hummerviken cker 234030   Gavēnis

    Vai tas ir Bībelisks?

gavēnis PDF

"Kad jūs gavējat, neesiet nīgri kā liekuļi, kas rāda drūmu seju, lai rādītos cilvēkiem kā gavētāji. Patiesi es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši. Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu ar eļļu un mazgā savu seju, ka tu nerādies kā gavētājs cilvēkiem, bet savam Tēvam apslēptībā, un tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tevi atalgos" (Mt.ev.6:16-18).

 Gavēšana pilnīgi noteikti ir Bībelisks princips. Tomēr mūsdienās patiesais gavēņa pielietojums un mērķis ir gandrīz, ja ne pavisam, pazaudēts, un tie, kas gavē, to dara tāpēc, ka kāds saka to darīt, bet ne saskaņā ar tā patieso mērķi vai nolūku.

Patiess gavēnis vienmēr ir garīgas dabas ar mērķi būt tuvāk Dievam noraidot fiziskās vajadzības. Gavēnis nav nodalāms no lūgšanas, bet gan vienmēr iet roku rokā ar to Svētā Gara vadībā. Gavēnis ir sevis pazemināšana Dieva priekšā, kad kāda problēma nav atrisināma pašu spēkiem. Gavēts tiek tad, kad ir skārušas grūtības, ja ir nepieciešams padoms pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas utt., bet nekad, ja viss ir labi.

Kad dzīvē viss ir labi, tad gavēšanas vietā ir jākalpo Dievam ar slavas vārdiem un dziesmām, gavilēm un pateicību. 

Bet grūtību un neziņas laikos gavēnis ir veids, kā parādīt Dievam, ka meklējam Viņa padomu un izvešanu no smagā perioda. Gavēnis ir veids, kā apliecināt Dievam Viņa varenību un mūsu nespēcību palīdzēt sev. Gavēnis vienēr ir labprātīgs. Reliģiskie gavēņi, kad tiek gavēts tāpēc, ka tāda nu ir tradīcija, nekad nav bijuši un nebūs Dieva pieņemti. - 

"Es gavēju divreiz nedēļā: es atdodu desmito tiesu no visa, ko ieņemu..." (Lk.ev.18:12).

Bībele ir pārpildīta ar aprakstiem kā, kad un kāpēc cilvēki gavēja tā, ka esam pilnīgi nodrošināti ar piemēriem.

Gavēņa laikā, kas ir daļēja vai pilnīga atsacīšanās no pārtikas un kas var ilgt no dažām stunām līdz vienas vai vairākām dienām, cilvēks gluži dabiski jūtas nospiests, nomākts, grūtsirdīgs, kluss, sašļucis un depresīvs, un noteiktā vajadzība vai nelaime ir tā, kas vedināja gavēt; tāpēc cilvēks gavē un lūdz Dievam palīdzību. Gavēņa laikā cilvēks pavada laiku sarunājoties ar Dievu, lasa Bībeli. Absolūti svarīgs aspekts ir klausīties Dieva balsī, lasīt Bībeli, jo caur to Dievs runā uz mums; un turēt savas acis pievērstas Kristum.

Gavēšana ir atturēšanās no pārtikas kārtībā, lai nekas nenovērstu uzmanību no pievēršanās Dievam. Gavēšana ir dziļi personiska lieta. Gavēšana nekādā gadījumā nav reliģisks rituāls! Ja tiek gavēts reliģisku iemeslu dēļ, tad tas ir darīts velti, nav Dievam pieņemams un dabīgo vajadzību (cilvēkam ir jāēd) noraidīšana ir neefektīva.

Bībeliskā gavēšana nekad nav veicama veselības uzlabošanas nolūkā; tā nav diētas ievērošana svara zaudēšanai; tas nav arī askētisks dzīves veids. Gavēšana nav garantija, ka lūgšana tiks atbildēta, bet gan Dieva gribas, žēlastības un žēlsirdības meklēšana posta laikā.

Gavēšana var būt privāta un korporatīva.

Privātā gavēšana ir ievērojama vienmēr, kad Svētais Gars mudina cilvēku uz to. Privātā gavēšana būtu ievērojama, kad ir nepieciešams izrāvums kādā no dzīves jomām. Paša vai citas personas slimības gadījumā, finanšu lietās, pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas utt., atturēšanās no pārtikas tiek apvienota ar lūgšanu kārtībā, lai meklētu Dieva gribu, prātu un gudrību kā rīkoties dotajā situācijā. Tomēr, tas vienmēr ir apstiprināts no Dieva. Kā? To katrs cilvēks sapratīs, kad Gars to uzrunās un mudinās gavēt.

Bībeliskie piemēri privātam gavēnim.

