Mūsu Tēvs debesīs.
Kunga Lūgšana.
Jaunajā Testamentā lūgšana “mūsu Tēvs debesīs” ir atrodama divās vietās. Mateja ev. 6 nodaļā, pantos 9-13 un Lūkas ev.11 nodaļā, pantos 2-4.
Pirms sākam runāt par šo lūgšanu (un par lūgšanu vispār) ir jāpiebilst, ka visas mūsu lūgšanas ir jāadresē tikai un vienīgi Dievam, visas pasaules ar visu, kas tanī Radītājam, mūsu visu Tēvam Jēzus Kristus Vārdā. Mēs nedrīkstam lūgties uz cilvēkiem vai eņģeļiem, jo viņi ir tādas pašas radītas būtnes, kā mēs visi pārējie. Viņiem nav ne vismazākās varas vai spēju atbildēt uz lūgšanām. Enģeļi pilda Dieva gribu un pavēles, un palīdz mums tikai tad, kad Dievs viņus sūta, bet ne tad, kad mēs lūdzam. Tāpēc viss, ko lūdzam, jālūdz DIEVAM. Dievs nav un nevar būt apmierināts, ja mēs pārkāpjam Viņa komandu un lūdzamies uz kaut kādu citu radītu būtni vai lietu. Dievs ir greizsirdīgs Dievs, tāpēc nedusmojiet Viņu un nepielūdziet neko un nevienu, kā vien Viņu. Dievs radīja visu lielo universu, Viņš radīja katru no mums, Viņš radīja eņģeļus un Viņš vienīgais ir tas, ko mēs pielūdzam un uz ko lūdzam. Ne bilžu, ne ikonu priekšā mums ir jāludzas vai jāloka savi ceļi. Bet gan tikai un vienīgi Dieva priekšā savā garā un patiesībā.
“Dievs radīja debesis un zemi, un jūru, un visu, kas tajās” (Psalmi 146:6). Kā arī mums nekad nav jālūdzas uz parastiem mirušiem cilvēkiem, lai kas tie arī būtu. Mēs lūdzamies tikai un vienīgi uz savu debesu Tēvu.
Kā arī, kad Jēzus deva mums piemēru kā lūgties, Viņš norādīja, ka mums jālūdz ne tikai vieniem pašiem un par sevi, bet gan arī kopā ar citiem un par citiem. Tas ir tāpēc, ka tagad mēs visi esam vienas miesas locekļi; mēs visi esam Kristū un neviens nav ne augstāks, ne labāks, ne svētāks par otru (Ef.4:25), mēs piederam viens otram (Rom.12:5) un mēs rūpējamies viens par otru bez dalīšanas (1.Kor.12:25).
Mēs lokām savus ceļus tikai Dieva priekšā, nekad cilvēku un mēs lūdzam Viņu Garā un Patiesībā. (Jņ.ev.4:23-24).
Kā arī šī lūgšana tika dota kā piemērs pirms Jēzus krustā sišanas un Viņa augšācelšanās. Pēc Viņa atdzimšanas, atgriešanās debesīs un nosēšanās pie Dieva Tēva labās rokas lietas ir nedaudz mainījušās, bet jebkurā gadījumā šī lūgšana ir milzīgs palīgs laikos, kad nezinām ko un kā lūgties. Attiecībā uz grēku piedošanu šinī lūgšanā patiesība ir tāda, ka mums tiek piedots uzreiz pēc Kristus pieņemšanas. Dievs izdzēš gan pagātnes, gan tagadnes, gan nākotnes grēkus. Cilvēks dzīvo caur ticību un katru dienu atjaunojot prātu mācās dzīvot patiesībā; dzīvo Krisus gaismā un tiek šķīstīts nepārtraukti, JA neiziet no gaismas. Bet, ja iziet, tad Dievs ir taisns un godīgs, un piedod mūsu netaisnību (kad sākam dzīvot ticot un paļaujoties uz kaut ko citu vai sevi, mēs nošķiram sevi no Dieva) brīdī, kad atzīstam to, un cik vien ātri iespējams atgriežamies Viņa gaismā.
Šīs lūgšanas būtība:
Pirmās trīs lūgšanas daļas skaidri norāda uz to, ka mums jālūdzas uz Dievu ar cieņu un slavas vārdiem, pēdējās trīs daļas attiecas uz mūsu interesēm un vajadzībām, gan garīgajām, gan laicīgajām.
