudziem gadiem cilvēks neatcerās, ka ir runājies to, ko tagad ‘ēd.’

Tāpēc, nepaļaujieties uz sevi un savu gudrību vai spēku. Paļaujieties uz Dievu. Ticiet Viņam un tam, ka Viņa neizmērojamā žēlastība ir vienīgais, kas spēj jūs noturēt uz svētību ceļa.

 

 “…Svētīts ir cilvēks, kurš nesēž paļātāju, aprunātāju un izsmējēju pulkā….” (Psalms 1).

Šo var attiecināt arī uz tik  pierastu, šķietami nevainīgu nodarbi, kā televizorā rādīto tēmu skatīšanās. Tāpēc ir jāizsver ko skatīties un ko nē. 

 

Kā arī -“Daudzvārdībā grēka ir papilnam, bet tāds, kas savalda savas lūpas ir gudrs.” (Salm.sak.10:19).

 

“Bezdievīgais ar savu muti vien iznīcina savu draugu/ kaimiņu, bet caur zināšanām un sapratni taisnīgais izglābjas.” (Salm.sak.11:9).

 

Manā lūgšanu sarakstā ir sieviete, kura piecdesmit gadus atpakaļ tika apmelota, nonievāta utt. Visa viņas dzīve tika sabojāta un viņa nespēja veidot (pat ģimenē) tādas attiecības, kādas vēlētos. Paldies Dievam, ka Viņa Vārds ir dziedējošs un sniedz padomus, un ceru, ka šī sievietes tik ļoti ievainotā dvēsele tiks izdziedināta pilnībā.

Kāds jauns vīrietis atcerās to, ko viņa bērnībā, desmit gados, onkulis jokodamies pateica. Onkulis neatceras, ko viņš teica, bet jaunajam vīrietim, kuram jau ir bērni, sāp tas, - sen atpakaļ pateiktais joks.

Kāda pavisam jauna meitene, izlasot sociālajos tīklos negatīvu repliku, izdarīja pašnāvību. Sarakstu varētu turpināt bezgalīgi.

 

Nerunājot jau nemaz par to, kā katrs negatīvs, destruktīvs vārds (arī joki) ietekmē mazus bērniņus. Jo mazi bērni nespēj loģiski domāt un viss, kas viņiem tiek teikts, viņi uztver kā absolūtu patiesību. Un ticiet man, tas vēlāk ietekmē gan bērnu sekmes skolā, gan viņu izvēles vēlākajā dzīvē un to, kā un ar kādiem cilvēkiem viņi veido attiecības. Bērni ir kā sūkļi, kuri uzsūc pilnīgi visu - gan labo, gan slikto.

 

Visiem vecākiem, pedagogiem, kaimiņiem - pilnīgi katram, kam ir saskarsme ar bērniem, ļoti lūdzu, - apdomājiet ko runājiet. Un pat, ja jums šķiet, ka bērns ir neapdāvināts, nepaklausīgs vai kā citādi jūsu skatījumā 'nepareizs' - nezodziet no bērna sapņus. Tieši otrādi – lieciet visiem saviem bērniem sapņot, iedrošiniet, uzmundriniet, runājiet ar sapratni un cieņu. Mēģiniet savu bērnu saprast. Jūs nezināt, ko Dievs ir sagatavojis priekš,- ar jūsu muti, ar jūsu lūpām un sirdi, nozākātā -bērna.

 

Netiesājiet nekad; atceraties, ka viss, ko un kā spriežam/ tiesājam, nāk atpakaļ. Tāpēc, ja vien jums nav padomā labs ieteikums, konstruktīvs, derīgs, uzmundrinošs, spēcinošs, labu radošs, dziedinošs utt. vārds, tad vienmēr labāk ir klusēt. Un sirdi turēt šķīstu, neaptraipītu un vieglu. Jāvēro pār to, kas sirdī.  Lai dzīvē iet vieglāk, un lai mūsu izteiktie spriedumi, kas sāpina, aizskar, pazemina vai kā citādi ievaino citus,  - nenāk pār mūsu bērniem un mazbērniem atpakaļ.

      

Labi, klausīsimies tālāk, ko Dievs māca. :)

 

 “Neprātīga pārgalvja vārdi dur kā asi zobeni, bet gudra cilvēka mēle nes dziedināšanu.” (Salm.sak.12:18).

 

“Cilvēks, kas sargā savas lūpas, saglabā savu dzīvi, bet tie, kas runā aizvainojoši, skarbi un sliktu, - nonāks iznīcībā.” (Salm.sak.13:3).

 

“Maigi vārdi ir kā dzīvības koks, bet sāpīgi, blēdīgi, maldinoši un nodevīgi vārdi salauž cita cilvēka garu.” (Salm.sak.15:4).

 

“Visi izbauda piemērotu, atbilstošu atbildi; tas ir tik brīnišķīgi pateikt pareizo lietu/vārdu īstajā laikā!” (Salm.sak.15:23).

 

“Melīga mēle ienīst savus upurus un glaimojoši vārdi grauj un pazudina.” (Salm.sak.26:28).

