VAKARS AIVIEKSTS SAULRIETS KOKS UPE SKATS NO UPES UZ LUBANAS PUSI

 

PĒDĒJĀ DIENA, PĒDĒJAIS ELPAS VILCIENS

 

Visi ir dzirdējuši, ka dzīvojam pēdējās pasaules dienās.

 Tomēr, šoreiz runāsim par to, ka katram cilvēkam viņa PĒDĒJĀ DIENA var pienākt tieši šajā brīdī, rīt, pēc gada ... Mēs to nezinām.

Daudzi domā, ka laika vēl ir pietiekami daudz, bet tie ir salti meli. Neviens no mums nezina, kas var notikt tieši šajā mirklī vai nākamajā dienā.

Padomājiet, cik bieži un negaidīti tik daudzas dzīvības tiek izdzēstas visnegaidītākajā laikā un vietā!? Cilvēks ir trausla būtne.

 

Tāpēc mums visiem vajadzētu padomāt par šo jautājumu un sakārtot attiecības ar Dievu, pirms nav par vēlu. Neatkarīgi no tā, ko kāda reliģiska organizācija vai citi avoti māca, ir jāsaprot tas, ka

 

 

 

“Dievs nolika cilvēkam mirt vienreiz, bet pēc tam sods….” Un nepastāv ne tāda šķīstītava, ne kāda cita lieta, saskaņā ar kuru pēc sava pēdējā elpas vilciena cilvēkam būtu dota iespēja atgriezties pie Dieva; jeb nožēlot, t.i. mainot savu prātu un attieksmi par to, kas Dievs ir un ko Viņš vēlas  no katra cilvēka, nokārtot attiecības ar Viņu.

 

Un pat, ja arī ir teikts, ka neviens nevar iet pie Dieva, kamēr Dievs to nevelk, tomēr, dzirdot evaņģēliju, mums vajadzētu apstāties un padomāt. Padomāt, varbūt tas ir Viņš, kas tagad runā uz jums (velk jūs pie sevis), un mēģināt Viņu meklēt ar visu savu dvēseli, prātu un sirdi jau tagad, lai izvairītos no gaidāmā un visbeidzot mūžīgā sprieduma/ soda par grēkiem." (Ebrejiem 9:27). Kad mūsu pēdējais elpas vilciens tiks izpūsts, atpakaļ ceļa pie Dieva vairs nebūs.

 

Tātad, ir ārkārtīgi svarīgi zināt un saprast, no kurienes esam cēlušies; kāpēc esam šeit uz zemes; kāda ir mūsu dzīves jēga, kāpēc mēs dzīvojam; kas ar mums notiks pēc tam, kad beigsim savu dzīvi šeit, uz zemes?

 

Tagad, padarot garu stāstu īsu – mēs visi esam Dieva radīti; mēs jau esam dzimuši ar mērķi mūsos. Neviens no mums nav evolūcijas produkts.

 

Apustuļu darbu grāmatā 17: 24-26 mēs lasām, ka Dievs radīja pasauli un visu tajā esošo. Dievs pats katram dod dzīvību un elpu un visu pārējo ... Dievs radīja cilvēkus pēc sava tēla. Pēc Dieva tēla Viņš tos radīja; vīrieti un sievieti Viņš tos radīja. 1. Mozus 1:27.

 

Pirmie cilvēki, kurus Dievs radīja, bija gudri, skaisti, mīloši, un viņiem bija ciešas, intīmas attiecības ar Dievu, savu Radītāju. Viņi bija mūsu sākotnējie senči.

Bet bija vēl cita persona – Sātans. Viņš nāca pie mūsu senčiem un piekrāpa viņus aizvedot pa maldu ceļiem.

Diemžēl, mūsu pirmie senči izvēlējās noticēt ļaunā meliem. Viņi, nepaklausot savam Radītājam, atmeta visu, ko Dievs bija mācījis un klausījās saldajos Sātana melos.

Redziet, Ādamam un Ievai bija atļauts pilnīgi viss izņemot vienu lietu, -  neēst no labā un ļaunā pazīšanas koka. Viņiem bija tikai viens ierobežojums! Un, ja viņi šai vienai Dieva pavēlei nepaklausīs, viņi mirs.

 

Viņi pārkāpa Dieva komandu un mira tanī pašā brīdī. Garīgi mira.

