imagesX5RQ0T7FLūgšana.

Kas ir lūgšana?

Es gribu, lai cilvēki visur lūgtu, paceldami šķīstas rokas bez dusmām un ķildošanās” (1.Tim.2:8).

 Lūgšana ir saruna ar Dievu. Apzinoties, ka Viņš ir visa Radītājs un Uzturētājs. Tā kā pastāv arī garīgā pasaule, kuru mēs nespējam redzēt, tad lai būtu spējīgi stāties pretī visam tam, kas notiek ar cilvēkbērnu redzamajā pasaulē, palīgā nāk lūgšana. Bez kontakta uzturēšanas ar Dievu, cilvēkam ir ļoti grūti un dažreiz pat neiespējami dzīvot mierā un priekā. Ļaunums ir visā pasaulē un to pārvarēt var tikai diendienā uzturot kontaktu ar Dievu (lūdzoties). 

 

Caur Jēzu Kristu mēs tagad drīkstam un mums ir jānāk pie Dieva ar drošu pārliecību, ka Viņš uzklausīs mūs vienmēr. Visos gadījumos, kad vien mums ir vajadzīga palīdzība, mēs varam nākt pie Viņa un saņemt žēlastību un žēlsirdību.

”Tad nu ar drošu prātu tuvosimies žēlastības tronim, lai tiktu apžēloti un saņemtu žēlastību, kas nāk kā palīdzība īstā brīdī” (Ef.3:12; Ebr.4:16). 

Visiem Dieva cilvēkiem ir jālūdzas! Vīriešiem un sievietēm, bez izņēmuma, jo bez ikdienas lūgšanas Kristietis nav spējīgs būt tāda persona, kādu Dievs to vēlas redzēt. Bez ikdienas lūgšanas mēs esam 'ierauti' dzīves virpulī.  Kā arī, bez ikdienas lūgšanas sātans mūs atkal ierauj atpakaļ savos melos. 

Lai arī daudzu ausīs lūgšana izklausās pēc kaut kā reliģiska, tomēr, kā jau teicu, tā ir ikdienas saskarsme jeb vienkārša saruna ar Dievu, nevis kādu vārdu atkārtošana. Tikai un vienīgi caur lūgšanu, sarunājoties, mēs esam spējīgi uzturēt attiecības ar Dievu. Lūgšana iet roku rokā ar ticību, jo bez ticības nav iespējams iepriecināt Dievu. Tiem, kas nāk pie Dieva ir jātic, ka Viņš ir un, ka Viņš uzklausa un atalgo tos, kas Viņu dedzīgi meklē (Ebr.11:6).

Lūgšana ir ikdienas saskarsme ar Dievu tāpat, kā mēs katru dienu kontaktējamies ar saviem ģimenes locekļiem un draugiem. Tā ir saruna ar Viņu par visu, kas notiek ticīgā dzīvē (1.Pēt.5:7). Atšķirība ir tikai tā, ka neviens mūs tā nezina kā Dievs un neviens mums nespēj palīdzēt, kā Dievs. Tāpēc saruna ar Viņu ir tik ļoti svarīga. Bez lūgšanas, bez ikdienas sarunas ar Dievu ticīgais var apjukt šīs dzīves nepastāvībā un ātri vien pazaudēt īsto ceļu, jo ir atstāts bez dievišķās vadības, atbalsta un padoma.

Kad mēs lūdzamies, tad Dieva Svētais Gars mūs vada visā patiesībā (Jņ.ev.16:13,14:26).

Caur lūgšanu mēs saucam uz Viņu un tiekam glābti.

Caur lūgšanu mēs slavinām Viņa Vārdu un kalpojam Viņam vienīgajam.

Caur lūgšanu mēs ziedojam Viņam savu sirdi, prātu, dvēseli un ķermeni kā svēto upura dāvanu.

