red rose flower 238226

Dievs Tēvs.           

PDF - DIEVS TĒVS

Abba!

 

“Tu, Kungs, Esi mūsu Tēvs! Mēs esam māls, un Tu Esi podnieks, mēs visi esam Tavu roku darbs!” (Jes.gr.64:8). Un neskatoties ne uz ko “mums ir viens Dievs – Tēvs, no kā ir viss (no kā visas lietas nāk), un mēs esam Viņā (priekš Viņa mēs dzīvojam), un ir viens Kungs – Jēzus Kristus, caur kuru ir viss (caur Viņu viss nāk mūsu labā) un caur Viņu mēs (dzīvojam)” (vēst.1.Kor.8:6).

“Nesauciet arī nevienu virs zemes par savu tēvu, jo viens ir jūsu Tēvs, kas debesīs” (Mt.ev.23:9).

Dievs ir mūsu Tēvs, mūsu visu Radītājs (Jes.gr. 44:24; Psalmi 139:13; Ījaba gr. 10:11). Pirmkārt un galvenokārt, pāri it visam, Dievs ir mūsu debesu Tēvs un izņemot mūsu bioloģisko tēvu mums ir aizliegts saukt šinī svētajā vārdā jebkuru citu personu. Ja mēs saucam par tēviem cilvēkus, kas ir vienkārši Dieva Vārda skolotāji, mēs grēkojam pret Viņu - vienīgo, dzīvo, svēto un mūžīgo Dievu, savu Tēvu. Kristus mācība ir, lai neviens no mums neuzņemtos godu, kas piederas tikai un vienīgi Dievam Tēvam, bet gan mums ir jābūt tādiem pašiem, kāds Viņš bija – pazemīgs un pildīja Tēva gribu it visā. Tomēr, cik daudzi uz šodienu (patiesībā mēs visi) vēlas saņemt slavu un godu, kas piederas tikai un vienīgi Viņam!?

Dievs ir mūsu mīlošais Tēvs (Jņ.ev.1:12; 1.Jņ.vēst.3:1; Rom.8:14,Rom.8:16), Viņš radīja mūs (1.Moz.gr.1:27) mīlestībā (Ps.139:13, Psalmi 119:73) un Viņš joprojām mūs mīl. Un Viņš vienīgais ir godināms un cildināms. Viņš ilgojas izrādīt Savu nebeidzamo žēlastību un mīlestību pret katru no mums tāpat, kā mūsu zemes tēvi vēlas, - lai mēs būt laimīgi, apmierināti un klausītu viņus cieņā, bijībā un pateicībā. Tāpat kā mūsu pasaulīgie tēvi (ja ir), tāpat arī (un pat vēl vairāk) mūsu debesu Tēvs vēlas pasargāt mūs no visa, kas slikts un mīl mūs kā mīloša māte, bet mēs tik ļoti bieži, pārāk bieži, sāpinām Viņa sirdi; katru reizi, kad Viņš mūs sauc, bet mēs neatbildam. Tās ir mūsu ļaunās un aukstās, nocietinātās sirdis, kas nevēlas dzirdēt. Bet, pat ja dzirdam, mēs nevēlamies to atzīt, jo tik tālu esam attālinājušies no Viņa, sava debesu Tēva.

Mūsu pirmie vecāki bija radīti kā perfekti cilvēki; inteliģenti un pilni Paša Dieva gudrības; un Dievs Tēvs, iekārtoja viņus Ēdenes dārzā. Viss, kas viņiem bija vajadzīgs, bija Dieva, viņu Tēva nodrošināts un viņi dzīvoja pilnīgā drošībā, mierā, laimē un līksmē, un Pats Kungs Dievs pastaigājās ar viņiem pa Ēdenes dārzu dienas viducī. Viņš mācīja viņus un atbildēja uz visiem jautājumiem. Dievs, viņu Radītājs un Tēvs, sargāja viņus kā savus acuraugus. Viņš atļāva viņiem absolūti visu, izņemot vienu lietu – neēst no labā un ļaunā atzīšanas koka (1.Moz.gr.2:17). Bet mūsu pirmie vecāki izvēlējās iet pa nepaklausības ceļu un klausīt nevis sava Tēva teiktajam, bet gan Sātana saldajiem meliem. Viņi izvēlējās neticēt Dieva labestībai un mīlestībai pret viņiem. Viņi izvēlējās noraidīt vienīgo, kas deva viņiem dzīvību - savu Tēvu. Pēc sacelšanās pret Dievu (grēkošanu) viņu sirdis pildījās ar augstprātību un tā vietā, lai lūgtu piedošanu viņi vainoja viens otru, un pat Dievu savu Tēvu (1.Moz.gr.3:12-13). Viņu gars mira tieši tajā mirklī, viņi pazaudēja visas savas privilēģijas un Dievs Tēvs Savā svētumā un taisnīgumā izraidīja viņus no Ēdenes (viņi nevēlējās iet prom). Saceļoties pret savu Svēto Radītāju viņi ieviesa nepārvaramu barjeru starp sevi (mums) un Dievu Tēvu. Klausot Sātana meliem viņi atvēra durvis viņam un ielaida pasaulē nāvi, ciešanas un sāpes. Acumirklī, visu pasauli, ko Dievs Tēvs bija radījis mīlestībā kā ļoti labu esam, viņi nodeva Sātana rokās, kur tā ir līdz šim (Mt.ev. 4:8-9). Tāpat, kā mēs sāpinām savus pasaulīgos tēvus (vecākus) darot lietas pret viņu gribu, kas beigās nes mums pārdzīvojumus, arī Viņa sirds tai brīdī lūza no sāpēm.