Lūkas ev.gr. 11:2-4
Un Jēzus tiem sacīja: "Kad jūs lūdzat, sakiet:
Tēvs, svētīts lai top Tavs vārds, lai nāk Tava Valstība, lai notiek Tava griba; mūsu dienišķo maizi dod mums ik dienu un piedod mums mūsu grēkus, jo arī mēs piedodam ikvienam, kas grēko pret mums. Un neieved mūs kārdināšanā.
Mateja ev.gr.6:9-13
Tādēļ lūdziet tā:
Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava Valstība. Tavs prāts lai notiek uz zemes tā, kā tas ir debesīs. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā.
1) Mūsu Tēvs debesīs.
Ar katru lūgšanu mums jānāk pie Dieva kā pie sava Tēva, kas ir debesīs, un tā mēs Viņu saucam, kad lūdzamies. Dievs vienmēr ir bijis mūsu Tēvs, jo Viņš mūs radīja. Tikai grēka dēļ mēs bijām nošķirti no Viņa un mums nebija tiesību saukt Dievu par savu Tēvu. Tagad, pēc Viņa labās gribas caur Viņa Dēlu Jēzu mēs esam samierināti ar Viņu, visas pasaules Radītāju un mūsu Tēvu. Mūsu attiecības ir atjaunotas, jo Dievs mūs ir pieņēmis kā dēlus un meitas caur Kristu (Mesiju) (Ef.1:5). Jēzus Dievu sauca par Tēvu, Tēti (Abba), un tā arī mēs nākam pie Viņa ar savām vajadzībām, kā pie sava Tēta. Mēs skaidri atzīstam, ka Viņš ir mūsu mīlošais, laipnais, žēlīgais, piedodošais un žēlsirdīgais Tēvs, kas dzird mūsu raudas un rūpējas par mums kā mīloša māte (Psalmi 86:5; Jes.gr. 49:15). Viņš vienmēr vēl mums labu un ir gatavs palīdzēt un uzcelt mūs, ja mēs pazemīgi atzīstam mūsu pašu bezspēcību darīt labu nošķirtībā no Viņa. Kad mēs sakām - mūsu Tēvs debesīs, mēs apstiprinām, ka savu sakāmo, savu lūgumu, savu stāstu, vajadzību, sirds sāpes utt. adresējam Viņam vienīgajam. Mēs arī pateicamies Viņam vienīgajam un slavinām Viņu vienīgo. Tātad, gan šī, gan arī visas citas mūsu lūgšanas,lūgumi, pielūgumi un aizlūgumi ir adresējami tikai mūsu Svētajam debesu Tēvam, visas pasaules Radītājam, bet ne kādā gadījumā kaut kādām citām radītām būtnēm, mirstīgiem cilvēkiem vai cilvēku roku radītām nedzīvām lietām. Tā pat varat lūgt arī saucot uz KUNGU Jēzu Kristu. Viņš ir Dievs.
2) Svētīts lai top Tavs Vārds.
Kad mēs griežamies pie Viņa ar savu lūgumu, mēs pilnīgi skaidri svētam Viņa Vārdu (Viņa Vārds jau ir svēts un vienmēr tāds būs) un lūdzam, lai visa pasaule atzīst Viņu un svēta, slavina, godina; lai daudzina Viņa Vārdu vienīgo, jo tikai mūsu Tēvs, kas ir debesīs, ir tā vērts. Viņš vienīgais ir Svētākais no Svētākajiem. Jēzus uzrunājot Dievu sauca Viņu par Svēto Tēvu un tāds Viņš arī ir (Jņ.ev.17:11). Tagad arī mēs esam padarīti svēti un nevainīgi (Kol.1:22) Viņa acīs caur Jēzu Kristu, kas tagad atrodoties debesīs, sēžot pie varenā Dieva labās rokas, vienmēr aizbilst un iestājas par mums. Pirms mēs izsakām savas vajadzības, mēs svētām Viņu un pateicamies par it visu ar dziļu cieņu savās sirdīs (Mt.ev.11:25). Mēs svētām Viņa Vārdu un kalpojam Viņam vienīgajam, bet ne kaut kādai citai radītai (dzīvai vai mirušai) būtnei vai lietai. Visas mūsu lūgšanas ir jāsāk ar Viņa atzīšanu, pateicību un Viņa Vārda slavināšanu tāpēc, ka Viņš ir mīlošs, žēlīgs un žēlsirdīgs pret mums grēciniekiem. Viņš ir izrāvis mūs no tumsas valstības un ievedis mūs Sava Dēla gaismas valstībā, ne mūsu labo darbu dēļ, bet tikai tāpēc, ka mīl mūs un ir žēlīgs.