Caur lūgšanu mēs upurējam Viņam pateicību; caur lūgšanu mēs slavinām Viņa Vārdu.

Caur lūgšanu mēs attīstām savas attiecības ar Dievu, kas, ja uzturētas, sāk veidoties dziļās intīmās attiecībās.

Caur lūgšanu mēs atklājam Dievam savas rūpes un meklējam Viņa padomu; ticam un paļaujamies uz Viņa apsolījumiem, ka Viņš atbildēs, sniegs padomu, vadīs, izlīdzinās mūsu takas un virzīs mūs pa ceļu, kas ir labs un pareizs (Psalmi 32:8;  Sak.gr.3:5-6; Jēk.1:5).

Lūgšanā mēs nākam pie Dieva ar katru lietu, kas ir uz sirds, pavadām laiku vienatnē ar Viņu, uzmanīgi klausāmies (lasām Bībeli) un ticam Viņam vienīgajam. Dievs ir uzticīgs un ir apsolījis, ka atbildēs un vadīs.

Kad tu griezīsies pa labi vai kreisi, tad dzirdēsi aiz muguras sakām: šis ir ceļš, ej pa to” (Jes.gr.30:21).

Dievs pilnīgi noteikti dzird cilvēku lūgšanas (Rom.6:23). Lūgšana jāpiedāvā ticībā (Jēk.1:6, 5:15).

”Un jūs piesauksiet Mani, iesiet un pielūgsiet Mani, un Es jūs uzklausīšu! Jūs meklēsiet Mani un atradīsiet – ja meklēsiet Mani no visas sirds!” (Jer.gr.29:12).

Kas nav lūgšana?

Vairāk nekā skaidrs ir tas, ka lūgšana nav kādu noteiktu vārdu deklamēšana vai to atkārtošana neskaitāmas reizes. Lūgšana nav tā, kas tiek izteikta, lai ietekmētu Dievu vai kādu citu personu ar skaistiem vārdiem. Lūgšana nav pielietojama, lai kaut ko dabūtu no Dieva, vai liktu Viņam kaut ko darīt. Lūgšana zaudē visu savu varu, ja nav piedāvāta ticībā, garā un patiesībā. Mums nevajadzētu lūgt neko, kas ir pretrunā ar Dieva teikto; Viņa labo un perfekto gribu. Lūgšana vairs nav lūgšana, ja tiek lūgts uz kaut ko citu izņemot Dievu Tēvu.

”Es Esmu Kungs, nav neviena cita, nav cita Dieva, tik Es” (Jes.gr.45:5).

Kam mums jālūdz?

Mums jālūdz, jārunājas tikai ar vienīgo patieso Dievu Jēzus Kristus Vārdā (1.Tim.2:5; Ap.d.gr.4:12).

“Pievērsies manām vaimanām, mans Kungs un mans Dievs, jo es Tevi lūdzos!” (Psalmi 5:2-3,140:6-7).

Kā mums jālūdzas?

Visas lietas mums jālūdz saskaņā ar Viņa gribu. Ja mēs ko lūdzam pēc Viņa gribas, Viņš uzklausa mūs (1 John 5:14).

Mums ir dota komanda lūgties pastāvīgi vienmēr pateicoties Dievam par visu mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā (1.Tes.5:17-18; Ef.5:20).

Kad nākam mūsu Dieva Tēva priekšā savā garā, tad mums jānāk ar tīru sirdi un skaidru sirdsapziņu, kurā nav ne mazākās vainas sajūtas. Jo, ja mūs neapsūdz mūsu pašu sirdsapziņa un, ja pildam Viņa komandas, un darām to, kas Viņam patīk, tad mums ir droša paļāvība uz Dievu, ka saņemsim no Viņa lūgto.(1.Jņ.vēst.3:21-22). Šis ir panākams tikai tad un tiem, kas dzīvo Kristū un kuros Kristus dzīvo. Jo Viņa asinis šķīsta un attīra cilvēku nepārtraukti. 

