Joshua 6:13 - "And seven priests bearing seven trumpets of rams' horns before the ark of the LORD went on continually, and blew with the trumpets: and the armed men went before them; but the rereward came after the ark of the LORD, the priests going on, and blowing with the trumpets."

JoomVerses by: TerryWCarter.com

Dieva Dāvana - Dzīve

images5Z559Q24

 

Dzīve mums ir dota kā ļoti dārga dāvana un kā katrai labai dāvanai, arī dzīvei ir jābūt vērtīgai, novērtētai, mīlētai, cienītai un derīgai.

 

Bet jāsaprot arī tas, ka nošķirtībā no Dieva, dāvanas Devēja, (kad to noraidam vai nonicinam) mums nav dzīves visā tās pilnībā. Mēs visbiežāk vienkārši eksistējam mēģinot darīt visu pēc labākās sirdsapziņas, bet tomēr bieži esam tuvu depresijai (vai jau depresijas stāvoklī), izmisumam, ar skumjām piepildītu sirdi, ar smeldzi dvēselē un bez īstas apmierinājuma sajūtas meklējot dzīves piepildījumu (jēgu), kas nekad tā pa īstam nav atrodams.

Bet, ja dzīvojam, tad tam noteikti ir mērķis un nolūks, jo nekas uz šīs planētas nav radies gadījuma vai nejaušības dēļ. Tāpat arī katra cilvēciskā būtne ir radīta pēc Dieva tēla un līdzības. Viņam Pašam par godu un Viņa prieka pēc. Un katrs cilvēks uz šīs zemes nes sevī Dieva gēnus, tāpēc katram būtu jānes arī Viņa Vārds. Katram būtu jāzina, kas Viņš ir, ko grib no mums, kāpēc mums ir dota dzīve; un tikai tad, zinot Viņu, mūsu skumjas, depresija un pārējās negatīvās sajūtas izzūd un izplēn kā dūmi vējā. Zinot Viņu un to, ko Viņš saka, mēs iegūstam dzīves jēgu un mums tiek dota cerība, kas balstās ne uz šīs pasaules tukšajiem vārdiem un solījumiem, bet gan uz TĀ Apsolījumiem, kas radījis gan pasauli, gan mūs.

Neviens no mums nav iegājis šinī pasaulē gadījuma vai nejaušības dēļ, bet gan tikai un vienīgi saskaņā ar visa šī lielā universa Radītāja, Varenā

Dieva

gribu un zināšanu, un līdz ar dzīvi katram no mums ir dots jeb nozīmēts uzdevums, kas mums ir jāatrod un jāpiepilda.

Un, līdz ar šo vērtīgo dāvanu - dzīvi, mums ir dota arī brīvā izvēle. Mums ir atļauts izvēlēties vai nu labo vai ļauno, pareizo vai nepareizo, dzīvi vai nāvi. Un galvenais ir tas, ka mums ir atļauts izvēlēties pavadīt šo dzīvi kopā ar mūsu dzīves Devēju vai bez Viņa.

Dzīvei, kā jau katrai labai dāvanai, ir jābūt noderīgai un tā ir jāizlieto ne tikai priekš sevis vien. Ja dzīvojam tikai savā labā, mīlam tikai sevi un darām visu tikai sava prieka pēc, lai "justos labāk "un laimīgāk kā to modernā pasaule māca, tad līdzsvars starp Garu, dvēseli un ķermeni ir izjaukts.

Nedaudz atkāpjoties pateikšu, ka katra cilvēciskā būtne ir radīta no trim sastāvdaļām - Gara, dvēseles un ķermeņa.

Gars ir tas, kas mēs esam. Dvēsele ir tas, kas mums ir - prāts, griba, jūtas, emocijas utt. Ķermenis ir tas, kurā mēs dzīvojam.

Un mēs visi zinām, ka katrai dzīvo būtnei ir jāēd, lai izdzīvotu.


Cilvēka gadījumā visvarīgākā barība, kārtībā lai uzturētu ķermeni un dvēseli absolūti perfektā veselībā (bez depresijas utt.),
ir garīgā barība.

Pabarojiet Garu, pēc tam dvēseli un ķermeni. Ievērojot šo secību dzīves mainās.
 

