sun sunset romantic 214791

Sātans.

Kas viņš ir? Vai viņš ir īsta esoša būtne vai dzīvo tikai cilvēku iedomās?

Ebreju valodā "sātans" ir ar nozīmi - 'pretinieks' vai 'ienaidnieks.' Grieķu valodā 'diabolos' ir ar burtisku, tiešu nozīmi 'apmelotājs, fantazētājs, neslavas nesējs' vai 'apsūdzētājs.'

Jebkurā gadījumā Sātans ir visu ienaidnieks, melis, slepkava, neslavas cēlājs, apsūdzētājs. Vēl īsāk - visā labā iznīcinātājs.
Un jā, viņš ir īsts.

Viņš valda pār visu pasauli krāpjot un maldinot cilvēkus.


Viņš nav anti - dievs, kā daži domā. Sātans ir radīta garīga būtne tāpat kā visi pārējie eņģeļi debesīs (un cilvēki virs zemes) un tāpat kā visiem citiem eņģeļiem debesīs (un cilvēkiem virs zemes), viņam vajadzēja kalpot Dievam.

Pirms Dievs radīja cilvēku, Sātans jau bija radīts.
(Daži sauc viņu par Luciferu, kas varētu būt ar nozīmi "spīdošs").

Un tieši tā iemesla dēļ, ka viņš bija ļoti brīnišķīgi radīts, ārkārtīgi inteliģents un viņam bija dota vara pār citiem eņģeļiem, viņš kļuva lepns; nekrietnība tika atrasta viņa sirdī un Dievs izdzina viņu no debesīm (Jes.gr.14:12; Ecehiēla grāmata 28:12-19)

Savā krišanas laikā viņš paņēma sev līdzi daudzus citus eņģeļus, kas klausījās viņa nekrietnajos melos un atteicās kalpot Dievam. Salīdzinājumā ar cilvēkiem, eņģeļiem nav atļauts nožēlot, ja tie izdara pārkāpumu, un atgriezties pie Dieva tāpēc, ka viņi redz (burtiski, tieši, aci pret aci) Dieva labestību katru dienu. Cilvēks no ticības dzīvo.

Uz šodienu šos kritušos eņģeļus (Atkl.gr.12:3-4) mēs saucam par dēmoniem vai ļaunajiem gariem. Sātans viņus piekrāpa tādā pašā veidā, kādā viņš piekrāpa Ādamu un Ievu - "jūs būsiet kā Dievs; jūs zināsiet...; Dievs nevēl jums visu to labāko...." (1.Moz.gr.3:5).

No brīža, kad Dievs pasludināja lāstu pār viņu (1.Moz.gr.3:15), Sātans centās iznīcināt katru dzimtu no kuras varētu nākt Dieva apsolītais Kristus, kas sadragātu viņa galvu. Tas viņam neizdevās. 

Vēlāk, kopš Jēzus dzimšanas brīža viņš darīja visu iespējamo, lai Viņu nogalinātu. Bībelē skaidri varam redzēt, kā Sātans pūlējās iznīcināt "sēklu, kas sadragās viņa galvu." Viņš nezināja, kurš tas būs un kad viņš varētu piedzimt, tāpēc darīja visu, lai iznīcinātu Dāvida sēklu. Kad Jēzus tika piesists krustā, domāju, ka tas bija augstākais prieka (ļauna prieka) brīdis viņa dzīvē, jo viņš noteikti domāja, ka beidzot ir uzvarējis.

Paldies Dievam, tas ilga tikai trīs dienas. Jēzus tika uzcelts no kapa un tādējādi Sātans tagad ir nāvīgi ievainots (viņa galva sadragāta). Tagad viņš ir padzīts no debesīm un darbojas uz zemes pret Dieva cilvēkiem (ne reliģiju, bet bieži vien caur reliģiju).

Tagad Sātans zinot, ka viņa dienas ir īsas darbojas pilnā sparā cīnoties pret tiem, kas ir ar Kristu. Un kā jau Atklāsmes grāmatā ir rakstīts, ar katru dienu viņa 'agoniskā' cīņa pret "sievietes sēklu," kas ir Kristus cilvēki, pieaugs un kļūs arvien nežēlīgāka.


(Lucifera cīņu pret Kristu varat lasīt  Atkl.gr.12, kur tas ir atklāts visā pilnībā).

