eyes to see him“Vai tev ir acis, bet neizdodas redzēt; vai tev ir ausis, bet neizdodas dzirdēt? Un vai tu nesaproti…“

(Marka ev.8:18).

“Klausieties un dzirdiet, jūs, muļķa, bezjēdzīgie un nejūtīgie cilvēki, jūs, kuriem ir acis, bet neredz, kuriem ir ausis, bet nedzird.“ (Jer.gr.5:21).

Ievadam.

Īsumā to var pateikt šādi: - cilvēks lasa Bībeli, bet nav nevar saprast, kas tur ir teikts, tādējādi dzīvo saskaņā ar reliģijas uzliktajām nastām; dažādiem gadsimtu gaitā ieviestiem/ izdomātiem rituālie; pieņemtiem, kā patiesība - aizspriedumiem; seko baznīcās izveidotām mācībām nošķirtībā no Dieva Vārda, kuras nedod nekādu labumu, bet tikai tur cilvēku acis un ausis neredzīgas, un nedzirdīgas tā bieži vien radot pat nevajadzīgu, lieku vainas apziņu un sirds pārmetumus. Cilvēks vienkārši dzīvo saskaņā ar reliģiju ieviestām mācībām, kuras ļoti bieži nav saskaņā ar Paša Dieva teikto utt. 

Cilvēks, bieži, nav spējīgs mīlēt un cienīt ne sevi, ne citus, ne Dievu tik ilgi, kamēr vien nav atdzimis no Dieva. Respektīvi, kamēr vien cilvēks nav saņēmis Garu no augšas, viņš nekad neredzēs un nesapratīs Dieva Vārdus, Viņa komandas un Viņa mīlestību.

Mēs neesam spējīgi redzēt un dzirdēt skaidri - mums nav 'sirds gudrības,' kamēr vien tā netiek saņemta no Dieva. Cilvēks nezina kā saglabāt ģimeni, nezina kā cīnīties ar derpresiju un pavisam noteikti bez Dieva padomiem pat katras dienas maziņās izvēles var radīt lielas, nevēlamas sekas. Bībelē ir doti padomi katram dzīves gadījumam un tos skaidri var saredzēt un saprast tikai, kad mēs nožēlojam (pagriežamies pret Dievu) un dzīvojam tā, kā Viņš māca. Jo viss, kas ir radīts, ir Viņa radīts. Un kurš gan var labāk zināt kas ir labi labs tieši priekš jums, ja ne jūsu radītājs? 

 

Kā arī, uz jautājumu, “ko nozīmē acis, kas neredz un ausis, kas nedzird?” Dievs ir atbildējis Pats.

 

Lasot Bībeli caur un cauri varam redzēt, kā Dievs parāda, ka visdziļākajā cilvēka sirds kaktiņā, viņš ir neticīgs, nepaklausīgs, spītīgs, dumpīgs, elku pielūdzējs…; koncentrējies uz visām citām šīs tumšās pasaules lietām, bet tikai ne uz Dievu. Pat tie, kas sauc sevi par Kristiešiem bieži vien neredz to, kas Jēzus ir, ko Jēzus ir darījis un kādi ir Dieva apsolījumi, tā dzīvojot bailēs, šaubās un neticībā uz Dieva teikto. Pat Kristieši tik bieži nocietina savas sirdis, ka nav spējīgi saskatīt pilnībā Patiesību, Ceļu, Patiesību un Dzīvi.

Kā arī, mūsu visu ienaidnieks, visas pasaules princis, ar visu savu spēku tur tos, kas vēlas nākt pie Dieva, prom no Viņa daudzos, pat reizēm šķietami neiespējamos veidos.

Bieži cilvēki paši nocietina savas sirdis beigās nonākot pie punkta, kurā to dvēseļu dziedināšana vairs nav iespējama.

 Tādā pašā veidā, kā bija ar Ēģiptes faraonu un citiem Bībelē aprakstītajiem cilvēkiem, uz šodienu nekas nav mainījies.

