Garīga Būtne.

 beautiful blue sky hd picture 166005

Cilvēkiem ir daudz jautājumu attiecībā uz šo tematu un tāpēc lūdzu Dievam un Viņa Svētajam Garam, kurš tagad dzīvo visos, kuriem ir Kristus, - lai Viņš palīdz man īsi ieskicēt šo tēmu tā, lai jums, dārgais lasītāj, tas ir saprotami.

 

Un tā, sākam.

Dievs radīja pasauli un visu, kas tanī. Un viss, ko Dievs radīja, bija ļoti labs. (1.Mozus grāmata). Un Dievs radīja cilvēku. Pēc Savas līdzības Dievs radīja tos. Ādamu Dievs iztaisīja no zemes un Ievu izveidoja no Ādama ribas. Un Dievs iepūta cilvēka nāsīs dzīvību (1.Mozus gr. 1:26-27).

 

Tā cilvēki tapa par dzīvām dvēselēm un Dieva Gars (cilvēki bija garīgas radības) bija viņos. Un Dievs ar Ādamu runājās, abi pastaigādamies Ēdenes dārza koku ēnā. Dievs mācīja Ādamam paklausību un cieņu. Bet pilnīgi visas vajadzības, kādas vien pirmajiem cilvēkiem varēja rasties, bija Dieva nodrošinātas. Viņi dzīvoja labestībā, mīlestībā un mierā. Viņi nezināja nekā slikta, viņiem netrūka nekā un viņiem atļauts bija viss. Izņemot – neēst no viena koka. No zināšanu koka,- no labā un sliktā pazīšanas koka (Mozus.gr.2:17). Jo Dievs teica, ka tanī dienā, kad cilvēki ēdīs no zināšanu koka – viņi mirs. Tā tas arī notika - ar smagām sekām, kas velkas līdz pat šodienai un ilgs līdz Jēzus otrajai atnākšanai.

 

Toreiz, kad Ādams, paklausot Ievai, izvēlējās neklausīt Dieva brīdinājumam/ pavēlei, viņš tādējādi sacēlās pret Dievu, un cilvēku gars mira tajā pašā brīdī. (Mozus 1.gr.3:6).

No tā brīža visi Ādama un Ievas pēcnācēji piedzimst bez Gara (garīgi miruši). Tas nozīmē to, ka cilvēks, jau ieņemšanas brīdī ir grēcīgs un garīgi miris. (tāds, kas ar saviem spēkiem nav spējīgs klausīt Dievam. Jo redziet, cilvēks nekļūst par grēcinieku izdarot vai domājot kaut ko nepareizu, bet gan, cilvēks rīkojas nepareizi tāpēc, ka ir grēcinieks jau no piedzimšanas brīža. Un tikai Dievs vienīgais var izglābt cilvēku no šī stāvokļa.)

 

Tātad, tai brīdī, kad pirmie cilvēki izvēlējās neklausīt Dieva teiktajam, grēks un nāve ienāca pasaulē.

 

Ādams netīši nodeva pasauli Sātana rokās, kur tā ir līdz šim (Mt.ev.4:9; Lk.ev.4:6; 1.Jņ.gr.5:19), un visi cilvēki iemanto Ādama krituša cilvēka stāvokli jau to ieņemšanas brīdī. Pasaule no tā laika ir piepildīta ar garīgi mirušiem cilvēkiem, jo tikai un vienīgi pieņemot Dieva pilnīgi par brīvu sniegto dāvanu – grēku piedošanu caur ticību Jēzum Kristum (Ef.gr.2:4-9) – cilvēkam tiek piedots un cilvēks top par garīgi dzīvu būtni/ atdzimst no Dieva. (Jņ.ev.7:38-39). Attiecības ar Dievu tiek atjaunotas un 

CILVĒKS TOP PAR GARĪGI DZĪVU BŪTNI.

