rose flowers roses 214251Dievkalpojums.

raksts PDF formātā

Gavilē Kungam, visa zeme! Kalpojiet Kungam ar prieku, nāciet Viņa priekšā ar dziesmām! Ziniet, ka Kungs, Viņš ir Dievs! Viņš mūs radījis un ne mēs paši! Viņa tauta un viņa ganību avis! Nāciet Viņa vārtos ar pateicību un Viņa pagalmos slavēdami Viņu, pateicieties Viņam, slavējiet Viņa vārdu, jo Kungs ir labs! Viņa žēlastība ir uz mūžiem, uz audžu audzēm Viņa uzticība!” (Psalmi 100).

Kā mēs kalpojam Dievam?

Ko nozīmē kalpot Dievam tādā veidā, lai Viņš to pieņemtu un būtu apmierināts? Kā mēs saprotam vārdu ”kalpot”? Angļu valodā tas ir vārds ”worship.” Ebreju valodā vārdam kalpot ir vairākas nozīmes par kurām tiks runāts citos rakstos. Tie ir Shachah, Proskuneo, Sebomai, Latreuo. Kalpošana Dievam Bībelē ir minēta neskaitāmas reizes. Šinī rakstā aplūkosim tikai pamatus - ko nozīmē ”kalpot” Dievam un kā tas būtu darāms Viņam patīkamā veidā?

Bet no sākuma ir jāsaprot, ka patiesa kalpošana Dievam nav saistāma ar nekādiem reliģiskiem izdarījumiem un tradīcijām. Reliģiskie darbi var likties ārēji skaisti, pievilcīgi un dievbijīgi. Bet jautājums paliek atklāts - vai tas ir Dievam pieņemams, vai tas ir tas, ko Dievs grib? Patiesā mūsu kalpošana Dievam notiek mūsu sirdīs, mūsu garā.. Kalpošana Dievam ir pakļaušanās Viņam vienīgajam, ticēšana Viņam un paklausība. Ieva un Ādams kalpoja Dievam ar visu sirdi un dvēseli esot ar Viņu tuvās attiecībās.

Kopš grēks ienāca pasaulē, šīs attiecības tika lauztas, bet Jēzus (Dievs miesā) tās ir atjaunojis caur Sevis upurēšanu pie krusta. Tagad, katram Dieva bērnam vajadzētu kalpot savā garā un patiesībā, jo šī ir Dieva komanda.

Vai tas tā notiek? Vai sakot, ka ticam Dievam, mēs kalpjam Viņam patiesībā un garā? Smags jautājums un šeit tas nebūs aplūkots. Tomēr katrs, kas saka, ka tic Dievam, ir atbildīgs meklēt patiesību un pārstāt ticēt katram garam tā, ka patiešām tiek kalpots Dievam, bet ne dēmoniem.

Dievs brīdina, lai neticam nevienam akli, bet gan studējam Viņa Vārdus katru dienu.

Dievs brīdina, lai darām tikai to, ko Viņš saka un neklausam mirstīgus cilvēkus, ja tie māca pretrunā tam, ko Dievs ir teicis.

Tāpēc tagad, noliksim malā visus aizspriedumus, paaudžu paaudzēs nodotos mantojumus, kas bieži vien par visiem 100% ir pret Dieva Vārdu un paskatīsimies, kā Dievs grib, lai mēs Viņam kalpojam.  

Kalpošana Dievam ietver vairākus aspektus –

  •   Dieva slavināšanu, cildināšanu (Psalmi 98). Mēs slavinām Viņu, jo no Viņa nāk visas lietas un viss ir priekš Viņa un uz Viņu. Viņš vienīgais ir slavināms, kam pieder vara un gods. Nekad nevienam mirstīgam cilvēkam! 
  •   Pateicību – (1.Tes.5:18). Mēs pateicamies Viņam par visu katru dienu savā sirdī.
  •   Lūgšanu – (Kol.1:3; Ef.6:18). Mēs runājam ar Viņu katru dienu un šīs sarunas ir sauktas par "lūgšanām."
  •   Kopā sanākšanu – (Ebr.10:25). Dieva bērniem ir jāsanāk kopā, lai spētu izturēt šīs pasaules un Sātana uzbrukumus; lai kopā mācītos un atbalstītu viens otru it visā.
  •   Svētā Vakarēdiena ieturēšanu - (Ap.d.2:42, 46). Sanākot kopā mēs laužam maizi un dzeram vīnu tā atceroties Jēzu Kristu, kas atdeva Sevi par mums. Viņam vienīgajam lai ir slava un gods, jo Viņam pieder tas Viss kopā ar Dieva valstību. Viņš mūs ir izrāvis no Sātana valstības un ievedis Sava mīļotā Dēla valstībā, kur mēs tagad arī esam.
  •   Viņa Vārda lasīšanu, klausīšanos un studēšanu – (Ap.d.17:11). Mums ir jāmācās tas, ko Dievs ir teicis, nevis tas, ko iedomīgi, varaskāri vīri ir izdomājuši.
  •  Jebkura veida palīdzības sniegšanu otram; finansiālo ziedošanu (2.Kor.9:7). Dievs mudina palīdzēt citiem.