“…no tā, ar ko sirds ir pilna, mute runā. Labs cilvēks runā labo, kas krāts viņa sirdī; slikts cilvēks runā sliktu, kas krāts viņa sirdī.” (Mt.ev.12:34-37).

 

“…no sirds pārpilnības mute runā.” (Lk.ev.6:45).

 

“Visi tie, kuri stingri vēro pār savām mutēm, sargā sevi no nelaimēm.” (Salm.sak.21:23; Psalms 34:13; 1 Pēt.vēst. 3:10).

 

”Kā traks cilvēks, kā maniaks ir tas, kurš melo savam draugam un tad saka: ‘bet es jau tikai pajokoju.’

Un, - “Kā uguns izdziest bez malkas, tā bez sliktiem vārdiem un bez tenkām strīdi izbeidzas.” (Salm.sak.26:18-20).

 

Tāpēc, - “Neļaujiet neveselīgām (priekš sevis un citiem), cilvēku garu un dzīves graujošām runām nākt no jūsu mutēm, bet gan tikai tādām, kas pacels citus saskaņā ar viņu vajadzībām tā, ka jūsu vārdi dos labumu klausītājam. Neskumdiniet Svēto Garu (ar sliktiem vārdiem) ar kuru jūs jau esat apzīmogoti izglābšanas dienai. Topiet brīvi no katra rūgtuma, niknuma, dusmām, tračiem, ķildām, un no visas, jebkāda veida ļaundarības.

Esiet laipni un iejūtīgi viens pret otru piedodot visiem tāpat, kā Dievs visu ir piedevis jums Kristū.” (Efez.4:29-32).

 

“Kā arī, nevajadzētu savā starpā ielaist neķītrības, muļķīgas sarunas vai rupjus jokus, jo tas viss ir nevietā un lieks. Bet drīzāk, lai jūsu mutes runā pateicības vārdus.” (Efez.5:4). 

 

“Un iedrošiniet, uzmundriniet viens otru katru dienu tik ilgi, kamēr vien šī diena ir saukta par “Šodienu” tā, ka neviens no jums netiek no grēka viltības nocietināts.” (Ebrej.3:13).

 

Tāpēc caur Jēzu nepārtraukti piedāvāsim Dievam slavas upurus – mūsu lūpu augļus, kas sludina Viņa vārdu. Ebrejiem 13:15.

 

“Upurē pateicības upuri Dievam un piepildi savus solījumus Visuaugstākajam.” (Psalms 50:14).

“Iedrošiniet mazdūšīgo, palīdziet vājajam un esiet pacietīgi ar visiem.” (vēst.1 Tesalon.5:14).

 

Tāpēc, dārgais Dieva bērns, izmeklē savu sirdi sava paša labad. Nekad, ne pie kādiem apstākļiem netiesājiet, nespriediet, neargumentējiet par cilvēku izskatu, uzvedību, viņa dzīvi un visu pārējo, kas vien šai pasaulē var būt. Neuzņemieties, tādējādi, uz sevis citu rūpes…

 

Un, ja vēlies, varbūt lūgsim kopā.

Mīļais Tēvs, paldies par Taviem apsolījumiem un padomiem. Paldies par to, ka esi mums devis Savu Svēto Garu kurš, tagad dzīvodams mūsos, palīdz mums sargāt mūsu lūpas no ļauniem, citus pazemojošiem, cilvēka garu un dvēseli graujošiem, sāpīgiem, liekiem un tukšiem vārdiem. Tu Pats teici, ka, viss, ko aiztaisīsi, neviens nespēs attaisīt. Un ko attaisīsi, neviens nespēs aiztaisīt.  Jesajas gr.22:22; Atkls.gr.3:7-8.

Tāpēc paldies, ka dzirdi mūs tagad - attaisi mūsu mutes tikai tad, kad tas tiešām ir vajadzīgs ; lai mēs runājam tikai labus, cilvēka garu un dvēseli veldzējošus, celošus vārdus. Lai labais, Svētais, Gars vienmēr palīdz mums un rāda kad, kā un kuram mēs varam palīdzēt. Lai Viņš vienmēr mums palīdz saredzēt un sadzirdēt to, ko paši nespējam. Izgaismo mūsu siržu acis un vadi mūs, lai mēs vienmēr esam par svētību citiem tā, ka Tavs Vārds ir slavināts, godināts un tencināts. Paldies Tev, Tēti ! Jēzus dārgajā vārdā mēs lūdzam un lai notiek tā. Amen.

 

“Es, Jēzus, saku jums patiesību, jebkas, viss, ko aizliegsiet (ar savu muti) uz zemes, būs aizliegts debesīs.

Tāpat viss, ko atļausiet (ar savu muti) uz zemes, būs atļauts debesīs.”

(Mt.ev.18:18-19).

 

 

Lai Dievs piedod mums visiem, kad tīšām vai netīšām, bet esam likuši kādam saindētu vārdu dziras dzert.

Lai Dievs ir žēlīgs pret mums visiem un vēro ik mirkli pār to, ko runājam.  Āmen.