Neviens nav spējīgs dzīvot veselīgi ar nomērdētu Garu barojot tikai dvēseli un ķermeni, vai ķermeni un dvēseli. Tomēr lielākā daļa cilvēku cenšas izdzīvot/ eksistēt tieši šinī veidā un tāpēc gan dvēseles, gan ķermeņi ir slimi.

Neviens, nekad un ne pie kādiem apstākļiem nav spējīgs pabarot, saprast jeb saskatīt Garu dzīvojot nošķirtībā no Dieva, jo bez Dieva cilvēka Gars ir miris. Garīgā barība ir tikai un vienīgi Paša Dieva Vārds.

 

Šeit arī sākas visu gadsimtu cilvēku lielākā problēma un ļaunums. Dvēseles ir slimas, jo Gars ir miris un cilvēki vienkārši eksistē dzīvojot tukšas dzīves, kas visiem ir dotas kā vērtīga dāvana no Dieva, kas patiesībā būtu jāizbauda visā tās pilnībā. Un slimā, pēc Dieva slāpstošā dvēsele ar mirušu Garu, galu galā iespaido arī ķermeni.

Cilvēku slimās dvēseles var tikt izdziedētas tikai un vienīgi pamodinot Garu sākot to barot. Gars var tikt atmodināts tikai un vienīgi, kad mēs atkal atdzimstam no Gara saskaņā ar Dieva Vārdu. Mūsu dvēseļu cīņas, mūsu nekad nebeidzamās ilgas pēc kaut kā, var tikt nomierinātas tikai caur vienu vienīgo patiesību, kas ir atrodama atrodot Dievu.

Jo no Viņa mēs visi esam nākuši un pie Viņa atgriezīsimies.

Cilvēku dzīvēm nav bijis un nebūs pilnas vērtības bez atgriešanās pie to Radītāja. Izņemiet zivi no ūdens un tā mirs, izraujiet koku no zemes un tas mirs; aizliedziet putniem lidot un tie mirs, bet ja dzīvos, tad dzīvos dzīvi eksistences līmenī. Tāpat ir arī ar cilvēku.

Nošķirtībā no sava Radītāja, cilvēks, kas radīts pēc Viņa tēla un Viņa līdzības, ir tikai kustīgs objekts, kam ir dvēsele iesprostota ķermenī ar nedzīvu Garu.

Dvēseles jūtas slimas un nogurušas, jo mūžīgās ilgas pēc Dieva tiek apslāpētas ar neskaitāmām šīs dzīves baudām, kas dod prieku tikai uz neilgu laiku. Pēc tam baudas jāpalielina.  Bet katra cilvēka dvēsele zina, ka ir Dievs, un to, ka Dievs tās ir radījis. Tāpēc ilgojas pēc Viņa, pēc sava Tēva, jo katra cilvēka dvēsele (ne cilvēks pats) zina, ka tikai Viņa paspārnē ir atrodams miers, aizstāvība, prieks, piepildoša mīlestība un patiess dzīves piepildījums.

Dvēseles var tikt izārstētas atgriežoties atpakaļ pie Dieva, kam mēs, patiesībā, visi piederam. Mūsu dvēseļu cīņas var tikt nomierinātas tikai caur patiesību, kas ir atrodama Dievā.

 Šis īsais ceļojums uz šīs zemes ir tikai sagatavošanās citai dzīvei. Un Dievs sauc uz visiem, Viņš ir pacietīgs, jo negrib pazaudēt nevienu dvēseli, bet gan katru sauc nožēlot, tas ir - mainīt savu attieksmi par Viņu un atgriezties pie Viņa, un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Jo tikai Viņš, Dzīves Devējs un Autors, ir spējīgs izdziedēt mūsu dvēseles un ķermeņus atmodinot jeb dodot atpakaļ Garu. Viņš deva mums katram šo vērtīgo Dāvanu - Dzīvi. Kā mēs to izlietojam, tas ir atstāts mūsu varā, jo mums visiem ir dota brīvā griba. Tāpēc izvēlieties labo un pareizo, izvēlieties dzīvi jūsu pašu labā, un jūsu mīļoto labā.