Mēs kalpojam Dievam pateicoties par it visu gan būdami vienatnē, gan kopīgajās sanāksmēs. Kalpošana Dievam ietver sapratni par to, kas Dievs ir, jo tikai izprotot Dieva dabu, Viņa raksturu un Viņa sniegto upuri (dāvanu mums visiem) mūsu labā, mēs spējam kalpot Viņam pienācīgi un ar prieku.

 

”Bīstieties Dieva un slavējiet viņu, jo Viņa tiesas stunda ir klāt, pielūdziet to, kas radījis debesis un zemi, jūru un ūdens avotus!” (Atkl.gr.14:7).

 

Viens no svarīgiem nosacījumiem attiecībā uz kalpošanu Dievam ir atrodams vēstulē Romiešiem 12:1-2: ”Es jūs aicinu, brāļi, Dieva apžēlošanās dēļ nododiet sevi pašus – tā ir jūsu apzinīgā kalpošana Dievam – kā dzīvu, svētu un Dievam tīkamu upuri.”

Pāvils māca Kristiešus nodot sevi visu Dievam, (svētus un patīkamus) kā dzīvus upurus ar pilnu sapratni par to, ko Dievs ir darījis mūsu labā – atdevis Savu Dēlu (Jņ.ev.3:16; Rom.4:25, 5:6) par visu mūsu grēkiem tādējādi izglābjot mūs no atnākošā posta (1.Tes.1:10; Rom.5:9) un šīs pasaules ļaunuma. Mēs nododam sevi visu Dievam ar pilnu sapratni par to, ko Viņš dara mūsu labā ikdienā. Mēs saņemam no Dieva neskaitāmas žēlastības caur Viņa Dēlu Jēzu Kristu, tāpēc kalpojam Viņam nepārtraukti un Viņam pieņemamā veidā. Beigās Pāvils piebilst, ka tas ir īsts, patiess un pienācīgs kalpošanas veids.

Kā tas izdarāms? Tas ir izdarāms nododot sevi visu Dievam - to, kas esam, ko darām, domājam, jūtam un vēlamies; visu, kas esam un kas mums pieder mēs nododam Viņa rokās. Tas ir apzināšanās, ka Jēzus Kristus vienīgais ir Kungs un Pavēlnieks pār ik katru mūsu dzīves aspektu.

Bībelē Dievs ir slavināts nepārtraukti un katra mūsu lūgšana ir jāuzsāk ar slavas vārdiem un pateicību. Jo pateicoties Dievam un slavinot Viņu ir iespējams saņemt Viņa svētības. Un pat, ja mēs vēl nepārzinām Dieva teikto un Viņa apsolījumus, tomēr domāju, ka katrs zina vēstulē Efeziešiem teikto par to, ka Dievs apmierinās visas mūsu vajadzības saskaņā ar Viņa neizmērojamajām bagātībām Kristū Jēzū (Ef.4:19). Dievs ir slavināms nepārtraukti! Viņš dod mums visu, kas mums ir vajadzīgs.

Vēstulē Ebr.13:15 mums ir dots norādījums piedāvāt Dievam mūsu lūpu augļus - slavas upurus caur Jēzu Kristu nepārtraukti.

Arī tāpēc, ka esam saņēmuši Dieva Valstību, kas nav ne sagraujama, ne iznīcināma, (Ebr.12:28-29) mums jāizrāda pateicība ar pienācīgu cieņu, bijību un atzinību par to, ko Dievs ir darījis. Mēs kalpojam Dievam ar visu sirdi un dvēseli, pateicoties par it visu, dziedot Viņam slavas dziesmas gan savā sirdī esot vienatnē, gan esot kopā ar citiem ticīgajiem (Ap.d.gr.2:42; 1.Kor.10:16).  