 

Tādu, kam atkal ir atļauts nākt pie Dieva un veidot, un uzturēt attiecības ar Viņu. Jņ.ev.14:16 varam lasīt Jēzus vārdus mums visiem:

“Un es lūgšu Tēvam, un Viņš dos jums citu aizstāvi/ padomdevēju/ palīgu, kas palīdzēs jums visās lietās un būs ar jums vienmēr.”

 

Tas notika pēc tam, kad Jēzus aizgāja atpakaļ uz savu vietu pie Tēva un atsūtīja Garu, kuru saņem visi, kas tic (Ap.d.2:33).

Katrs, kurš tic Jēzum Kristum, Viņa paveiktajam darbam pie krusta un pieņem šo patiesību; katrs kurš tic Dievam un Viņa Dēlam, saņem grēku piedošanu un  Dieva Garu bez jebkādu savu labo darbu pievienošanas (Ef 1:13).

 

Bez Dieva, bez Jēzus apsolītā Gara, cilvēks ir viens un neaizsargāts šinī pasaulē. Pakļauts visādām citām gaisa autoritātēm un varām (Kolos.2:15), kas valda uz zemes; tiek vests pa maldu ceļiem un ir bez sapratnes, cik ļoti Dievs mīl cilvēkus un ko vēlas no tiem (Jņ.ev.3:15-19).

Tāpēc, ne jau mūsu labie darbi mūs glābj, ne jau ar labajiem darbiem esam spējīgi nopelnīt Dieva žēlastību vai mīlestību, bet gan tikai ticot Viņa teiktajam un Jēzum Kristum saņemot Viņa Garu, kas sauc: “Abba, tēti!”

“Viņš atbrīvoja mūs, lai visas Ābrahamam dotās svētības varētu nākt pie iepriekš neticīgajiem un nolādētajiem (tas ir – pie mums, neebrejiem) caur Kristu Jēzu tā, ka caur ticību mums ir atļauts (pat pavēlēts) saņemt apsolīto Garu” (Gal.3:14).

“Kristus atbrīvoja mūs no lāstiem, kādus baušļi tur pār mums, kļūdams par lāstu mūsu labā. Kristus uzņēma uz Sevis visus mūsu nepareizos darbus, lai mēs būtu brīvi…

(Gal.3:13; Gal.4:5; Rom.3:25; Rom.4:25; 2.Korint.5:21; Jesaja 53:12; Ebr.9:14; Ebr.9:28; 1.Jņ.gr.2:2).

“…Jēzus Kristus, kas ir ticams un uzticīgs liecinieks visām šīm lietām, pirmais uzcelts no mirušajiem un vienīgais Kungs un Pavēlnieks pār visiem pasaules kungiem. Viss gods lai pieder Viņam vienīgajam, - Viņam, kas mūs mīl un ir atbrīvojis mūs no mūsu grēkiem izlejot Savas asinis par mums, un kas ir padarījis mūs par Viņa Valstību un priesteriem tā, ka mēs tagad varam kalpot Viņam, t.i. Kristus Dievam un Tēvam. Viņam lai ir slava un gods un vara mūžīgi mūžos! Āmen!” (Atklāsmes.gr.1:5-6).

Ap.d.gr.1:8 Jēzus saka: “

… jūs saņemsiet spēku/ varu, kad Svētais Gars nāks pār jums, un jūs būsiet MANI liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.”

 

Dievs karstākā sirds vēlme ir, lai neviens no viņa radītajiem cilvēkiem nepazustu, bet gan iegūtu mūžīgo dzīvi. Tāpēc, Dievs pavēl nožēlot - mainīt attieksmi, prātu, domas utt., t.i.- aizgriezties prom no savas neziņas, un dažādu reliģisku aktivitāšu vietā būt atdzimušiem no Gara. Bez Gara neviens nevar ieiet Dieva Valstībā (Jņ.ev.3:5).

Viņš pavēl, lai katrs, kas saprot Viņa labo un perfekto gribu, iet un sludina Viņa labās ziņas tālāk citiem. Dieva labās ziņas, ko mēs saucam par Evaņģēliju ir – “laiks ir piepildīts, Jēzus teica, Dieva Valstība ir atnākusi. Jūsu grēki ir piedoti un jūs esat tiesīgi saņemt visus Dieva apsolījumus. Mainiet savus prātus un ticiet labajām ziņām (Mk.ev.1:14:15).