Viss, ko Dievs tika radījis no paša sākuma, bija ļoti labs, (1.Moz.gr.1:31; 1.Tim.4:4),

 

bet kad Sātans pārņēma varu pār šo zemi (Ādams nodeva to viņa rokās), viņš nekavējotis ieviesa savu sistēmu, kas pastāv, un tiek viņa uzlabota, līdz pat šodienai. Tāpēc šī pasaule ir tik ļoti 'samaitāta' un ļaunuma pilna. Un viss kļūst vēl ļaunāks, jo Sātans ir pilns ar niknumu, jo zina, ka viņa laiks ir īss (Atkl.gr.12:12).

Tomēr, viņam nav varas pašam par sevi.

Pasaule un cilvēks individuāli nezinot Patiesību atļauj viņam valdīt pār it visu un tā viņš ir saukts par "šīs pasaules dievu" (2.Kor.4:4), jo viņam ir milzīga ietekme pār visas pasaules industrijām, viņam ir milzīga ietekme par it visām dzīves jomām. Visas reliģiskās sistēmas un valdības ir viņa ideju piesārņotas, samaitātas un demoralizētas.

Sātans kārdināja Ādamu un Ievu ar visiznīcinošāko, postošāko kārdinājumu, kāds vien var būt - "jūs būsiet kā Dievs" vai "jūs būsiet dievs paši sev." Viņš vadīja tos tā, ka tie sacēlās pret Dievu.

Uz šodienu cilvēki grib un dara to pašu, ko Sātans gribēja priekš sevis - varu, autoritāti un kontroli. Viņš nevēlējās pakļauties Dievam un tāpat ir arī ar šo pasauli, kas tagad dzīvo zem Sātana varas, autoritātes un kontroles sekojot tām pašām vēlmēm, ko vēlējās Sātans un mūsu pirmie vecāki; un cieš.

Lepnums, vēlēšanās iegūt varu, celt godā un slavināt sevi, dzīvot pēc savas sapratnes un gribas bija Sātana vēlmes; un ir bijis visu cilvēku lielākais klupšanas akmens visos laikos, un tā būs līdz brīdim, kad jaunas debesis un jauna zeme tiks radīti (Atkl.gr. 21:1; Jes.gr. 65:17; 2. Pēt.3:13).

 

Sacelšanās pret Dieva ieviestajiem un noliktajiem likumiem valdībā, ģimenē, laulības dzīvē, attieksmē starp bērniem un vecākiem, un visās pārējās dzīves jomās ir

tas, kas iznīcina cilvēku dzīves un nācijas; vada uz lēnu, bet pilnīgi noteiktu krišanu, sāpēm un ciešanām.

 

Ādama un Ievas  grēks ir pārnests uz visiem mums - ES neklausīšu Dievam, ES darīšu tā, kā gribu pats, ES varu dzīvot pats pēc savas sapratnes, Es varu būt kā Dievs un zināt visu, labo un slikto, MAN nevajag Viņu, - ir tas, kas ir padarījis un tur šo pasauli tādu, kāda tā ir.

Bībelē par viņa sākumu, krišanu un beigām varat lasīt:

"Tu tiki svaidīts par sargātāju ķerubu, Es tevi liku svētajā Dieva kalnā, starp uguns akmeņiem tu staigāji! Nevainojamas bija tavas gaitas kopš dienas, kad tiki radīts, līdz tevī atrada netaisnību!" (Ecehiēla gr.28:11:19).

Jesajas gr.14:12: Kā gan no debesīm nokriti, mirdzošais rītausmas dēls! Pats esi notriekts pie zemes, tu, tautu gāzēj! Tu domāji savā sirdī: es debesīs uzkāpšu, augstāk par Dieva zvaigznēm uzcelšu savu troni, sēdēšu sapulces kalnā pašos ziemeļos! Virs mākoņu virsotnēm uzkāpšu, šķitīšos kā pats Visuaugstais!" (ja vēlaties, izlasiet visu Jesajas gr.14.nodaļu).

Redzat cik daudz 'ES' Sātans pasludināja - es uzkāpšu debesīs; es uzcelšu savu troni augstāk par Dieva; es sēdēšu sapulces kalnā; es virsotnēs uzkāpšu; es būšu kā pats visuagustākais Dievs, - nolemjot savā sirdī būt kā Dievs un valdīt kā Dievs pār visu radīto, kas ir Kristus radīts. Jņ.ev.1:3.