Tātad, īsumā kalpošana Dievam ir pilnīga uzticēšanās Viņam vienīgajam. Kalpošana Dievam ir viss tas, ko mēs jūtam savās sirdīs pret Viņu un izrādām to ar cieņu.

Mūsu lūgšanas un dziesmu dziedāšana ar gavilēm un prieku sirdī ir kalpošana Dievam. VT ir ļoti daudz piemēru, kā cilvēki kalpoja Dievam un sniedza Viņam savas sirds upurus. Dievs Pats saka, ka mums jākalpo Viņam ar prieku sirdī, ar gavilēm un mūziku. Viņš saka, lai mēs dziedam un dejojam Viņam par godu un lai pateicamies vienmēr (Psalmi 95:2; Ef.5:19).

“Esiet vienmēr priecīgi! Lūdziet Dievu bez mitēšanās! Par visu pateicieties Dievam – tieši to Dievs grib no jums Kristū Jēzū” (1.Tes.5:16-18).

Patiesa kalpošana, kas ir pieņemama un patīkama Dievam, nāk no sirds. Jo vairāk mēs saprotam Dievu savu Tēvu, jo vairāk mēs spējam novērtēt Viņu, cienīt un kalpot Viņam visā Patiesībā un Garā (Jņ.ev.4:24).

Visos kalpošanas laikos Dievam - gan esot vienatnē ar Dievu, gan kopīgajās sapulcēs, vissvarīgākais nosacījums ir sirds attieksme, jo Dievs skatās uz to, kas ir cilvēka sirdī un Dievs nav ne piemānāms, ne arī ļaus Sevi nolikt par apsmieklu (Gal.6:7).

Dievs neskatās uz lietām tā, kā cilvēki. Cilvēki skatās uz to, kas ir ārējs, bet Kungs skatās tikai uz to, kas ir sirdī (1.Sam.gr.16:7).

Dievs zina katru mūsu domu; visas mūsu vēlmes un jūtas; Viņš zina katru mūsu rīcību un katru mūsu soli. Tāpēc mēs kalpojam savam Dievam Tēvam caur Jēzu Kristu Viņa labā Gara vadīti ar visu sirdi un dvēseli; mēs kalpojam Viņam garā un patiesībā, kas ir Viņa Vārds, un tur nekas nav ne pieliekams, ne atņemams.

Mēs kalpojam Dievam kopā laužot maizi un dzerot vīnu tā atceroties mūsu Kungu Jēzu (1.Kor.10:16). 

Ar pateicīgu sirdi mēs vienkārši ieturam kopā "svēto varkarēdienu."

Mums ir jākalpo un jāloka savi ceļi tikai Dieva priekšā un nekad cilvēku un cilvēku roku darinātu priekšmetu priekšā. Ap.d.gr.10 nodaļā varam lasīt kā Kornēlijs nokrita uz ceļiem apustuļa Pētera priekšā tā gribēdams izrādīt viņam godu. Bet Pēteris, uzcēlis Kornēliju augšā paskaidroja, ka viņš ir tāds pats grēcīgs cilvēks kā visi citi, tāpēc nekad nav jāmetas ceļos neviena mirstīga cilvēka priekšā, bet gan tikai un vienīgi Dievam mēs drīkstam kalpot šādā veidā. Tikai un vienīgi Dieva priekšā mēs drīkstam mesties ceļos. Dieva priekšā arī nozīmē Dieva priekšā, ne koka, zelta, vai sudraba vīriešu un sieviešu tēlu priekšā,  kā tas ir nepareizi pieņemts. Kalpojiet Dievam garā un patiesībā. Aizveriet acis un tuvojieties Dievam sirdī un savā garā, tā lai jūsu gars spēj savienoties ar Dieva Garu. Kalpojiet Dievam, jo ne cilvēkiem uz zemes, ne Dieva eņģeļiem debesīs nav atļauts uzņemties godu, kas ir domāts tikai Dievam (Ap.d.gr.10:26; Atkl.gr.19:10).

Mēs nedrīkstam kalpot ne eņģeļiem (Atkl.gr:22:8-9), ne elkiem jeb dievekļiem, kas cilvēka roku darināti, (Gal.4:8; 1.Jņ.vēst.5:21) ne Sātanam, bet gan tikai un vienīgi dzīvajam Dievam (Mt.ev.4:10; 2.Moz.gr.23:25).