3) Lai nāk Tava Valstība. Tavs prāts lai notiek uz zemes tā, kā tas ir debesīs.
Kad mēs sakām - lai nāk Tava Valstība, tad mēs ar godīgu sirdi lūdzam Jēzu un Viņa Valstību nākt mūsu dzīvēs un valdīt caur Svēto Garu, kuru Viņš arī mums jau ir devis, līdz ar Valstību; un lai visas mūsu vēlmes būtu saskaņā ar Dieva vēlmēm un gribu. Mēs lūdzam, lai Viņš valda pār mūsu prātiem un domām. Jo Valstība pieder Jēzum and Viņš ir Kungs pāri visam. Jēzus jau valda Savā Valstībā un mums tā jāmeklē ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un ar visu savu spēku. Jēzus teica, lai mēs nedzenamies pēc iznīkstošām lietām un lai neuztraucamies ne par ko. Tā vietā, lai meklējam Viņa Valstību, Viņa Taisnību un visas kārotās lietas tiks dotas mums, kad to atradīsim (Mt.ev.6:33). Tāpēc meklējiet Viņa Valstību, nostipriniet savas domas un sirdi uz turieni, kur Jēzus ir, tad jūsu kārotais nāks pats par sevi.
Kad mēs lūdzamies - Tavs prāts lai notiek uz zemes tā, kā tas ir debesīs, tad mēs lūdzam, lai notiek tikai Viņa griba un plāns attiecībā uz mūsu dzīvēm un visam, kas ir mums apkārt, bet ne tas, ko mūsu pašu sirdis vēlas, jo tikai mūsu debesu Tēvs zina, kas ir labs un derīgs priekš mums. Viņš zina, ka esot Viņa paspārnē, klausoties Viņa padomos, mēs varam būt drošībā un dzīvot ar mierīgu sirdi (Psalms 91).
Visos gadījumos lūdziet, lai Viņa prāts notiek uz zemes tā, kā tas ir debesīs. Debesīs visi eņģeļi un tur esošās dvēseles pielūdz un slavina Dievu. Tāpēc lūdziet, lai visa pasaule sāk slavināt Viņu Vienīgo. Kā arī, debesīs nav ne ciešanu, ne nabadzības, ne slimību, ne arī kāda cita ļaunuma, kas vēl pagaidām valda uz zemes. Tāpēc, lūdzaties un meklējiet Viņa Valstību, un lai Viņa prāts notiek šeit uz zemes tieši tā, kā tas ir debesīs (Mt.ev.6:33).
4) Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.
Sakot šos vārdus mēs atzīstam un apstiprinām savu pakļautību Viņam vienīgajam, un atkarību no Viņa vienīgā, kas apmierina visas mūsu vajadzības - gan garīgās, gan laicīgās. Atzīstot savu atkarību no Viņa mēs rādām Viņam savu vēlmi tikties ar Viņu katru dienu izbaudot Viņa klātbūtni tāpat, kā Viņš izbauda mūsu klātbūtni, kad mēs nākam pie Viņa ar atklātu seju, ar godīgu, pateicīgu sirdi lūdzot Viņam to, ko mums vajaga. Nav teikts – dod mums ikmēneša, vai iknedēļas maizi. Nē. Ir teikts - dod mums mūsu maizi šodien. Katru dienu mēs atzīstam savu atkarību no Viņa, un tas ir taisni un labi. Dievs mūs radīja ar domu, ka mēs būsim vienmēr tuvās attiecībās ar Viņu. Tā tas bija sākumā, kad Dievs radīja cilvēku. Tātad, mūsu pienākums ir uzturēt ar Viņu ciešas attiecības. Katru rītu un visas dienas garumā mums ir jātur acīs Jēzus paļaujoties uz Viņu vienīgo, jo zinām, ka Viņš saskanā ar Savu Vārdu vadīs mūs, sniegs padomu un apmierinās visas mūsu sirds vēlmes ar labām lietām. Bet tikai tām, kas galu galā dos mums labumu (Ebr.13:6).
5) Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
Cilvēks jau no dzimšanas ir grēcīgs (Psalmi 51:7). Grēku mums ir daudz un tā, šeit tie ir saukti par parādiem. Mēs visi esam dziļā parādā Dievam, bet tikai līdz brīdim, kad Kristus ienāk mūsu dzīvēs. Brīdī, kad Kristus ir mūsu dzīvēs, Viņš apslaka mūs ar savām asinīm un visus grēkus aizslauka prom. Brīdī, kad mums tiek piedots, arī mēs esam, ar Dieva palīdzību, spējīgi piedod. Mums ir jāpiedod visiem, un arī sev, un Dievs vienīgais var mums sniegt tik ļoti nepieciešamo spēku piedot visiem pāridarītājiem. Nepiedošanas gadījumā mēs nosodām paši sevi un dzīvojot ar rūgtumu sirdī bieži vien paši bojājam savu veselību, nolaupām sev mieru, un daudzas Dieva svētības, kuras Viņš vēlas mums dot. Mums ir jāpiedod visiem! “Ja jūs cilvēkiem viņu pārkāpumus piedosiet, tad jūsu debesu Tēvs arī jums piedos” (Mt.ev.6:14). Mums jāpiedod ne tikai vārdos, bet gan ar visu sirdi (Mk.ev.11:25). Piedodod mēs atbrīvojam sevi no smagām nastām, iegūstam mieru un pat veselību.
Bet Dieva piedošanu mēs neesam spējīgi nopelnīt kaut kādā citā veidā, kā vien pieņemot šo tik ļoti dārgo Dieva dāvanu - grēku piedošanu caur Jēzu Kristu (ko mēs ticībā uz Viņu saņemam par brīvu). Dievs mums piedod, kaut gan mēs neviens to neesam pelnījuši; tāpat mums jāpiedod citiem cilvēkiem, pat, ja viņi to nav pelnījuši. Svarīgi ir arī saprast to, ka cilvēks nav spējīgs piedot citiem bez Dieva palīdzības, tāpēc mēs lūdzam Dievam savam Tēvam palīdzēt mums šinī jautājumā un parādīt, izvērst uz āru visu saturu, kas ir (dažreiz tik dziļi, ka mēs pat neapzināmies) mūsu sirdīs, un kas nedara mums labu, bet gan kaitē.
Piedod vai “atlaist” grēkus var tikai Dievs; un ne mācītājiem, un ne kādai citai radītai būtnei, nav svarīgi cik augstu tā būtne sevi ir uzcēlusi, nav varas piedod. Piedod var tikai Dievs un Dievs piedod Sava Paša noliktajā veidā - caur Kristu; kad mēs pieņemam Viņa nosacījumus un Viņa Dēlu.
Mums ir jāpiedod citiem, kas sāpina mūs un jāizstāsta savus pārinodarījumus (grēkus) līdzcilvēkiem (draugiem, vīriem, sievām, bērniem utt., bet ne cilvēkiem, kuriem ar to nav nekāda sakara). Mums jālūdz piedošana cilvēkiem, kas bieži vien ir ļoti grūti izdarāms, pret kuriem esam grēkojuši; un tam, kam bija nodarīts pāri, ir jāpiedod. Piedodiet visiem un iegūstiet mieru sevī.
Šeit jāpiezīmē, ka pēc Kristus nosēšanās pie Dieva Tēva labās rokas mūsu grēki ir piedoti. Kristus ar savām asinīm nomaksāja visus mūsu grēkus un tagad mēs esam nevainīgi Dieva priekšā. Mūsu svētums, taisnīgums, brīvība no grēka, brīvība no Baušļu lāstiem nav balstīta uz mūsu labajiem darbiem, lai kādi tie arī būtu, bet gan tikai un vienīgi uz Kristus paveikto darbu pie krusta.
6) Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā.