Līdz Kristus nāvei Sātanam joprojām bija atļauta pieeja Dievam debesīs un viņš pat runājās ar Viņu (Ījāba gr.1:6).

Pēc Kristus augšācelšanās pieeja Dievam viņam ir liegta (Atkl.gr.12:10). Viņš ir izdzīts no debesīm uz visiem laikiem (Lk.ev.10:18; Atkl.gr.12:9), bet turpina valdīt uz zemes (ne pār zemi) pār tiem, kas nav zem Dieva autoritātes, bet gan zem viņa.

Sātans pats atzina Jēzum, ka visa zeme ir nodota viņa rīcībā (caur Ādamu) un Jēzus neapstrīdēja šo viņa agalvojumu (Lk.ev.4:6). Jēzus apstiprināja, ka visa zeme ir zem ļaunā varas (1.Jņ.vēst.5:19 ir teikts, ka ...visa pasaule ir zem ļaunā varas). Un vienīgais ceļš kā dzīvot brīvam no ļaunā varas ietekmes ir ceļš, kuru Jēzus Kristus pats norādīja.

Cilvēki uz šodienu dzīvo vai nu zem Dieva autoritātes, vai zem Sātana. Nav iespējams būt 99.9% zem Dieva autoritātes un nedaudz zem Sātana, un otrādi. Mums ir dota vara, spēja un griba izvēlēties vienu vai otru, bet nekad abus. Tas nenozīmē, ka Sātans nespēj piekrāpt pat izvēlētos, tos, kas ir ar Kristu. Viņš ir spējīgs ja/kad nezinām, vai neturamies pie Patiesības.

Kā viņš to dara? Sūtot savus dēmonus uz visām pasaules malām un piekrāpjot cilvēkus melojot tiem. Viņš darbojas caur mūsu prātiem, kontrolējot mūsu domas, sajūtas, cerības un rīcības. Tāpēc Bībelē ir teikts, ka mēs nekarojam pret miesu un asinīm, jo mūsu cīņa nav pret miesu un asinīm, bet pret varām un spēkiem, pret šīs tumsas pasaules valdniekiem un ļaunuma gara spēkiem debesīs. Tāpēc nekad nevainojiet cilvēkus (Efeziešiem 6:12). Katrs, kas dzīvo nošķirtībā no Dieva, vairāk vai mazāk, bet rīkosies, domās, jutīs, runās utt, to, ko vēlas Sātans. Piem., ja viņš redzēs, ka divi cilvēki ir spējīgi veidot pilnvērtīgu, labu laulību, viņš nekad neļaus tam notikt, bet gan iejauksies un darīs visu, lai to iznīcinātu, vai turētu to bez piepildījuma, kā to vēlas Dievs.

Sātans ir spējīgs pārliecināt cilvēkus par neiespējamo turot tos tālu no Patiesības. Zem viņa vadības burvji, pareģotāji, zīlnieki, astrologi, gaišreģi un daudzi citi (dažreiz/ bieži) pat ar "Dieva Vārdu rokās un mutēs" ir spējīgi atklāt lietas, kuras patiesībā nav iespējams zināt. Bet tas nav no Dieva un visas šīs lietas ir Dieva nosodītas.

Sātans ar saviem dēmoniem darbojas caur baznīcām un šķietami labiem, dievbijīgiem cilvēkiem; tiem, kas māca Dieva Vārdu.

Kurš gan zina Svētos Rakstus, katru Dieva Vārdu tik labi, kā Sātans? Neviens. Bet arī, lai neviens pat neiedomājas, ka varētu būt spējīgs stāties viņam pretī bez Dieva palīdzības. Viņam ir 6000 gadu pieredze...

 Tātad, pastāv divas valstības -

Dieva Valstība un Sātana valstība. Pastāv divas pasaules - redzamā (fiziskā) un neredzamā (garīgā).

Pārsvarā mēs noraidām garīgās, neredzamās pasaules eksistenci, tomēr ticam Sātana brīnumdarbiem (ejam pie zīlniekiem, pūšļotājiem, ticam horoskopiem utt, tādājādi skumdinot Dievu). Mēs bieži esam aizdomu, baiļu un aizspriedumu pilni un ticam viņa meliem noraidot Patiesību, par kuru Dievs teica: "zini patiesību..." kārtībā, lai netiktu piekrāpti. Es varu teikt tikai vienu - mūsu neredzamais ienaidnieks dara visu iespējamo un neiespējamo tikai, lai turētu cilvēkus tālu prom no visa, kas ir Patiesība.