Kopš tā laika cilvēks jau piedzimst garīgi miris. Cilvēks jau piedzimst ar grēku sevī. 1.Moz.gr.2:15-17. 

 

Kopš tā laika pasaulē ir grēks un nāve; kopš tā laika, Ādams un Ieva, nepaklausot savam mīlošajam Radītājam, nodevi visu zemi Sātana rokās, kas tagad ir šīs pasaules dievs. Kopš tā laika cilvēki ir grēcīgi radījumi Dieva acīs un savās sirdīs un atrodas zem Viņa dusmības. Kopš tā laika cilvēki ir nošķirti no Dieva, bet! Bet Viņš vēlas, lai mēs visi meklētu un atrastu ceļu pie Viņa atpakaļ.

 

Tātad jūs redzat, - mēs visi nākam no Dieva un pirmais mērķis mūsu dzīvē ir atrast Viņu un uzsākt attiecības ar Viņu, kuras mūsu pirmie senči salauza. Dievs ir cerības Dievs un mums šī cerība ir dota. (1 Korintiešiem 15 :22; Romiešiem 15:12).

 

Dievs ir teicis: “jūs meklēsiet Mani un atradīsiet Mani, kad meklēsiet Mani no visas savas sirds.” (Jer.gr.29:13).

 

Tātad, mēs visi jau piedzimstam nožēlojami grēcinieki iemantojot savu pirmo priekšteču grēcīgo dabu. Un kas attiecas uz grēcinieku, tādam nav iespējams būt kopā ar Dievu attiecībās ne šeit uz zemes, ne pēc nāves, jo Dievs ir svēts. Ja gribam būt ar Dievu, mums jākļūst svētiem. 

 

 Tāpēc mums ir ārkārtīgi vajadzīgs kāds, kurš var mūs izglābt no mūsu kritušā stāvokļa, lai mēs atkal varētu iegūt mieru ar Dievu un stāvēt Viņa priekšā svēti un nevainīgi; ar šķīstām, no grēka nomazgātām sirdsapziņām. Lai mēs atkal spētu būt mierā arī ar sevi pašiem.

 

Grāmatā Romiešiem 3:10 stāv rakstīts: “NAV NEVIENA TAISNĪGA, NEVIENA.”

 

Un, “tikai muļķis savā sirdī saka, ka Dieva nav. Visi cilvēki ir korumpēti savās sirdīs un domās. Cilvēku rīcības ir zemiskas. Nav neviena, kas Dieva acīs dara labu. Nav neviena, kas saprastu, neviena, kas meklē Dievu.

 Ja tam neticat, tad klusībā un vienatnē izmeklējiet savu sirdi; paskatieties uz dzīvi atpakaļ un padomājiet, vai tiešām visi jūsu labie darbi ir bijuši nesavtīgi; vai jūsos nav ne rūgtuma, ne dusmu uz citiem…? Vai tiešām neesat pārkāpuši nevienu no Dieva dotajiem baušļiem?

 (Psalmi 14:1; 53:1; 143:2; Romiešiem 3:9, 19; Salam.pamāc.20:9; Jes.gr.64:6; Rom.1:8).

 

Bet, ja mēs sakām, ka mūsos grēka nav, tad mēs maldinām un piemānam paši sevi, un patiesība nav mūsos. (1.Jņ.vēst.1:8). Āmen.

Visi ir grēkojuši un visiem trūkst Dievišķās godības ... (Rom.3: 23).

 

Mēs visi atrodamies grēka varā. Tomēr, mēs negrēkojam tāpēc, ka to gribam. Nē, mēs darām, domājam, rīkojamies nepareizi tāpēc, ka esam padarīti par grēciniekiem caur viena cilvēka (Ādama) nepaklausību. Savu grēcīgo dabu mēs, bez jebkāda izņēmuma, visi iemantojam.

 

Ādama nepaklausības rezultātā mēs tikām padarīti par grēciniekiem; tāpat arī tagad, caur viena cilvēka, caur Jēzus paklausību mēs visi (pieņemot Dieva Ceļu, Patiesību un dzīvi caur ticību) esam (varam būt pieņemot Viņa dāvanu) padarīti taisni. Rom. 5:11-15; Romiešiem 8:2.

