JĒZUS UN LAULĪBAS PĀRKĀPŠANĀ PIEĶERTĀ SIEVIETE
“…Likumu skolotāji un farizieši atvilka sievieti, pieķertu laulības pārkāpšanā (vīrieti neatveda). Viņi piespieda sievietei stāvēt visas (nosodošās) grupas priekšā un teica Jēzum: “Skolotāj, šī sieviete tika pieķerta laulības pārkāpšanā. Mozes likumos stāv rakstīts, ka šāda sieviete jānomētā ar akmeņiem. Ko Tu saki?” Tādējādi viņi mēģināja Jēzu ievilināt lamatās, lai rastu sev iespēju nosodīt Jēzu.
Bet Jēzus (pilnībā zinot arī to, ka viņiem sieviete nerūp) pieliecās un sāka rakstīt zemē ar pirkstu.
”Tad piecēlies teica: “lai tas, kas ir bez grēka, pirmais met akmeni uz šo sievieti.” Un atkal notupās, un turpināja rakstīt ar pirkstu zemē.”
Kad Jēzus pateica, - lai pirmais met akmeni tas, kas ir bez grēka, tie visi viens pēc otra sāka iet projām. Sākot ar vecākajiem.
Sieviete palika stāvot viena ar Jēzu.
Jēzus piecēlies kājās prasīja sievietei, - ‘kur ir tavi apsūdzētāji, vai neviens tevi nenotiesāja?”
Nē, Kungs, neviens. “Tātad arī ES tevi nenosodu, Jēzus paziņoja. Ej un no šī brīža atstāj savu grēku.” Jņ.ev.8:3-11.
Jā, ņemot vērā visus apstākļus un kā šis notikums tiek pasniegts, viņa bija absolūti un neapšaubāmi vainīga laulības pārkāpšanas grēkā.
Ko Jēzus rakstīja zemē, mēs nezinām. Daži saka, ka Viņš rakstīja to grēkus, kas šo sievieti atvilka. Citi saka citas lietas. Bet ko mēs varam izsecināt ir:
Pirmais - reliģijai, tās sistēmai un šai pasaulei kopumā neinteresē, kas jūs esat vai ko darāt; viņiem svarīgas tikai pašu intereses, viņi paši.
Otrais - kāda bija šī sieviete? Nobijusies, kļuvusi netīra pa to laiku, kamēr reliģiskie līderi viņu vilka. Pilna ar kaunu un bailēm, fiziski nomocīta, ārēji netīra, apsaukāta, nokaunināta, pazemota…. Mājās viņai noteikti bija bērni un vīrs, kurus viņa vairs pat necerēja redzēt.
Bet beigās Jēzus viņai iedeva cerību un mājās viņa aizgāja brīva un attaisnota. Jēzus klātbūtnē attīrīta iekšēji un tāpēc brīva, un ar prieku sirdī.
Trešais - ‘Netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti; beidziet spriest tikai pēc ārējās šķietamības. Nekad nekas nav tā, kā jūs to redzat un dzirdat; kamēr vien paši neesat pabijuši noteiktajā (dotajā) situācijā dziļi iekšā; tā sacīt līdz pat “mielēm,” labāk pat nedomājiet par citu cilvēku lietām. Mat.ev.7:1. Domājiet par sevi un nedomājiet par citu lietām. 1Tesaloniķ.4:11. Dievs attaisno. Romiešiem 8:32-33.
Dievs attaisno! Dievs attaisno visus, kuri vēlas nākt un stāvēt Viņa svētajā klātbūtnē.. Visus, kas iet pie Viņa ar klusu ‘piedod’ savā sirdī; ar visām savām sapēm, pazemojumiem, kaunu un grēku, - Dievs pieņem.
Dievs nonāk lejā, notupstas mūsu līmenī, kā mēs to bieži darām sarunā ar bērniem (lai mēs Viņu varētu saprast, zināt un redzēt ar sirdi).
Kad ieejot ‘savā istabā aiztaisām durvis aiz sevis’ un izstāstām Dievam visu, kas uz sirds, Viņš ir ar mums. Viņš saprot, uzmundrina un piedod.
Nobeigumā.
Kad esat ar Jēzu, vairs nevienam nav tiesību jūs ne nosodīt, ne apsūdzēt. Tur ir tika jūs un Viņš.
Piedošana ir visiem, kam ir Jēzus. Bez Jēzus tie vīri šo nabaga sievieti tā arī būtu nomētājuši ar akmeņiem. Tumsa bija pār viņu sirdīm.
Bez Jēzus šī tumšā pasaule paliek arvien tumšāka.
Bez Jēzus neskatoties uz visu, kas mums ir, mūsu dvēseles var justies tukšas; dzīves bez mērķa un nozīmes; sirdis sāpīgas un vientuļas. Bez Dieva, tik bieži nav kur griezties pēc palīdzības.
Tāpēc mums ir dota brīva griba iet pie Viņa un sākt attiecības ar Viņu tādējādi sākot dzīvot piepildītas dzīves.
Nav svarīgi kādi ir apstākļi, pieņemot Jēzu kā vienīgo KUNGU pār savām dzīvēm, mums tiek doti apsolījumi, kas palīdz mums iziet visas mūsu dzīves takas.
Dievs vienīgais var izvest caur uguni tā, ka beigās pat dūmu smaka nepaliks uz jums. Daniēla gr.3:7.
Jo tagad “… mums ir tikai viens Dievs un tikai viens STARPNIEKS starp Dievu un cilvēkiem, - cilvēks Kristus Jēzus, kas atdeva Sevi visu cilvēku labā…” Lai izglābtu cilvēkus no viņu grēkiem, no baušļu lāstiem un Sātana ietekmes pār viņiem un viņu dzīvēm.
Katram, kas sastopas ar Jēzu, tiek piedoti visi pagātnes, tagadnes un nākotnes grēki (visa veida pārkāpumi un izdarītās netaisnības).
Kam Jēzus nav, tie paliek savos pārkāpumos.
“Tur vairs nav nekāda nosodījuma tiem, kas tic, bet jebkurš, kas netic, jau stāv nosodīts, jo tie nav ticējuši vai netic Dieva vienīgā Dēla Vārdam.” Jņ.ev.3:18.