Jēzus nosodīja Rakstu mācītāju un fariziešu dievkalpojumus, jo tie bija veikti pēc cilvēku izdomātiem likumiem un noteikumiem. Farizieši sekoja dažādām cilvēku izdomātām bauslībām un rituāliem tā, it kā tie būtu Dieva nolikti (Mt.ev.15:6-8).

Tāpēc meklēsim patiesību it visā un mācīsimies kalpot Dievam tā, lai Viņa Vārdi, ko uzrakstīja pravietis Jesaja 29.nod.13. pantā, neattiektos uz nevienu no mums.

Katra uzspiesta, cilvēku izgudrota lieta, kas noteikta kā nepieciešama kalpošanai Dievam, ir pretrunā ar Paša Dieva Vārdu un ir jau notiesāta.

“Tas viss gan ārēji izskatās gudri viņu pašizdomātajā dievkalpošanā ar visu viņu pazemību un miesīgu atturēšanos, nicinot miesas vajadzību apmierināšanu” (Kol.2:23).

Kalposim Dievam ar tīru sirdi, kas pilna mīlestības, pateicības un bijības! Būsim vienmēr uzmanīgi, lai neviens mūs neaizrauj ar tukšu, neīstu un maldīgu filozofiju, kas balstās uz vienkāršu cilvēku tradīcijām un mācībām; un, kas balstās uz vecajiem šīs pasaules garīgajiem spēkiem, bet gan tā vietā būsim uzmanīgi un sekosim tikai vienīgajai, patiesajai Kristus mācībai (Kol.2:6-8; Ef.6:11).

Lūgsimies un studēsim Dieva Vārdu, lai spējam kalpot savam Kungam ar prieku un pateicību tā, ka Viņš ir apmierināts un var svētīt mūs ar visāda veida svētībām (Ef.3:20-21).

Kalposim Kungam mīlot citus un palīdzot katram pēc vajadzības (Jņ.ev.15:12, 13:34).

“Dziedi Kungam, visa zeme! Teic ik brīdi Viņa glābšanu! Stāstiet tautām par Viņa godību un visiem ļaudīm par Viņa brīnuma darbiem! Kungs ir liels un augsti teicams! Bijājams vairāk par visiem dieviem! Jo visu tautu dievi ir elki, bet Kungs ir debesis darinājis! Spēks un greznums Viņa priekšā, pie Viņa mīt prieks un varenība! Kungs lai tiesā tautas, lai Kungam gods un vara! Kunga vārds lai tiek godāts!” (1.Laiku gr.16:23-29).

“Slavējiet Kungu! Dziediet Kungam jaunu dziesmu, lai Viņš slavēts svētīto pulkā! Lai priecājas Israēls par savu Radītāju, Ciānas dēli lai gavilē par savu Ķēniņu, lai slavē Viņa vārdu ar deju, sietiņu un cītaru lai spēlē viņam, jo tīk Kungam viņa tauta – viņš grezno nabagos ar pestīšanu! Svētītie lai līksmo godā, lai gavilē savās guļvietās, uz mēles tiem slavas dziesmas Dievam, rokās tiem divpusgriezīgs zobens, ar ko tā atmaksāt tautām, ar ko tā pārmācīt ciltis, ka to ķēniņi saistīti ķēdēm un to diženie ar dzelzs važām, lai izpildīts, kas spriedumā rakstīts, – visiem Viņa svētītajiem par lepnumu! Slavējiet Kungu!” (Psalmi 149; 71:22).

“Nāciet, dziedāsim Kungam, uzgavilēsim mūsu glābiņa Klintij! Nāksim Viņa priekšā ar pateicību, ar slavas dziesmām Tam uzgavilēsim – jo liels Dievs ir Kungs un liels Ķēniņš pār visiem dieviem, kuram rokā zemes dzīles un kalnu gali – arī tam, kuram jūra, un viņš to darinājis, un sauszemi Viņa rokas veidojušas! Nāciet, nolieksimies, metīsimies ceļos Kunga, mūsu Radītāja, priekšā, jo Viņš ir mūsu Dievs un mēs – Viņa ganību tauta un avis, ko Viņa roka gana! Kaut šodien jūs Viņam klausītu!” (Psalmi 95).

“Dievam, kas, ar savu spēku darbodamies mūsos, spēj darīt neizmērojami vairāk,

nekā mēs lūdzam vai nojaušam, lai Viņam gods draudzē un Jēzū Kristū paaudžu paaudzēs,

mūžu mūžos! Āmen!”

(Ef.3:20-21).