Mums jālūdzas ar ticīgu sirdi un bez jebkādas šaubīšanās. Mēs drīkstam lūgt Dievam it visu, bet viss, ko lūdzam, arī ir jābūt par godu un slavu Viņam. (Jņ.ev.14:13; Jēk.1:6). Neviens taču nelūgs, lai Dievs palīdz zagt vai melot, vo ko tamlīdzīgu, vai ne? Lūdziet visu to, kas jums nepieciešams ikdienas dzīvē; lūdziet, lai tiekat apveltīti ar gudrību ikkatrā dzīves situācijā, lai tiekat svētīti ar vēl bagātākām un lielākām garīgām un laicīgām dāvanām. Lūdziet par it visu; par sevi un citiem.

“Lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klauvējiet, un jums tiks atvērts” (Mt.ev.7:7).

Par ko mums jālūdzas?

Pirmkārt mums ir jāslavē Dievs, jāpateicas Viņam un jālūdzas par to, lai Viņa griba tiktu darīta, izpildīta, veikta, vai notiktu (Mt.ev.6:5-15).

Jēzus mācīja saviem mācekļiem lūgšanu: - Mūsu Tēvs debesīs, svētīts lai top Tavs Vārds. Tava valstība lai nāk un Tavs prāts lai notiek uz zemes, tāpat, kā tas ir debesīs. Dod mums mūsu dienišķo maizi šodien un piedod mums mūsu grēkus, kā mēs piedodam citiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no visa ļauna.

Brīdī, kad nezinām ko un kā lūgt, tad pareizi izprotot šo lūgšanas paternu visas cilvēka vajadzības ir iekļautas un pārklātas.

JT sniedz neskatāmus piemērus, par ko ir jālūdz.

Mums ir jālūdzas par visiem cilvēkiem, varām un autoritātēm. “Visupirms es mudinu tevi izteikt lūgumus Dievam, pielūgt, aizlūgt un pateikties Dievam un to darīt par visiem cilvēkiem, par ķēniņiem un visiem, kas augstos amatos, lai mēs mierīgi un klusi dzīvotu dievbijīgi un krietni” (1 Tim.2:1-3).

Mums ir dota komanda neuztraukties ne par ko, saglabāt mieru visās situācijās un ticēt, ka Dievs visām lietām atļauj notikt mums par labu (Rom.8:28).

“Neesiet noraizējušies ne par ko, bet jūsu vajadzības lai top zināmas Dievam ikvienā jūsu lūgšanā, pielūdzot Dievu ar pateicību” (Filip.4:6).

Mums ir pavēlēts lūgties garā. Mums jālūdz par visiem Dieva svētajiem cilvēkiem, kas piesauc Viņa Vārdu. “Ar lūgšanām un aizlūgšanām lūdziet Dievu Garā ik brīdi! Esiet pastāvīgi nomodā un nepārtrauktā lūgšanā par visiem svētajiem” (Ef.6:18).

Mums ir jālūdzas par visiem, kas jau ir Kristū - svētajiem, lai neviens no mums neaizietu pa nepareizas mācības ceļu, bet gan izturētu šīs pasaules briesmas un būtu stipri Jēzū Kristū līdz pat pašām beigām. “Pats miera Dievs lai jūs svētī visā pilnībā, un viss jūsu gars, dvēsele un miesa nevainojami tiek saglabāta mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai! (1.Tes.5:23).

Mums jālūdzas, lai Kristus evaņģēlijs tiktu izplatīts pēc iespējams ātrāk. Lai cilvēkiem ir iespēja to dzirdēt un pieņemt.

“Un visbeidzot, brāļi, lūdziet Dievu par mums, lai Kunga vārds strauji izplatītos un tiktu godāts, kā tas ir pie jums” (2.Tes.3:1).