Tāpēc pieņemiet Dieva žēlīgi dāvāto dāvanu (grēku piedošanu un ceļu atpakaļ uz Viņa Valstību) un ticiet Bībelē rakstītajam to studējot Svētā Gara vadībā, ne sava prāta vadībā. No brīža, kad jums tiks dots Gars, tad Viņš, būs tas, kas jūs mācīs un ļaus redzēt ne tikai ar prātu, bet gan ar sirds acīm.

 

Tieciet piepildīti ar Garu (Ef.5:18) un dzīvojiet Dievam par godu un slavu kalpojot Viņam ar visu savu sirdi, dvēseli un prātu, Gara vadībā.

 

Bet, kad nāca klajā Dieva, mūsu visu Glābēja labestība (laipnība) un mīlestība, Viņš izglāba mūs ne jau tāpēc,  ka mēs esam darījuši kādas labas un taisnīgas lietas, bet gan tikai un vienīgi Savas žēlastības pilnās sirds dēļ. Viņš izglāba mūs caur atdzimšanas mazgāšanu (mazgā ar Vārdu) un caur Svētā Gara atjaunošanu mūsos, ko Viņš ir izlējis pār mums dāsni jo dāsni caur Jēzu Kristu mūsu Glābēju. (Titus 3:5-6).

Tāpēc…! “Tagad vairs nav ne nosodījuma, ne notiesājuma nevienam no tiem, kas ir Kristū, jo caur Kristu Jēzu Gara likums, kas dod dzīvību ir atbrīvojis jūs (visus, kas tic Viņam un Viņa ziņai) no grēka baušļiem (baušļi atklāj, kas ir grēks) un nāves. Jo, to, ko baušļi, vājināti mirstīgās miesas dēļ, nebija spējīgi izdarīt (tas ir – atvērt ceļu pie Dieva), to izdarīja Dievs Pats sūtot Savu vienīgo Dēlu grēcīgās miesas izskatā un līdzībā, lai Viņš kļūtu par grēka upuri. Un tādējādi Dievs nosodīja grēku miesā…” (Rom.8:1-4).

  

Tātad - cilvēks tika radīts no zemes. Cilvēkam ir miesa un cilvēks jūt fiziski – smarža, garša, tauste, oža, dzirde.

   Cilvēkos bija iepūsta dzīvība, ko mēs saucam par dvēseli,- tās ir mūsu emocijas, domas, griba, vēlmes, jūtas…

  Bet, - cilvēkam bija dots arī Gars bez kura nav iespējamas (nekādas) attiecības ar Dievu tik ilgi, kamēr vien cilvēks neatdzimst par jaunu no Gara. 

 

Dievs ir Gars un ja kāds vēlas būt attiecībās ar Dievu, tam arī ir jātop par garīgu būtni. Vienkārši. Dievs jālūdz un jāpielūdz savā garā, kas ir iespējams tikai tad, kad gars ir atgriezts.

 

Šeit nav runa par reliģisku dzīvi, iešanu uz baznīcu vai kaut ko tamlīdzīgu. Runa ir par atdzimšanu no Gara, bez kura visas reliģiskās aktivitātes var būt vienkārši alkšana, dzīšanās pēc Dieva bez sapratnes, kas ir Dievs un ko Viņš vēlas no mums. Bet saprast Dievu un to, kas ir teikts Bībelē, var tikai tad, kad cilvēks ir atdzimis.

 

Atdzimis “ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva. (Jāņa ev.1:13).

Jo tikai palīgs, Svētais Gars, kuru Tēvs dod visiem Jēzus Vārdā, mācīs jums visas lietas. Jņ.ev.14:26. Viņš atklās jums to, ko ar prātu cilvēks nevar atklāt.

Kā arī – neviens nav spējīgs ieiet Dieva Valstībā,  kamēr vien nav atdzimis no ūdens un no Gara. Jņ.ev.3:5-6.