Un dzīve zem Sātana autoritātes tiešām var kļūt ļoti smaga, pat neizturama. Tāpēc ļoti daudz pusaudži, vīri labākajos gados, tie, kas ir materiāli nodrošināti utt, izdara pašnāvības. Bet tiem, kas zina Patiesību un atrodas zem Dieva autoritātes, es saku: "priecājaties savā Glābējā." Viņš, Kristus, ieguva uzvaru pār Sātanu, pasaules princi (Jņ.ev.12:31; Jņ.ev.14:30). Dievs ir suverēns, Dievam pieder augstākā vara! Un lai arī Sātans ir spējīgs nākt (un viņš noteikti to dara) pie Dieva bērniem tos apsūdzot un dažādi izmēģinot, viņam vairāk nav ne mazākās autoritātes un varas pār tiem, ja vien tie paši nedod to viņam.

Tāpēc mums visiem ir jāzina un jānonāk pie Patiesības; mums ir jābūt zinošiem par Sātana sistēmu, intrigām un plāniem (2.Kor.2:11); un par spīti gadsimtu gaitā izveidotajiem meliem ir jāmācās Patiesība par Dievu, Kristu, Svēto Garu, Evaņģēliju un Sātanu.

 

Sātans ir melu tēvs, slepkava, (Jņ.ev.8:44) un krāpj visu pasauli.

Un pasaule, kas dzīvo zem viņa autoritātes, viņa varas un valdījuma, nīst tos, kas ir ar Kristu (Jņ.ev.15:18; Mt.ev.10:22).

Bet jūs, kas esat Kristū, stāviet stingri un droši; un pārbaudiet katru dzirdēto mācību.

Un beigās, nebaidieties no viņa. Lai arī viņš ir spējīgs likt jūsu ceļā daudzus klupšanas akmeņus, un pat apgriezt dzīvi kājām gaisā, esiet stipri un drošsirdīgi. Jo Dievs nekad neļaus savam taisnajam, kas tagad ir Kristū, krist. Dievs nekad neļaus Sātanam iznīcināt ne jūsu dzīvi, ne jūsu mīļoto dzīves. Un Dievs ir tas, kas vienmēr sakaus viņu, sadragās to zem jūsu pašu kājām.

Izsijājiet katru domu, kas nāk jūsu prātā un nepieņemiet to uzreiz kā savējo. Noraidiet un neiesaistieties strīdos; jebkuru augstprātību, kas saceļas pret Dieva gudrību un zināšanām noraidiet; katru domu nolieciet pie Kristus kājām (2.Kor.10:5).

 Atpazīstiet un atzīstiet, ka mūsu cīņa nav pret miesu un asinīm (nevainojiet cilvēkus), bet gan pret valdniekiem, pret autoritātēm, pret šīs tumšās pasaules varām un pret garīgajiem ļaunajiem spēkiem debesīs Efeziešiem 6:12.

Kā arī mēs esam brīdināti, ka pats Sātans izliekas par gaismas eņģeli (2.Kor.11:14).

Tāpēc vien, šis ir laiks stāvēt stingri gan par savu dzīvi, gan par tiem, kas mums apkārt; un pārstāt ticēt katram garam, katrai domai un katrai mācībai, kas nav saskaņā ar Dieva Vārdu.

Jo tagad tas, kas ir Kristū, ir jauna radība (2.Kor.5:17) un tāpēc jāsāk dzīvot kā Dieva bērniem, bet ne kā tiem, kas joprojām ir zem Dieva dusmības un tādējādi pakļauti ļaunajiem spējiem. Efez.2:3.

 Jo tagad tie, kas ir Kristū, ir paklausīgi Viņam, bet ne tukšām, dažreiz pat ļaunām mācībām (kas ved cilvēkus postā) un varām, ir izrauti no tumsas un ievesti mīļotā Dēla Valstībā. Kol.1:13.

