Desmit Baušļu apkopojums. :)
Attiecībā uz likumiem, kopā 613, kas ir rakstīti pirmajās piecās Mozus grāmatās, vajadzētu studēt trīs svarīgas mācības.
Pirmā ir tā, ka likumi tika doti caur Mozu,
Otrā ir tā, ka žēlastība un patiesība ir nākusi caur Jēzu Kristu (Jņ.ev.1:17).
Trešā ir tā, ka Jēzus neatcēla nevienu no baušļiem, bet gan piepildīja tos (Mt.ev.5:17).
Šis norāda uz to, ka mēs vairs neesam pakļauti likumiem; mēs esam pakļauti žēlastībai (Rom.6:14).
Vai tas nozīmē, ka likumi ir jāatmet (Rom.3:31).
Nekādā gadījumā! Caur likumiem mēs atpazīstam grēku (Rom.7:7) un ātri atgriežamies (kā noklīdušas avis) pie sava Glābēja Mesijas.
Tagad, taisnais (jeb attaisnotais) dzīvo caur ticību! (Ebr.10:38; Rom.1:17).
Tāpēc neticiet gariem, kas māca pretēji Dieva Vārdam (1.Jņ.vēst.4:1; 1.Tes.5:20).
Jēzus piepildija visus desmit baušļus un mēs esam brīvi caur Viņa pabeigto darbu pie krusta. Ja mēs neesam pieņēmuši Kristu savā sirdī kā galējo autoritāti pār savām dzīvēm, tad mums ir jāpilda, jātur visi baušļi. Tomēr vēl neviens to nav bijis spējīgs izdarīt un tāpēc, lai kā arī necenšas, grēcinieks vien paliek.
Būtībā Jēzus teica, ka, ja mēs sadusmojamies uz kādu no saviem tuvākajiem, tad tas ir līdzvērtīgs slepkavībai. Jāņa pirmajā vēstulē 3:15 lasām, ka ikviens, kas savu brāli nīst, ir slepkava.
Tāpēc turiet Jēzu savās sirdīs un savu acu priekšā visu laiku, un viss ar jums būs labi. Jūsu siržu vēlmes tiks apmierinātas un jūs dzīvosiet mierā, kāds ir iespējams tikai tad, kad Kristus ienāks jūsu dzīvē.
Tiem, kas nav pieņēmuši Kristu kā vienīgo ceļu, patiesību un dzīvi; tiem, kas Viņu vēl nezina, klausieties Viņa Vārdos:
Nāciet pie Manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas, un Es jūs atvieglināšu. Visi kam slāpst, nāciet pie Manis un Es jūs atspirdzināšu.
Pievērsieties Man, un jūs būsiet glābti, jūs, kas visās zemes malās, jo Es Esmu Dievs un nav cita! (Mt.ev.11:28; Jņ.ev.7:37 Jes.gr.45:22).
"Un beidzot esiet visi vienprātīgi, pilni līdzjūtības, brālīgas mīlestības, sirds iejūtības, pazemības, neatmaksājiet ļaunu ar ļaunu, lamas ar lamām, bet – tieši otrādi – dodiet svētību, jo jūs esat aicināti, lai iemantotu svētību! Jo, kas grib dzīvi mīlēt un redzēt labas dienas, lai attur mēli no ļauna un lūpas no viltus runām, lai novēršas no ļauna un dara labu, lai meklē mieru un pēc tā dzenas, jo Kungs uzlūko taisnos un uzklausa viņu lūgšanas, bet Kunga vaigs ir vērsts pret tiem, kas dara ļaunu. Kas gan jums varēs nodarīt pāri, ja jūs dedzīgi tieksieties pēc labā?" (1.Pēt.3:8-13).
Kā gan lai spējam tiekties pēc labā un darīt labu, kamēr vien Dievs nesūta Savu Garu mums palīdzēt it visā; cilvēka sirds ir pilna savtības un citu netikumu.
Kā gan mēs varam teikt, ka mīlam Dievu un tai pašā laikā novērsties no tāda, kam vajadzīga palīdzība.
Kā gan lai spējam nemelot, kad dažreiz tas notiek it kā pats no sevis.
Kā gan mēs spējam neiekārot, ja apkārt ir tik daudz skaistu lietu un tik daudz ko gribās.
Kā gan mēs varam nodzīvot un nekad nezagt, kad dažreiz paņemas papīra lapa darba vietā..., kad dažreiz nozogam līdzcilvēkam labo viņu apvainojot vai noraidot.
Kā gan mēs varam apgalvot, ka esam labi, kad vai nu apzinoties vai neapzinoties, bet dažreiz, varbūt tikai jokojoties, ievainojam kāda cilvēka dvēseli?
Es jau nemaz nerunāju par tiem ļaunajiem vārdiem, kas cilvēka dvēseli tiešām spēj salauzt, samīt, sabradāt un nogalināt.
Kā gan lai spējam ievērot un izpildīt visus baušļus!?
Tikai un vienīgi ar mūsu Dieva Tēva palīdzību caur Jēzu Kristu Viņa Svētā Gara (kas dzīvo mūsos) spēcināti, iedrošināti, mācīti un vadīti (1.Kor.6:19).
Un tagad tur nav nosodījuma nevienam, kam ir Jēzus Kristus, joCaur Kristu Jēzu Gara likums, kas tagad jums ir dod dzīvi, ir padarījis jūs brīvus no grēka likumiem un nāves. (Rom. 8:1-2).
Mūsu Dievs, tagad mēs Tev pateicamies! Mēs slavējam Tavu diženo Vārdu! Mēs pateicamies Tev, Tēvs, par Tavu vārdos neaprakstāmo, neizsakāmi vērtīgo dāvanu mums! Mēs pateicamies, Tev, Kristu Jēzu, par to, ka caur Tevi un Tevī mums nekas nav par grūtu un mēs varam darīt labu nepagurdami. Jēzus Vārdā. Amen.
(1.Laiku gr.29:13; 2.Kor.9:15; Rom.7:25).