Tāpēc, katrs no jums lai aizgriežas no saviem grēkiem un tiek kristīts Jēzus Kristus Vārdā tā, lai grēki tiktu piedoti. (vienreiz un uz visiem laikiem). Un jūs saņemsiet Dieva Dāvanu – Svēto Garu. (Ap.gr.2:38).

(neliela piezīme – bērni, kas kristīti maziņi būdami, nesaņem Garu, ne arī kādu citu labumu. Tas bērniņam var pat pāri nodarīt, jo neviens nespēj zināt to, kas ir kristītāja sirdī un prātā). Gan piedošana, gan Gars cilvēkam tiek dāvāti tikai tad, kad cilvēks ar pilnu apziņu un sapratni, ar savu paša muti, paziņo, ka Jēzus ir Kungs pār tā dzīvi un tic savā  sirdī, ka Dievs Viņu uzcēla no mirušajiem (Rom.10:9-10).


Tātad līdz brīdim, - kā tas ir teikts Jņ.ev.14:6, - kamēr vien nepieņemam Kristu - kā vienīgo CEĻU pie Dieva mūsu Tēva; kā vienīgo PATIESĪBU, kas mūs atbrīvo no daudz kā, par ko pasaule cieš un pārdzīvo;  kā DZĪVĪBU (mūžīgo), kas tiek dota kopā ar Garu (jo mūsu miesas mirs, bet gars nekad, tas ir mūžīgs); - mēs visi dzīvojam Sātana valstībā. Mēs dzīvojam zem baušļu lāsta, grēka varā un ar mirušu garu.

 

Bez Dieva Gara mūsos mēs vienmēr paliksim iekšēji miruši, ar dziļām, neizprotamām ilgām pēc kaut kā, un nekad nespēsim saprast Dievu, vai tuvoties Viņam.

 Tas, kas dzimis no miesas ir miesa un tas, kas dzimis no gara ir Gars. (Jņ.ev.3:6).

Garīgums nav atrodams ne grāmatās, ne labestīgumā, ne mīlestībā, ne baznīcās, ne teoloģijā, filozijā vai dzejā utt. Garīgums ir tikai un vienīgi manas un tavas attiecības ar Dievu, kad Gars iemājo cilvēkā.

Lai kā cilvēki meklē, pūlas atrast vai saskatīt garīgumu kaut kur ārpus Dieva, bez Viņa Dēla un Viņa Svētā Gara mūsos, ārpus Bībelē rakstītajam, - viss velti.

Tāpēc mums visiem ir gaužām liela nepieciešamība mainīt prātu (bībelē tas ir saukts par nožēlošanu) jeb attieksmi par visu, ko saka Dievs un nākt pie Kristus, lai saņemtu piedošanu. Jo cilvēka izglābšana nav atrodama nekur citur kā vien Jēzū Kristū.

“Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā un caur kuru mums jākļūst izglābtiem.” (Ap.d.4:12).

“Par Viņu liecina visi pravieši, ka ikviens, kas tic uz Viņu, Viņa Vārdā dabū grēku piedošanu.” (Ap.d.10:43).


Tanī brīdī, kad cilvēks saņem piedošanu (par velti dāvāta dāvana, Rom.3:23-26; Efez.1:7 2:8; Ebr.9:15; ), viņš tiek padarīts tīrs, šķīsts, nevainīgs, taisns un svēts Dieva bērns. Tiek pieņemts atpakaļ Dieva ģimenē no kuras tika izraidīts Ādama nepaklausības dēļ. 

Tagad cilvēks dzīvo caur ticību tam, ko saka Dievs; mācās mainīt attieksmi un  prātu un klausīt Gara balsij, kas vienmēr vadīs un palīdzēs (ja lūgsiet un klausīsieties). Jo Gars runās visu to, ko Jēzus tam teiks. Tāpēc ticiet uz Jēzu, jo Viņš ir jūsu pusē.
Tas nenozīmē, ka visas rūpes, bēdas un nedienas pazudīs ar reizi, un viss būs tā, kā tas bija starp Ādamu un Dievu Ēdenes dārzā.