Dievs nevienu nekārdina, bet mums jālūdz, lai dzīves apstākļi nebūtu tik smagi, ka mēs grēkojam pret Dievu neapzināti. Mēs lūdzam Tēvam mums palīdzēt un dot spēku, varu nedrošības, neziņas brīžos, un kad kārdinātājs nāk; mēs lūdzam palīdzēt pārvarēt šos brīžus visos gadījumos, kad nejūtamies labi un droši. Patiesībā, katru rītu ir jālūdzas pēc aizsardzības. Mēs lūdzam savam Tēvam palīdzēt mums katru reizi, kad esam pārāk vāji un bezspēcīgi stāties pretī ikdienas ļaunumam (1.Pēt.5:8). Mēs lūdzam, lai Viņš mīkstina dzīves pārbaudījumus, bet kad tādi ir nākuši, tad lūdzam, lai Viņš dod spēku tos izturēt. Mēs pazemīgi atzīstam savu bezspēcību un lūdzam Viņu izglābt, pasargāt jeb atpestīt no visa, kas var radīt ciešanas. Tas iekļauj arī lūgumu pēc gudrības stāties pretī ikdienas izaicinājumiem, jo katra mūsu reakcija uz katru doto situāciju rada vai nu brīvību no nelabvēlīgām sekām, vai nu iesaistīšanos grēkā un tam attiecīgas sekas. Lai arī Jēzus Kristus asinis ir atbrīvojušas mūs no grēka, diemžēl visā pilnībā brīvi no tā varas mēs būsim tikai tad, kad šī dzīve būs galā. Tagad mēs dzīvojam caur Dieva Tēva žēlastību paļaujoties uz Viņa aizsardzību katru dienu. Tāpēc lūdziet droši, nāciet pie sava Tēva žēlastības troņa un tieciet apžēloti, un saņemiet visu jums nepieciešamo īstajā brīdī. Lūdziet droši un jums tiks dots (Ebr.4:16).
Noslēgumā: kad Jēzus mums nodeva – Mūsu Tēvs debesīs – lūgšanas piemēru, Viņš neteica, ka tā jāiemācās no galvas un jāskaitā kā dzejolītis. Jēzus teica: “Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt Garā un patiesībā” (Jņ.ev.4:24).
Tātad, lūdzoties mēs varam pielietot šo piemēru kā lūgties; pēc Kristus augšācelšanās šī lūgšana ir pielietojama kā paterns, palīgs mums, ja nezinām ko un kā lūgties; jo mēs lūdzamies patiesībā un garā. Lūdzoties garā, mūsu gars sāk savienoties ar Dieva Garu. Visas lūgšanas ir jālūdz tā, ka tās nāk no sirds un ir godīgas. Ja esat bēdās, sāpēs, lielā vajadzībā, jūs lūgsiet no sirds saskaņā ar doto situāciju un diez vai jums būs vēlme atcerēties kaut kādas lūgšanas vārdus. Izlejiet savu sirdi Dieva priekšā un turiet prātā, ka tikai un vienīgi Jēzus Kristus ir jūsu atbalsts, palīgs un tikai pateicoties Viņam, mums jau ir piedots, un visas lietas jau ir mūsu. Atkārtojot kaut kādus vārdus un nepiedomājot, vai pat nejūtot, ko lūdz, mēs gandrīz varam būt droši, ka mūsu lūgšana izskanēs tukšā. Ja nelūdzam ar sirdi un dvēseli, ja nelūdzam garā un patiesībā, tad mūsu Tēvs, kas ir debesīs var nesadzirdēt mūs. Bet mēs zinām arī to, kad laikos, kad ir tik grūti, ka pat nespējam lūgt, jo nav vārdu, tad Gars nāk mums palīgā. Romiešiem 8:26.
KUNGS ir tuvu visiem, kas sauc uz Viņu, visiem, kas sauc uz Viņu patiesībā, Viņš apmierina to cilvēku siržu vēlmes, kuri bīstas (ciena Viņu un meklē Viņu), Viņš dzird to raudas un saucienus, un izglābj tos. Viņš sargā visus, kas mīl Viņu… (Psalms 145:18).
"Jūs (kas esat Dieva bērni) neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal baidītos, bet esat saņēmuši dēlu tiesības un Garu, kurā mēs saucam: Aba! Tēvs!"
(Rom.8:15).