Bet tajā pašā laikā Dievs, mūsu visu Tēvs, savā bezgalīgajā mīlestībā pret savu radību, ieviesa plānu, kā izglābt savus bērnus (mūs) no Sātana varas (1.Moz.gr.3:15). Mūsu debesu Tēvs mīl mūs tik ļoti, ka vēlas, lai visi, pilnīgi visi tiktu izglābti no mūžīgās elles, kas patiesībā jau no laika gala (kopš Sātana, kas bija eņģelis krišanas) bija sagatavota Sātanam un viņa eņģeļiem. Dievs Tēvs mīl katru no mums. Mēs grēkojam un visi esam vainīgi, un atbildīgi mūsu svētā debesu Tēva priekšā. Un tikai, un vienīgi, caur Viņa Paša nodrošināto ceļu (Jņ.ev.14:6) mūsu gars var tikt atkal padarīts dzīvs un mums var tikt atvērtas durvis atpakaļ pie Viņa caur mūsu Kungu un Glābēju Jēzu Kristu. Tikai Dievu mēs drīkstam saukt par Tēvu; tikai Dievs var piedot grēku un tikai caur Kristu mēs varam saņemt šo piedošanu tā atjaunojot un sakārtojot savas attiecības ar savu Radītāju. Jēzus Kristus ir mūsu vienīgā cerība un vienīgais glābiņš no grēka algas, kas ir nāve. Viņš ir vienīgais ceļš uz debesīm pie Tēva (Jņ.ev.14:6, Jņ.ev.1:17, Jņ.ev.8:32). Jēzus Kristus ir vienīgais veids kā dzīvot dzīvi pilnu ar gan garīgajām, gan laicīgajām svētībām (Jņ.ev.5:40, Jņ.ev.10:10). Mirklī, kad Kristus ienāk mūsu sirdīs, Dievs Tēvs nekavējoties piedod mums, pasludina mūs par taisniem, svētiem, nevainīgiem, un nosēdina (Efez.2:6) mūs Savā Dēlā debesu valstībā, un atkal mēs tāpat, kā mūsu pirmie vecāki esam tuvās attiecībās ar Viņu, savu Tēvu (Ef.1:4; 2.Kor.1:3). Mēs atkal esam Viņa bērni. Tomēr mums ir vajadzīgs laiks, lai dziedētu sirds un dvēseles rētas, lai attīrītu prātus un pieņemtu Dieva, sava Tēva mīlestību. Tas nav viegls ceļš un tas nav izdarāms ar mūsu pašu spēkiem, bet Dievs Pats nāk un palīdz mums, stiprina, māca, vada un dziedē mūs no visa; visa, kas sāp.

“Redziet, cik lielu mīlestību Tēvs mums ir dāvājis, ka tiekam saukti Dieva bērni un tādi arī esam. Pasaule mūs neatzīst, tādēļ ka tā nav atzinusi Viņu” (1.Jņ.vēst.3:1).