 Kad cilvēks cietina savu sirdi pietiekoši ilgi un dzīvo tikai saskaņā ar savu sapratni, sajūtām, zināšanām, un noraida Dieva teikto (varbūt tikai kādreiz Viņu atceroties), tad dabīgā procesā tie kļūst tik ļoti garīgi akli, ka tādējādi ārda savas dzīves un sāpina citus. Cieš ģimenes. Un nekad tie nav spējīgi saskatīt vai saklausīt Dieva dotos padomus, kas atvieglotu un pat izārstētu cilvēku salauztos garus, sirdis, dvēseles un miesas.

 

Tā vietā, lai grieztos tieši pie Dieva saskaņā ar Viņa pamācībām, cilvēki lūdz uz mirušajiem; vai pat eņģeļiem. Bet ir tikai VIENS uz kuru mums ir atļauts lūgt garā un patiesībā – Dievs. Un eņģeļus mums palīgā var atsūtīt un sūta tikai Dievs Pats.

Cilvēki metas gleznu un fotogrāfiju; un pat parastu cilvēku priekšā uz ceļiem, kaut gan mums ir atļauts mesties ceļos savā garā un patiesībā, tikai un vienīgi Jēzus,- mūsu Kunga un Dieva priekšā. Cilvēki ēd ‘svētītu ēdienu’ nesaprotot vai tas ir vajadzīgs, nepieciešams un tiešām ir svētīts. (Kaut gan ir teikts, kam ticam, tas arī ir).

 Cilvēki kristī mazus bērniņus nezinot, kas kristītājam sirdī; un Dievs nekur nav licis kristīt bērnus/ zīdaiņus. Tas pat bīstami var būt, jo ir iespēja, ka ar rokām uzliek slikto.

Cilvēki lūdz uz Mariju, kura bija tāds pats instruments Dieva rokās, kādi mēs esam, ja ļaujam Dievam darīt ar mums visu, ko Viņš uzskata par labu.

Cilvēki iet uz baznīcu, kas ir labi,- bet tikko izgājuši pa durvīm laukā, - aizmirst Paša Dieva Vārdus un dzīvo tikai priekš sevis, - aprunājot, zākājot, lamājoties, nīstot, skaužot utt., tā vietā, lai saskatītu, sadzirdētu un palīdzētu tiem, kuri ir nonākuši grūtībās. Kuri ir vientuļi, kuriem sāp.

Un šeit nav ne aprunāšana, ne tiesāšana, ne spriešana, tikai salīdzināšana ar to, ko Dievs māca darīt, un ko cilvēki dara vai nedara.

Un nedarot to, ko Dievs māca, cilvēki nespēj skaidri uztvert, saredzēt un sadzirdēt Dieva teikto, un iet maldu ceļos.

 

Jēzus teica: “…šo cilvēku sirdis ir palikušas raupjas, bezjūtīgas un cietas; tie knapi dzird ar savām ausīm un ir aizvēruši savas sirdis. Pretējā gadījumā viņi varētu saredzēt ar savām acīm, sadzirdēt ar savām ausīm un pagriezties pret MANI, un ES viņu izārstētu.” (Mateja.ev.13:15).

 

Šeit arī Jesajas pravietojumi piepildās. Lai arī izraēlieši pieredzēja visā pilnībā Dieva mīlestību, labestību, Viņa neiedomājami lielo palīdzību un visas citas svētības, kādas vien var būt, viņi palika nepaklausīgi un neticīgi. Tādājādi ,visi pravietojumi ir runāti ne tikai uz Izraēlas nāciju, bet gan uz visas pasaules ļaudīm un nācijām. Uz visiem, kuri izvēlas palikt neticīgi un nepaklausīgi. Pat, ja Dieva darbi ir redzāmi pat ‘aklajam’ un it visur un it visā.

Ap.d.gr.14 :14-17 ; Rom.1 :19-20….

Ecehiēla gr.12 :2 Dievs saka: “viņiem ir acis, bet viņi neredz; ir ausis, bet viņi nedzird. Tāpēc viņi ir nepaklausīgi cilvēki.”

 

Mūsu stūrgalvīgā un ietiepīgā gara dēļ, mēs sliecamies dzīvot paļaujoties uz sevi, saviem spēkiem, sapratni, zināšanām, jūtām un vēlmēm; ticot parastiem cilvēkiem un to mācībām, kuras tik ļoti variē, - vairāk nekā Dievam, kurš ir mūžam nemainīgs un tādas arī ir Viņa mācības; tādējādi izaicinām Dievu, kas gudri nav.