 

Tātad, mēs nākam no Dieva. Viņš mūs radīja, un mēs esam Viņa. Viņš mūs mīl. Dievs katru cilvēku mīl vairāk, nekā cilvēks pats. Turklāt, Dievs nevēlas, ka kāds tiktu pazudināts mūžīgi tā iepriecinot Sātanu; nē, Dievs vēlas, lai visi cilvēki atgriežas pie Viņa ar nožēlojošām sirdīm, tas ir - maina attieksmi un domas par Viņu, kurš mūs ir radījis. (2. Pētera 3: 9).

 

Un mēs dzīvojam, lai piepildītu mērķi un gribu, kādu Dievs jau ir sagatavojis priekš katra no mums.

Kā arī, mūsu pirmajiem senčiem Dievs deva brīvu gribu izvēlēties starp labo un ļauno. To mēs arī (kopā ar Grēku) pārmantojam no viņiem. Dievs cilvēkam neko neuzspiež.

 

Dārgais draugs, ja esi izlasījis tik tālu, tad mīkstini savu sirdi un atbildi Dievam, kurš klauvē pie tavas sirds durvīm. (Ebrejiem 3: 8; 2. Mozus 8:15; Romiešiem 10:21; Salamana Pamācības 1:24; Atklāsmes 3:20.)

Izvēlies labo, izvēlies dzīvi un mieru ar Dievu; ar sevi un apkārtni. Kāpēc gan kādam savas spītīgās sirds vai neziņas dēļ iet bojā? Atver savu sirdi un pieņem Jēzu kā savu Glābēju.

 

Jo “nekad un nekādā veidā neviens cilvēks nav spējīgs sevi attaisnot, padarīt labu Dieva acīs pildot darbus, kurus Baušļi pavēl darīt. Baušļi vienkārši parāda cik grēcīgi mēs esam. (un to, ka mums vienkārši izmisīgi vajadzīgs Glābējs.)” Rom. 3:20. Nav pestīšanas, izglābšanas no grēka nevienā citā (ne cilvēkā, ne lietā, ne darbā), kā vien pieņemot Jēzu Kristu kā personisko Glābēju. Ap.d.gr.4:12.

 

Jo tikai un vienīgi caur Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, kurš tika sūtīts uz zemi mirt par pasaules grēkiem, - “tikai caur Viņu katrs, kas tic, tiek atbrīvots no visiem grēkiem; (tā ir Dieva par velti saņemama dāvana), kuru neviens nespēja un nekad nespēs iegūt (atsvabināšanu no grēkiem) dzīvojot zem Mozus baušļiem.” Ap.d.gr.13:39.

 

 

"No viena cilvēka Dievs radīja katru cilvēku tautu. Dievs iecerēja, ka mēs Viņu meklēsim un iespējams, ka pat sniedzoties pēc Viņa, arī atradīsim. Lai arī, Viņš nav tālu no mums. Jo Viņā mēs dzīvojam un kustamies, un esam.

 ”Kā daži dzejnieki ir teikuši:„ Mēs esam Viņa pēcnācēji. ”… Tāpēc, tā kā mēs esam Dieva pēcnācēji, mums nevajadzētu domāt, ka Dievišķā Būtne ir kā zelts, sudrabs vai akmens - tēls, kas veidots pēc cilvēka izdomāta dizaina un viņa prasmēm. Dievs neņēma vērā šo cilvēku nezināšanu par šīm lietām agrākos laikos, bet tagad Viņš pavēl visiem visur nožēlot savus grēkus un vērst savu sirdi un prātu uz Viņu; atgriezties pie Viņa."

(Apustuļu darbi 17:27:30; Titam 2:11; Apustuļu darbi 3:19; Apustuļu darbi 10:43; Lūkas 24:47; Apustuļu darbi 2:38; Apustuļu darbi 13:39; Jāņa 3:15; Jāņa 20:31).

 

Ziniet, gribās piebilst, ka katra cilvēka dvēselītē, Dievs ir ielicis arī mikroskopisku iedobīti. Un kamēr vien šī iedobīte nav aizpildīta ar Viņu, nekad nav iespējams iegūt patiesu, dziļu mieru; paliekošu, ilglaicīgu laimi vai apmierinājumu. Vienmēr būs, dažreiz pat knapi sajūtama, tomēr dziļa smeldze pēc kaut kā. Ilgas, alkas, kāre pēc kaut kā vairāk. Un jo vairāk cilvēkam ir, jo vairāk gribās. Un tā var dzīvi nodzīvot ar vienmēr klātesošu neapmierinātību; nekad nepiepildītām ilgām, alkām; bailēm no nāves; ar depresiju;  dažāda veida cīņām pat, dažreiz, it kā bez redzama iemesla… ar ilgām pēc MĪLESTĪBAS, kuru tikai DIEVS var sniegt.