Jo liela tumsa bija pārklājusi zemi un bieza tumsa bija ap cilvēkiem, bet Kristus uzcēlās pār mums visiem, Viņa slava un godība parādījās mums visiem (Jes.gr.60:2) tā, ka tagad mēs caur izturību paliekot Patiesībā un Gaismā, varam tikt atbrīvoti un izglābti no Sātana uzbrukumiem.

Tāpēc, pakļaujiet sevi Dievam. Izturiet visus velna uzbrukumus un viņš bēgs no jums; nesniedziet viņam atbalstu. Paņemiet visu Dieva doto bruņojumu tā, ka esat spējīgi stāties droši un stingri pret viņa plāniem un intrigām. "Tad nu pakļaujieties Dievam un stājieties pretī velnam, un tas bēgs no jums. Tuvojieties Dievam, un viņš tuvosies jums, notīriet rokas, grēcinieki, un šķīstiet sirdis, jūs, kas esat divkoši dvēselē! Bēdājieties, vaimanājiet un raudiet! Jūsu smiekli lai pārvēršas vaimanās un prieks bēdās! Pazemojieties Kunga priekšā – un viņš jūs paaugstinās! (Jēk.4:7-10; Efez.4:27; Efez.6:11).

Noslēgumā.

Daži cilvēki pieskaita Sātanam, jeb arī velnam, pārāk lielu varu, daži netic viņa esamībai vispār (kas ir ļoti izdevīgi viņam), bet veselīga attieksme pret viņa eksistenci un zināšanas par viņa rīcībām var būt ļoti izdevīgi, derīgi un svētīgi mums; līdz ar to mēs varam izvairīties no daudzām dzīves rūpēm.

Tāpēc, ziniet viņa plānus un miera Dievs drīz vien satrieks Sātanu zem jūsu kājām. Mūsu Kunga Jēzus žēlastība lai ir ar jums! (Rom.16:20).

Dariet to, ko Dievs ir pavēlējis - mīliet viens otru un EJIET, sludiniet (stāstiet citiem Labās Ziņas) Evaņģēliju. Stāstiet citiem, ka Kristus tika piesists krustā un mira par mums visiem (prakstiski - mūsu vietā, lai mēs dzīvotu); un trešajā dienā tika uzcelts augšā mūsu visu attaisnošanas dēļ. Stāstiet citiem, ka tagad viņi nav vairāk zem ļaunā varas un autoritātes, bet gan zem Dieva autoritātes.

Esiet instrumenti Dieva rokās (1.Kor.3:9) un mēģiniet izglābt citus izraujot tos no uguns.

 

Dievs atbruņoja visas valdīšanas un varas, un tās atklāti kaunā likdams svinēja uzvaru pār tām Kristū caur krustu.
Jēzus tagad valda pār ikvienu varu, autoritāti, valdījumu un spēku, lai kāds tas arī nebūtu.
Nedodiet savas dzīves velna rokās! (Kol.2:10, 15).

 

Kopsavilkums:
Ne vienmēr sliktais notiek tāpēc, ka ir iejaukts Sātans. Ne vienmēr mēs dažreiz runājam, jūtam, vēlamies utt. to, ko negribam viņa dēļ. Nē, Pastāv trīs lietas pret kurām katrs Dieva bērns cīnīsies visu savu dzīvi šeit uz zemes -

1) Sātans

2) pasaule un

3) paša personiskā daba,-

tas ir Grēks, kas vienmēr būs dzīvs mūsu miesās, pat, ja tas jau ir nosodīts. Tāpēc Dievs ir pavēlējis mācīt un mācīties Viņa Patiesību un dzīvot Viņa Patiesībā. Tāpēc Viņš uzsver turēt Viņa Vārdus dienu un nakti savos prātos un mutēs (uz lūpām). Ne kā cita dēļ, bet tikai un vienīgi jūsu pašu dēļ.

Turoties pie Dieva Vārdiem, dzīve pati sniegs risinājumus, sniegs atbalstu vajadzīgajā brīdī, palīdzēs klupšanas laikā un tā joprojām. Un tajā visā būs Dievs, kas vadīs jūs katrā kārdinājumā un dos spēku izturēt, ja nepadosieties. Neļaujiet Sātanam ar saviem kalpiem ne pārsteigt, ne paņemt jūs.

Nekam un nevienam vairs nav varas pār to, kas ir Kristū, kamēr vien mēs paši to neatļaujam!!! Āmen.