Tāpēc tik ļoti bieži (kuram agrāk, kuram vēlāk), cilvēkbērnam ir jānožēlo savas izvēles, izdarītais vai neizdarītais. Gadās arī tā, ka jau uz nāves gultas cilvēks jautā pats sev: ‘kas ir dzīvē izdarīts un kāpēc es te, uz zemes biju.’

Lai tā nebūtu, griezieties pie Dieva.

Noraidot Dievu var gadīties tā, kā stāv rakstīts: “Dievs iedeva tiem apstulbuma garu; acis, lai neredz un ausis, lai nedzird līdz pat šai dienai.” (Rom.11:8).

 

Tāpēc, kamēr vien jums vēl ir laiks, nenoraidiet Dievu, “…par kuru visaugstākās debesis deklarē Viņa godību, par kuru debesis sludina Viņa roku darbus…” (Psalms 19).

Katru reizi, kad aizgriežamies no Viņa, mēs pārstājam redzēt un dzirdēt skaidri. Dieva Vārdu sniegtais miers pazūd un ļaunums, kas eksistē mums apkārt, vienkārši sagrauj pašus, mūsu dzīves, ģimenes… depresija un pat fiziska veida slimības rodas dzīvojot saskaņā ar šīs pasaules realitāti, kura vienmēr tur stresā, bailēs, nemierā, nedrošībā tik spēcīgi, ka cilvēks bieži vien padodas un nonāk pat pie pašnāvības sliekšņa.

Cilvēkiem sāp tik ļoti; tik ļoti daudz ir vientuļo un dvēselē slimo, ka gribu lūgt jums, kas lasa, - lūdziet par tādiem, kas vēl nezina Dievu. Kā arī gribu piebilst, ka Dievs, kas dzīvo jūsos un reliģija nav savienojamas  lietas. 

Lūdziet un gremdējieties Dieva Vārdā, lai mūsu visu acis redz skaidri un ausis dzird precīzi. Mk.ev.8:17-25.

Jo vairāk lūdzat, jo vairāk jums tiks dots. Jēzus apsolīja Svēto Garu, kurš jums visu palīdzēs saprast, skaidri ieraudzīt un dzirdēt lietas, kas iepriekš tika slēptas.

“Bet Viņš, Svētais Gars kad atnāks, Viņš jūs vadīs visā patiesībā. Viņš nerunās no Sevis; Viņš runās tikai to, ko dzird un Viņš pateiks jums pat to, kas vēl nāks un notiks.” (Jņ.ev.16:13).

“Tad nu nožēlojiet (savu iepriekšējo dzīvi, neziņu) un pagriezieties pret Dievu, lai jūsu grēki var tikt aizslaucīti prom no jūsu dzīves, lai atspirdzinājuma laiki var nākt pār jums no Kunga” (Ap.d.gr.3:19).

 

Ar sniegto atspirdzinājumu jūs tiksiet atjaunoti un sajūtīsiet dzīvību. Sākot redzēt un dzirdēt nāks svētības un jūs patiesi ieiesiet Dieva mierā.

“…jo katrs, kas ieiet Dieva mierā, atpūšas arī no saviem darbiem tieši tāpat, kā Dievs atpūtās.” (Ebr.4:10).  

Kā arī neturieties pie tādiem, kuri saka, ka Dieva nav. Viņi jūs vadīs prom no miera. Nekad nesekojiet pūlim. Un galu galā tikai muļķis saka, ka Dieva nav. Psalm 14:2; Psalm 53:1; Psalm 10:4.

 

Un kad sākat saskatīt un sadzirdēt, tad “vediet ārā tos, kuriem ir neredzīgas acis un nedzirdīgas ausis.” (Jes.gr.43:8).

 

“Man, Jēzus teica, vēl ir daudz ko jums teikt, daudz vairāk, nekā šobrīd spējat nest un saprast. Bet kad Viņš, Patiesības Gars nāks, Viņš jūs vadīs visā patiesībā.