 

Tātad, tiktāl sapratām, ka nākam no Dieva un mums Viņš ir vajadzīgs. Bez Viņa (žēlastības) mēs tikai tādi grēcīgi radījumi vien esam. Radījumi, kuru liktenis ir mūžīgais sods nošķirtībā no Viņa drūmā, tumšā vietā.

 

 Domāju, ka tagad mums jau ir atbilde uz jautājumu,- uz kuru pusi dosimies nonākot krustcelēs savā nāves mirklī? Ikviens, kurš sakārtos savas attiecības ar Dievu šeit uz zemes, protams, dosies pie Viņa.

 

Bet visiem tiem, kuri domā pretēji Dieva teiktajam un noraida Viņa aicinājumu tikt izglābtiem, Viņš ir devis ļoti nopietnus brīdinājumus nevis, lai baidītu, bet gan, lai visi tiktu izglābti. Elle nav radīta cilvēkiem, bet Sātanam ar Viņa dēmoniem.

Dievs no sirds mīl visu savu radību. Viņš mīl tevi, kas tagad lasa, daudz vairāk nekā tu spēj iedomāties. Viņš mīl tevi un negrib, ka tu pazūdi… Dievs brīdina, ka elle (mūžīgā dzīve bez Viņa) ir absolūtu šausmu, ciešanu, vientulības, bezgalīga izmisuma, bezcerības un tumsas vieta. (Mateja 22:13; Lūkas 13:28; Lūkas 16: 23-26; Atklāsmes 21: 8).

 

Redziet, mums jātop izglābtiem, atpestītiem no mūsu grēka un tukšajām dzīvēm. Neviens cilvēks nevar atpirkt vai izglābt ne pats sevi saviem spēkiem, ne citus. Bet Dievs savā varenībā, gudrībā un cēlumā; savā mīlestībā pret pasauli, ir nodrošinājis ceļu pie Viņa, kas jāpieņem caur ticību kā vērtīgu, dārgu dāvanu - Viņa Dēlu Jēzu Kristu, caur kuru mums, bez mūsu darbu pievienošanas, tiek žēlīgi dāvāta piedošana par visiem mūsu grēkiem.

 

 “Katrs, kas sauks uz KUNGA vārdu, būs izglābts!”

(Apustuļu darbi 2:21; Romiešiem 10:13; Joēla.gr. 2:32).

 

Tā ir Dieva dāvana katrai dzīvai cilvēka dvēselei.

(Efeziešiem 2:8; Romiešiem 2:24).

 

Tikai Jēzū mums ir izglābšana caur Viņa asinīm, mūsu pārkāpumu piedošana saskaņā ar Viņa žēlastības bagātību.

(Efeziešiem 1: 7).

 

 

Tā ir Dieva dāvana tev, draugs, lai tev nebūtu jādzīvo šaubās un bailēs. Tā vietā, zinot Patiesību par sevi un Dievu, tu vari sākt jaunu dzīvi Viņā un priekš Viņa, kas tevi ir radījis. “Dzīves jēga” ir atrodama tad, kad atrod Dievu un sakārto ar Viņu attiecības, - dziļas, personiskas, intīmas.

 

Jēzus Pats ieviesa/ atnesa mieru starp cilvēkiem un Dievu. Mums tas tikai jāpieņem caur ticību. Visa cilvēka grēcīgā būtība vēlas sacelties un pretoties pret Dievu. Cilvēks nav spējīgs nogludināt ceļu pie Dieva pats ar saviem spēkiem, darbiem…Bez Dieva cilvēki dzīvo bailēs no nāves. Dzīvo naidā pret Dievu un citiem izjūtot diskomfortu un postu. Tikai uzzinot, saprotot un pieņemot patiesību, cilvēks var iegūt mieru pēc kāda ir ilgojies.