Tagad mums jāmācās dzīvot kā jaunām radībām un jāklausa Dieva balsij. Jo Dievs pavēl atjaunot savu prātu katru dienu (Rom. 12:2; Ef.4:23-24; Ef.5:17). Atjaunojot prātu (tas ir,- mūsu ar pasaules mācībām un pagātnes pieredzi piesārņoto domāšanu) mūsu ķermeņi atjaunojas, dvēseles tiek dziedētas. Dzīves mainās.

 

…kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns (2.Kor.5:17).

 

Vecais cilvēks tagad ir jānoliek malā un jāietērpjas jaunajā cilvēkā caur ticību, jo tā ir Dieva pavēle. Nolieciet malā veco dzīves stilu, savu veco ES, kas ir bijis koruptēts mānīgo vēlmju dēļ. Tagad atjaunojiet prāta garu un uzlieciet sev savu jauno ES, radītu būt kā Dievs patiesā taisnumā un svētumā. (Bez Gara cilvēkā, cilvēkam nav ne mazāko izredžu būt svētam, attaisnotam un taisnam Dieva bērnam. Bez Gara vispār nav iespējams būt Dieva bērnam). (Ef.4:22-32; Rom.6:4-8; Kol.3:8-9; 1.Pēt.2:1; Jēk.1:21).

 

Un ja kāds nav svēts un taisns, tam nav pieejas pie Dieva Tēva.

Bet saņēmuši Garu, ļaujiet Viņam darīt savu darbu. Viņš arī ir tas, kas radīs jūsu dzīvē mīlestību, mieru, prieku, pacietību, labestību, uzticību, maigumu un savaldību, paškontroli. Un pret šādām lietām tur vairs nav nekādu baušļu. Gal.5:22-23.

Un tā, tie kas ir Kristū, ir atdzimuši no Dieva un pārgājuši no nāves dzīvībā. Tie, kas ir Kristū un kuros ir Kristus, tagad ir patiesi Dieva bērni un jau dzīvo Viņa Valstībā zem Viņa paspārnes un aizsardzības. Sātanam vairs nav varas pār tiem, kas ir Kristū. Tomēr no brīža, kad cilvēks atgriežas pie Dieva, Sātans ar to nesamierinās un dara visu, lai cilvēku atkal pieviltu un novirzītu no pareizā ceļa (2.Kor.11:3).

Bet šeit arī mums iet palīgā Dieva Vārds. Tā kā ne pret miesu un asinīm Dieva bērnam ir jāiztur cīņas, tad nu, Dievs saka: “bruņojieties ar visiem Maniem ieročiem…” Ef.6:11.

Un beidzot, - klausiet Jēzum! Ticiet Viņam un mīliet viens otru. Saņēmuši dāsnās Dieva dāvanas, ejiet un sludiniet labās vēstis citiem. Mācieties paši un māciet citiem visu, ko Jēzus mācīja. (Mt.ev.28:18-20).


Vēl īsāk:
Dievs mīl visus cilvēkus, tāpēc sūtīja Savu Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic nepazustu, bet gan iegūtu mūžīgo dzīvi. Jo miesa tiks atgriezta atpakaļ zemē, kur tā satrūdēs, bet gars ir mūžīgs.

To, ko Ādams sabojāja, Dievs sakārtoja, jo alga par grēku ir nāve, tāpēc kādam bija jāsamaksā šī alga. Pirms Jēzus nākšanas šinī pasaulē nepārtraukti tika kauti teļi, buļļi, āži un kazas, jo tikai ASINIS var attīrīt, izglābt un svētīt cilvēku. Un reizi gadā katram bija jāpienes upuris (āži utt.) par grēku; tādējādi uz gadu grēki bija piedoti. Pēc gada viss bija jādara atkal tas pats - upuris pēc upura.