Viņš slavinās un godinās Jēzu, jo viss, ko dzirdēsiet no Gara būs nācis no Jēzus un tiks padarīts jums zinām.” (Jņ.ev.16:12-14).

 

Mīļais Dieva bērns, caur ticību padari Jēzu par savu Kungu un Ganu. Tiec piepildīts ar Svēto Garu. Jēzus tagad dzīvo tevī. Slavini Viņu ar pateicības vārdiem, godini Viņu, runā ar Viņu un lasi Bībeli, lai redzi un dzirdi jaunas, nezināmas, lielas lietas.

 

“Un Jēzus viņiem sacīja: ‘jums (kas tic) ir dots saprast Dieva Valstības mistēriju. Bet tiem, (kas netic un noraida Dieva gudrību), kuri ir bez, visas šīs lietas Es runāju līdzībās. Lai tie redzot neaptvertu, dzirdot nesaprastu. Lai tie jebkad, ja nu gadījumā sagribētu, tomēr netiku pārveidoti (lasi:nožēlo iepriekšējo domāšanu, attieksmi un pagriežas pret Dievu sākot ticēt Viņa teiktajam); un to grēki tiktu piedoti.” (Mk.ev.4:11-12).

 

“Un Jēzus mācekļi jautāja: ‘ko šis teiciens varētu nozīmēt?’ Un Viņš atbildēja – jums ir atļauts  Dieva Valstības mistērijas un noslēpumus, bet citiem (tie, kas ārā, neticīgajiem) tikai līdzībās. Lai skatoties tie neredzētu un klausoties nedzirdzētu; tā piepildot Svētajos Rakstos rakstīto.” (Lk.ev.8:9-10).

“Jēzus atbildot sacīja, - Es runāju uz ļaudīm līdzībās, jo tikai jums ir ļauts saprast Debesu Valstības mistērijas, bet neticīgajiem nav. Jo katrs, kurš klausās Manā mācībā, tam ir un būs dots vēl vairāk, un viņi pāriplūdīs no pārpilnības (sapratnes). Bet tādam, kurš neklausās, tam nav un no viņa būs atņemts pat tas, kas viņam ir. Tāpēc Es runāju uz viņiem līdzībās. Jo skatoties tie neredz, un klausoties tie nedzird; un arī tie nesaprot.” (Mt.ev.13:11-13).   

 

Tāpēc izlemiet vairs nebūt nepaklausīgi un neticīgi. Necietiniet savas sirdis šodien un lai

“…mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs; slavenais, godības pilnais Tēvs dod jums gudrības un atklāsmes Garu tā, ka jūs sākat Viņu iepazīt un zināt labāk. Es lūdzu, lai jūsu siržu acis tiek izgaismotas tā, ka jūs zināt cerību uz kuru esat saukti; lai zināt Viņa krāšņā, bagātīgā mantojuma bagātības Viņa svētajos cilvēkos; un Viņa ne ar ko nesalīzināmo, lielo varu/ spēku mums visiem, kas tic.

Šī vara ir tā pati, kā tas varenais spēks, kuru Dievs izrādīja/ izmantoja, kad Viņš uzmodināja Kristu no mirušajiem un apsēdināja pie Savas labās rokas debesu valstībā. Pāri visām valdīšanām, likumiem un autoritātēm; varām un valdījumiem un pār katru vārdu, kas tiek piesaukts ne tikai pašreizējā laikmetā, bet arī tanī, kas vēl nāks….” (Efez.1:17-21).

 

Lūgsim kopā?

Dārgais Tēvs! Mēs slavinām Tevi un pateicamies no visas sirds par To, ka mīli mūs un esi devis tik daudz apsolījumu. Mēs lūdzam, lai Tavs labais, Svētais Gars vienmēr dod mums padomus un gudrību cienīt Tevi; mēs lūdzam, lai mēs redzam skaidri un dzirdam skaņi; tā, lai mūsu sirdis vienmēr būtu citus mīlošas; atsaucības un Tava miera pilnas. Paldies, Jēzus vārdā. Amen.

Ap.d.gr.26:18.

Izjūti, izbaudi, saredzi un saskati, ka KUNGS ir labs.
Psalms 34:9.