 

Tagad, ja patiesi esi sapratis, ka ne laba audzināšana, ne godājami un kristīgi vecāki, ne iešana uz baznīcu, ne labu darbu darīšana vai jeb kas cits būtu spējīgi tevi atbrīvot no tavu grēku nastas un pietuvināt Dievam, - kā tikai un vienīgi Viņa atzīšana savā sirdī, - tad varam griezties pie Dieva ar šādiem vārdiem:

Dārgais Jēzu, paldies Tev, ka nomiri manā vietā pie krusta paņemot visus manus grēkus uz sevis. Piedod man manu neziņu, kādā esmu dzīvojis/ usi līdz šim nošķirtībā no Tevis. Es tagad zinu un saprotu, ka Tu esi mans Kungs un Glābējs. Es ar pateicīgu sirdi pieņemu Tavu dāsno dāvanu un visu savu dzīvi lieku Tavās rokās. Nāc manā sirdī un mazgā mani tīru; darbojies manī un caur mani tā, ka es varu kļūt par tādu cilvēku, kādu Tu mani gribi redzēt. Paldies, ka esi man visu piedevis. Sūti savu Svēto Garu un māci mani no šī brīža un vienmēr. Jēzus Vārdā, Āmen.

 

(Tu, kas lasi, vari runāt no sirds uz Dievu Tēvu ar saviem vārdiem izsakot Viņam visas savas rūpes un raizes. Ja Tu no sirds palūdzi piedošanu saprotot, ka Jēzus piedod; ja tu pieņēmi Viņu kā vienīgo, patieso Glābēju, tev ir piedots).

 

“Ja tu paziņo ar savu muti, ka JĒZUS IR KUNGS, un tici savā sirdī, ka Dievs Viņu uzcēla no mirušajiem, tu būsi izglābts. Jo ar savu paša sirdi tu tici un tiec attaisnots; un ar savu paša muti tu apliecini savu ticību un tiec izglābts.”

(Romiešiem 10:9; Apustuļu darbi 16:31; Galatiešiem 2:16).

 

Mana lūgšana par jums visiem ir, lai jūs tiktu atrasti Viņā nevis ar savu (bezvērtīgo) taisnību/ paštaisnību, kas nāk, kad klausa BAUŠĻIEM, bet gan ar to taisnību/ taisnīgumu, kas nāk no un caur ticību Kristum; taisnīgumu, kas ir no Dieva caur ticību. Jēzus vārdā lūdzu, lai jūsu siržu acis tiek izgaismotas tā, ka jūs saskatāt skaidri, kas esat, ko Dievs vēlas, un kas jūs varat būt. Amen. Filipiešiem 3:9.

 

Bet jums, svētie brāļi un māsas, kuri jau zināt Dieva žēlastību, žēlsirdību, labestību, mīlestību un laipnību, es teikšu ar Jūdas vārdiem:

“mīļie, veidojieties (audziet kopīgi) savā vissvētākajā ticībā un lūdzieties (runājiet no sirds ar debesu Tēvu) Svētajā Garā. Saglabājiet, turiet sevi Dieva mīlestībā, gaidot mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, kas jūs ievedīs mūžīgajā dzīvē. Esiet žēlsirdīgi pret tiem, kas šaubās. Glābiet citus tos izraujot no ugunīgajām tiesas sprieduma liesmām; citiem izrādiet žēlsirdību, kas sajaukta ar dziļu bijību – ienīstot pat drēbes, kas nosmērētas saskaroties ar koruptētā cilvēka miesu (t.i. ienīstot grēku, kas piesārņo bezdievju dzīvi).

Tagad, visa slava Dievam, kurš ir spējīgs jūs noturēt no krišanas un atkāpšanās (ticībā); un ar lielu prieku ievedīs jūs savā krāšņajā klātbūtnē bez vienas vainas (pilnīgi nevainīgus taisnus, svētus, attaisnotus Jēzū Kristū) Viņa acīs.

Visa slava, godība, varenība, spēks un autoritāte vienīgajam Dievam mūsu Glābējam caur Jēzu Kristu mūsu Kungu pirms visiem laikiem, tagadnē un pāri visiem laikiem! Amen.

Jūda 1: 20-25.

Paldies, ka lasījāt. Ja rodas jautājumi vai ieteikumi, rakstiet droši. Esmu šeit, lai kalpotu jums.