Tagad, kad Jēzus Kristus, Pats Dievs ir miris vienu reizi par visām reizēm, visi upuri ir zaudējuši savu jēgu. Cilvēks, kas Viņam tic, ir padarīts par dzīvu, garīgu būtni, kurai atkal ir sadarbība ar Dievu, ja cilvēks to izvēlas. Jo Pats Dievs, kas visu pasauli tur uz savas plaukstas, nāca un mira par visu grēkiem, un tādējādi vienreiz un uz visiem laikiem atbrīvoja no grēka jūga tos, kas nāk pie Viņa.
Tāpēc mums jāpieņem Jēzus un jātic Viņa Vārdiem caur ticību kārtībā, lai iegūtu pestīšanu. Pestīšana nozīmē atbrīvošanu no visa sliktā, kas guļ pār mūsu dzīvēm. Tas nozīmē garīgo atdzimšanu.

Nepastāv reinkarnācija, jo cilvēkam ir lemts mirt vienreiz un pēc tam tiesa (Tiesa ne vienmēr ir jāsaprot sliktā nozīmē..Ebr.9:27), jo visi mēs esam no zemes ņemti, un zemē mūsu miesas atgriezīsies.

Miesa tiks atgriezta zemē, bet gars nekad nemirst, tas ir mūžīgs. Tāpēc padomājiet, kur jūs gribat pavadīt mūžību. Ar Dieva Garu sevī, atgriežoties pie Dieva, vai palikt otrajā pusē?


Jo redziet, kas grēko pēc dotajiem Baušļiem, attiecīgi tiks tiesāti, bet kas grēko bez vai ārpus tiem, arī attiecīgi tiks tiesāti. Spriedums tiks izteikts visiem – gan par labo, gan par slikto.

Bībelē ir teikts šādi: 

Kas grēkojuši bauslību nepazīdami, bez bauslības ies bojā, bet, kas grēkojuši zem bauslības būdami (tos turot), pēc bauslības tiks tiesāti. Rom.2:12.

Bet tie, kas dzird Jēzus Vārdus un tic Tam, kas Jēzu bija atsūtījis, jau ir mūžīgā dzīve, un tāds netiks tiesāts, bet gan tas jau ir

pārgājis no nāves dzīvībā!!! Jņ.ev.5:24. 

Un pēc Jaunā Līguma, ko Dievs noslēdza ar pasauli caur Kristu Jēzu, tagad ir vēl trakāk, nekā tas bija noteikts Vecajā Līgumā. Tagad ir tā - ja samelosiet, kaut vai attaisnojošas lietas labad pēc tā laužot devīto (9) Bausli, tad esat vainīgi visu Likumu pārkāpšanā. Ja uz kādu paliksiet dusmīgi, tas pielīdzinās slepkavībai utt. 

Bet tie, kas ir Kristū, vairs netiks tiesāti, jo visi grēki un vainas tika pienagloti pie krusta. Tie, kas ir Kristū, ir atdzimuši no Dieva un pārgājuši no nāves dzīvībā. Tie, kas ir Kristū, nepārtraukti tiek pārveidoti; sirdis tiek atmaidzinātas, dzīves mainītas utt.

Jo Jēzus saņemšana ir atdzimšana citai dzīvei. Katrs, kas tic Viņam, dzīvos, pat, ja mirs; un katrs, kas dzīvos ticot Jēzum, nekad nemirs. Jņ.ev.11:25-26.

Jo cilvēks ir gars. Miesa nenozīmē neko.

Tie, kas ir Kristū un kuros ir Kristus, tagad ir patiesi Dieva bērni un jau dzīvo Viņa Valstībā zem Viņa paspārnes un aizsardzības. Sātanam vairs nav varas pār tiem, kas ir Kristū. Neviens vairs nevar apsūdzēt tos, kas ir Kristū. Lai Dievam slava mūžīgi mūžos. Amen. 

 

Es lūdzu Tēvam, kas debesīs, paskatīties uz jums, kas lasa, un ieliet jūsu sirdīs gaismu par to, cik ļoti Viņš ir pacietīgs, žēlīgs un noilgojies pēc jums.

Jēzus Vārdā tā lai notiek, amen.