Mums jālūdzas par visu pasauli, par neticīgajiem, jo Dievs nevēlas nevienu cilvēku pazaudēt. Apustuļa Pāvila misija bija atgriezt neebrejus (kas ir visa pasaule), bet viņš lūdzās arī par zudušajiem izraēliešiem. Mums ir jālūdzas par visiem cilvēkiem.

“Brāļi, manas sirds labprātība un mana lūgšana Dievam par viņiem ir, lai viņi tiktu glābti” Pāvils ir norūpējies par ebrejiem, saviem asins brāļiem.  Dievs viņu bija sūtījis sludināt labās ziņas pagāniem, tāpēc mums visiem šis ieteikums ir jāņem vērā un jālūdz par visiem, kas nav glābti. Pāvils bija Dieva sūtīts sludināt Kristus labo ziņu visiem pagāniem, bet Pēteris bija sūtīts sludināt šo zinu ebrejiem (Rom.10:1; 1.Tim.2:4).

Mums jālūdzas par visiem slimajiem. “Ja kāds starp jums ir nevesels, lai pieaicina draudzes presbiterus un tie lai lūdz Dievu par viņu, svaidīdami viņu ar eļļu Kunga vārdā. Un ticības lūgšana izglābs neveselo, un Kungs viņu uzcels; kaut arī viņš būtu grēkojis, viņam tiks piedots” (Jēk.5:14-15). Šie vārdi tika runāti/ rakstīti uz tikko Jēzu pieņēmušajiem ebrejiem, kuriem tāpat kā uz šodienu reliģiskās mācībās bija spēcīgi aptumšojušas cilvēku sirdis; viņiem bija lielas grūtības pieņem Mesiju sava lepnuma, iedomīgas, augstprātības, varas kāres un visu citu dzīves ļaunumu dēļ. Tā bija neliela atkāpe.

Mums jālūdzas, lai visi esam piepildīti ar Dieva Garu. Visiem svētajiem ir pavēlēts būt piepildītiem ar Svēto Garu, lai būtu Dieva piepildīti visā savā pilnībā (Ef.3:19, 5:18). Bez Dieva Gara cilvēki var iegūt mīlzīgas zināšanas, bet sapratne par Dievu tiks apslēpta.

 Mums Jālūdz par mieru Izraēlā un par izraēliešiem (Psalmi 122:6).

Mums jālūdzas nepārtraukti par visiem svētajiem, kas ir saskārušies ar grūtībām. Mums jālūdzas bez mitas, lai esam aizsargāti no visa ļaunā. Mums jālūdzas pēc izturības, lai par spīti visām grūtībām mēs turētos pie Dieva Vārda un Patiesības. Mums jālūdzas, lai esam stipri un turoties pie Patiesības esam spējīgi to pielietot savās dzīvēs (Jņ.ev.3:21; 2.Tes.3:3).

Mums jālūdzas visu laiku un jāprasa Dievam, lai Viņš, caur gudrību un viedumu, ko sniedz Svētais Gars, piepilda mūs un visus ticīgos ar pilnu sapratni par to, kas ir Viņa griba; jālūdzas, lai visi svētie nenovirzoties no Kristus noliktā ceļa dzīvotu savas dzīves Kunga cienīgi un iepriecinātu Viņu ar katru savu soli; lai svētie ir spējīgi radīt augļus katrā savā darbā arvien pieaugot Dieva Vārda atziņā un zināšanā. Mums jālūdzas, lai visi svētie tiek stiprināti visā varenībā saskaņā ar Viņa nepārspējamo spēku tā, ka ir pacietīgi un spējīgi izturēt visu ļauno. Mums jālūdzas par sevi un visiem Kristiešiem, lai esam spējīgi ar prieku pateikties Dievam Tēvam, par to, ka Viņš ir kvalificējis mūs, padarījis cienīgus, dalīties mantojumā ar Viņa svētajiem cilvēkiem un izglābis mūs no tumsas valstības ievedot gaismas - Kristus valstība (Kol.1:8-12).