Tagad, izrauti no Sātana valgiem un attaisnoti, atbrīvoti no grēka nastas un padarīti svēti caur Jēzus Kristus asinīm un Svēto Garu, mēs atkal, tāpat kā mūsu pirmie vecāki, varam droši tuvoties savam debesu Tēvam ar mierīgu sirdi un pārliecību, ka Viņš mūs uzklausīs vienmēr; (1Jņ.ev.5:14; Psalmi 145:19); būs ar mums katrā mūsu dienas vai nakts stundā un palīdzēs, un sargās, un mācīs un vadīs mūs visā taisnībā tā, ka beigās mēs, svēti un bezvainīgi, būsim kopā ar Viņu mūžīgi (2.Tim.2:11-13; Rom.6:8).

Mūsu svētais debesu Tēvs, varenais un mūžīgais Dievs, visu mūsu Radītājs, nodemonstrē Savu mīlestību ar to, ka Viņa vienīgais, mīļotais Dēls Jēzus Kristus mira par mums jau tad, kad vēl bijām grēcinieki un Sātana kalpi. Bet tagad, kad caur Kristus asinīm esam padarīti taisni un svēti Viņa acīs, mēs pilnīgi noteikti būsim izglābti arī no atnākošās sodības un milzīgā posta (Rom.5:8-11). Caur Savu Dēlu Viņš ļauj mums kļūt par Viņa bērniem.

Un, lai arī absolūti viss, ko redzam sev apkārt liecina par to, ka Dievs ir mūsu Radītājs un Tēvs, tomēr mēs visi esam gājuši vai ejam pa iznīcības un melu ceļu. Visi no mums ir noraidījuši Vienīgo, kam esam parādā mīlestību; Vienīgo, kam mums vajadzētu ticēt un uz ko paļauties ne vien ciešanu, pārbaudījumu un bēdu laikā, bet gan dziedāt sirdīs slavas dziesmas Viņam arī tad, kad viss iet labi. Visi no mums ir aizgriezušies no Vienīgā, kas var sniegt īstu dzīvi, piepildītu ar prieku, mieru un patiesu mīlestību. Visi no mums ir iespļāvuši svētā Dieva Tēva acīs; mēs visi esam sāpinājuši Viņa sirdi (Mal.1:6). Bet Viņa mīlestība ir bezgalīga, tai nav ne robežu, ne nosacījumu; un Viņš ir gatavs piedot katram, kas atgriežas pie Viņa. Viņš zina, cik mūsu sirdis ir ļaunas. Viņš zina, ka mūsu domas ir tukšas. Viņš zina arī to, ka agrāk vai vēlāk mēs visi nonāksim pie patiesības sliekšņa, tāpēc Viņš vēlas, lai mēs visi izvēlamies labo. Dzīve ir īsa, bet mūžība gara un tikai Dievs Tēvs to saprot visā pilnībā, tāpēc Viņa karstākā sirds vēlēšanās ir, lai visi pieņemtu Jēzu Kristu un atgrieztos pie Viņa, kur ir drošība, mīlestība un dzīve. Dievs, mūsu Tēvs, dara visu, lai neviens nepazustu mūžīgās ciešanās, bet visi tiktu izglābti (vēst1.Tim.2:4).

Svētais, varenais Dievs ir mūsu Tēvs un mums visiem nevis jāiet, bet jāskrien pie Viņa ar nožēlas pilnu sirdi. Dievs Tēvs ir pacietīgs ar katru no mums, Viņš ir uzticīgs saviem solījumiem and Viņš gaida uz katru no mums (2.Pēt.3:9).

Nekas uz šīs salauztās pasaules nevar būt vērtīgāks kā vien attiecības ar Viņu, mūsu debesu Tēvu. Viņā vienīgajā mūsu dvēseles var atrast mieru un tikai Viņš vienīgais var sniegt dzīves piepildījumu, un tikai Viņa paspārnē ir drošība un visas dzīves svētības (Ps.4:8-9, 28:7). Pat, ja visa pasaule iet bojā, tomēr mīlestībā, ko mūsu debesu Tēvs ir izlējis pār mums caur Savu Dēlu Jēzu Kristu ar Svētā Gara palīdzību, tur vairāk nav baiļu (Rom.5:5). Tikai un vienīgi caur Viņa žēlīgo žēlastību ir iegūstams miers, jo bez žēlastības nav miera.

Šodien, ja dzirdat Viņa balsi, tad atmaidziniet savas sirdis,  meklējiet Viņu, kamēr Viņš vēl ir atrodams, sauciet Viņu,

kamēr Viņš vēl ir tuvu, kamēr Viņš vēl ir blakus.

(Ebr.3:15; Jes.gr.55:6, 45:22; Moz.5.gr. 30:14; Rom.10:8-13).