Dievs nekad neiejauksies un nekad nespiedīs nevienam neko, jo Viņš ir taisnīgs. Pat, ja Viņa sirds lūzīs no sāpēm redzot kā Viņa mīlošie bērni iznīcina savas dzīves, tomēr Viņš pacietīgi gaida katru Savu bērnu atgriežamies pie Viņa labprātīgi. Sātans gluži otrādi, dara un darīs it visu, lai turētu cilvēkus tālu prom no Dieva. Ar visiem iespējamajiem līdzekļiem, un bieži caur reliģiju, viņš darbojas tā, ka Dieva bērni paši iznīcina savas tik ļoti vērtīgās dzīves.

Cilvēki tic un paļaujas uz vienkāršu cilvēku (vai tā reliģija, vai filozofi, vai psihologi, zinātnieki...) gudrību un sapratni, kas galu galā nav nekas. Cilvēki meklē un neatrod, jo meklē nepareizās, pat savām dzīvībām bīstamās vietās. Cilvēki mēģina saprast, kas ir garīgums un cieš no slimībām, kas sauktas par 21 gs. slimībām.

Ārsti nav spējīgi palīdzēt kā vien atvieglot simptomus. Cilvēki lasa daudz grāmatu un tic Budam un citiem elkiem, kuru mācības ir sastādītas balstoties uz mūžseno Dieva mācību atrodamu Bībelē; mācās pareizi elpot, pareizi ēst un darīt visas tās "labās" lietas savā labā, un ak vai! Depresija kā melns biedējošs mākonis nāk pār mums; veģetatīvā distonija izplatās ātrāk par smaržu; nospiedošais nemiers dvēselēs briest kā mīkla un nogalina jaunas dzīvības; iekšējās ilgas pēc kaut kā, apspiestas un noraidītas ar visiem iespējamajiem līdzekļiem jau no bērnības, iznīcina dzīves lēnām un pamazām...

Tik ļoti vērtīgās cilvēku dzīves tiek pazudinātas tikai tāpēc, ka cilvēki nezina patiesību un nemeklē to, vai meklē nepareizās vietās; un cieš neizsakāmi. Cilvēki alkst pēc mīlestības, ko tikai Dievs spēj dot. Cilvēki iznīcina viens otru un sevi, jo neapjauš dzīves vērtīgumu, ne tās burvīgumu.

Es būtu vairāk nekā laimīga rakstīt mierinošus vārdus, ka "gan jau viss būs labi," ja sekosiet kādai (profesoru, reliģisku līderu, psihiatru vai vienalga kas tas ir) formulai kārtībā, lai sasniegtu laimīgu, miera pilnu un veselīgu dzīvi, bet kā gan lai es to daru, ja, kamēr vien cilvēks dzīvo nošķirtībā no Paša Dzīves Devēja, kamēr vien cilvēka GARS ir miris, cilvēki cietīs no šīs pasaules emocionālajām slimībām un visiem citiem ļaunumiem, kas agrāk vai vēlāk, bet iespaido un pat iznīcina ķermeni kurā mēs dzīvojam.

Ir tikai divi ceļi.

Dieva mūsu visu Tēva Dzīves Devēja ceļš, kas ved uz dzīvī, vai otrs ceļš, kas ved uz iznīcību.

Tāpēc, atdzimsties no Gara atrodot Patiesību un nostājieties uz tā vienīgā, šaurā Ceļa pieņemot Kristu; un pēc tam, kad jums ir Kristus jūsu Glābējs un pilnīgas Dzīves Devējs, es lūdzu par jums visiem, lai Pats Dievs, miera Dievs, svēta jūs pilnīgi un viscaur. Lai visā pilnībā jūsu Gars, dvēsele un ķermenis ir turēti pilnīgi saglabāti un nevainīgi līdz brīdim, kad mūsu visu Kungs Jēzus Kristus atgriezīsies.

Neļaujiet ļaunajam nozagt nevienu no Dieva dāvanām, un it īpaši Dzīvi. Meklējiet Patiesību, Ceļu un Dzīvi; meklējiet, atrodiet un ieejiet pa šaurajām durvīm. Jo, ja to atradīsiet, tad jūs būsiet brīvi, miera pilni un piepildīti, vadot savas dzīves leknās ganībās.

Nenonieciniet Dzīvi un tās Devēju.