Mums jālūdzas par visiem tiem, kas pret mums izturas slikti vai pat vardarbīgi. Jālūdz, lai Dievs dod spēku piedod, jo ir grūti, dažreiz pat neiespējami piedod saviem pašu spēkiem. “Svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs apvaino” (Lk.ev.6:28; Rom.12:14; 1.Pēt.3:9).

Šis ir tikai neliels apraksts par ko jālūdzas.

 

Katrs no mums ir Dieva radīts un Dievam ir plāns uz katra cilvēka dzīvi. Dievs vēlas, lai mēs visi dzīvotu svētīgu dzīvi drošībā, Viņa aizsargāti. Rūpes, raizes un bažas no ārpasaules vienmēr būs klātesošas, bet visiem tiem, kas ir ar Dievu, Viņš ir apsolījis mieru un prieku personīgajās dzīvēs, - bet tikai tiem, kas ir ar Viņu un dara Viņa gribu. Cilvēks nezina pat to, kas ar viņu var notikt nākošajās minūtēs vai stundās. Bet Dievs zina. Tāpēc nepārtraukts kontakts ar vienīgo dzīvo Dievu, kas spēj sniegt atbildes un vadību, ir tik ļoti svarīgs. Lūgšana ir saruna ar Dievu. Kristieši, kas dzīvo bez lūgšanas, ļoti ātri izsīkst garīgi, un ļoti bieži daudzi cilvēki aizgriežas no Dieva iekrītot atpakaļ Sātana izliktajā lamatās tikai šī iemesla dēļ. Jāsaprot arī tas, ka Sātans vienmēr liks šķēršļus lūgšanai. Jo vairāk cilvēks tuvojas Dievam, jo vairāk viņam tas nepatīk. Bet Dieva Gars nāk un stiprina mūs, Dievs ir bezgala uzticīgs un Viņš ilgojas redzēt visus Savus bērnus glābtus un drošībā. Kad nākam Dieva priekšā un izkratām savu sirdi Viņam, mēs saņemam atbildes un palīdzību. Dievs ir apsolījis, ka palīdzēs it visā, tāpēc Sātans tik ļoti ienīst lūgšanu. Lai cik tas smagi arī nešķistu (jo uzsākt lūgšanu bieži vien nav viegli; pat miegs uzreiz var uznākt), tomēr mums ir jālūdzas, jābūt saskarsmē ar Dievu katru dienu. Mums jālūdzas kārtībā, lai uzturētu atvērtas un godīgas attiecības ar Dievu. Tā ir mūsu atbildība, jo Dievs neko neuzspiež. Viņš mums iedeva brīvu gribu; nolika mūsu priekšā divus ceļus. Mūsu varā ir izvēlēties pa kuru ceļu iet – pa labo, kas ir pilns ar svētībām, vai pa pretējo, kas ir pilns ar lāstiem. (Moz.5.gr.30:19).

 

Lūdzaties! Slavējiet Viņa Vārdu un vienmēr pateicieties!

Dziediet Dievam slavas dziesmas, dziediet! Dziediet mūsu Ķēniņam, dziediet! Jo visas zemes Ķēniņš ir Dievs! Dziediet slavas dziesmas Viņam! (Jer.gr.33:3).

Dievs teica: “sauc Mani, un Es tev atbildēšu, un Es vēstīšu tev lielas un apslēptas lietas, ko tu nezini” (Jer.gr.33:3).

Tādēļ, lai visi lūdz uz Dievu, kamēr vien vēl viņiem ir dots laiks. Un Dievs viņus izglābs no atnākošās posta stundas (Psalmi 32:6; Jēk.5:13; Jes.gr.58:9).

Viņš saka: “piesauc Mani posta dienā – Es tevi glābšu, un tu godāsi Mani!”

(Psalmi 50:15).