 • Dāvids griezās pie Dieva un lūdza atveseļot slimo bērnu, kas bija uz miršanas gultas viņa paša grēka dēļ, ko viņš izdarīja ar Batšebu (2.Sam.gr.11:1-27). Gavējot viņš zemojās Dieva priekšā un meklēja piedošanu. "...Dāvids lūdzās Dievu par zēnu, Dāvids gavēja (dažas dienas) un, pārnācis mājās, visu nakti gulēja zemē..." (2.Sam.gr.12:16-23).

 • Hannu vīrs mīlēja vairāk nekā otro sievu, bet Dievs noslēdza viņas dzemdi tā, ka viņa bija neauglīga. Bet Hanna lūdzās un neēda (lūgšanas laikā), un Dievs apžēlojās par viņu dodot viņai dēlu.
"...Tā tas bija no gada uz gadu: kad vien viņa devās uz Kunga namu, tā viņu kaitināja, un viņa raudāja un neēda..." (1.Sam.gr.1:7).

  • Ahābs gavēja, kad bija izdarījis lielu ļaunumu klausot savas ļaunās sievas padomam pēc tam, kad Dievs paziņoja, ka sūtīs lielu postu viņa dzīvē.
"...Kad Ahābs dzirdēja šos vārdus, viņš saplēsa drēbes, uzvilka maisa drānas uz savas miesas, gavēja, gulēja maisā un staigāja lēnīgs..." (1.Ķēn.21:27).

 • Daniēls gavēja kārtībā, lai iegūtu gudrību un izzinātu Dieva prātu attiecībā uz doto situāciju. "Tad es pievērsos Kungam Dievam, lūgdams un piesaukdams, gavēdams, jozies maisu un pelnos" (Dan.gr.9:3).

Katrs gavēšanas laiks nekad nav bijis ilgāks par dažām stundām vai pāris dienām.

 • Jaunajā Testamentā cilvēki gavēja pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas.

"Kad viņi kalpoja Kungam un gavēja, Svētais Gars sacīja: "Nošķiriet man Barnabu un Saulu tam darbam, uz kuru es tos esmu aicinājis" (Ap.d.gr.13:2-3). Gavēšana ilga dažas stundas.
Un daudzi citi.

Piemēri korporatīvai lūgšanai:

 • Izraēla ļaudis lūdzās un gavēja, lai iegūtu brīvību. Šis gavēņa veids būtu jāizved arī Latvijā, īpašī pirms vēlēšanām un arī vispārīgi Latvijas tautas labā.
"Tad visi Israēla dēli, visa tauta, gāja un nonāca Bētelē, raudāja un sēdēja tur Kunga priekšā, todien gavēdami līdz vakaram. Viņi nesa sadedzināmos upurus un miera upurus Kunga priekšā" (Soģu gr.20:26). Visi sadedzināmie upuri vēlāk tika apēsti.

 • Cilvēki gavēja garīgi atbalstot Esteri Ebreju tautas labā pirms viņa uzsāka sarunu ar ķēniņu. Gavēts tika kārtībā, lai iegūtu Dieva labvēlību sarunā ar ķēniņu un lai ķēniņa sirds tiktu pagriezta par labu Ebrejiem.
"Ej, pulcini visus jūdus, ko vien atrodi Sūsās, un gavējiet manis dēļ. Trīs dienas neēdiet un nedzeriet ne nakti, ne dienu, un arī es gavēšu un manas kalpones. Es iešu pie ķēniņa, kaut arī tas ir pret likumu, un, ja man jāiet bojā, es aiziešu!" (Esteres gr.4:16).
Esteres gr.4:3 varam lasīt par posta dienām un kā cilvēki gavēja un lūdzās par izglābšanu un brīvību. "Un ikvienā pavalstī, kur vien pienāca ķēniņa likums un pavēle, jūdi sāka sērot, gavēt un vaimanāt, daudzi tinās maisos un gulēja pelnos.
Un daudzi citi.

Tātad, kad un kāda iemesla dēļ gavētni var sākt..

Kārdinājuma laikos - Mt.ev.4:2;
laikos, kad vajadzīga gudrība un sapratne - Dan.gr.9:3;
kad nepieciešama žēlastība - Jonas gr.3:5; Ezras gr.8:21;
kad nepieciešama aizsardzība, atbalsts, brīvība no bailēm, apspiestības utt. - 2.laiku gr.20:3; Ezras gr.8:21;
kad vajadzība uzvara pār ļaunajām varām - Mt.ev.17:21; Mk.ev.9:29;
kad nospiež kāda noteikta vajadzība - 1.Sam.gr.1:5-7;
kad dzīvē ienākušas ciešanas un posts - 2.Sam.1:12;
kad nezinām ko darīt un kā rīkoties; kā arī kad sludinām Dieva Vārdu - Ap.d.gr.13:2-3, 14:23;
kad vajadzīga spēku, drošības utt. atgūšana; laikos, kad vajadzīga palīdzība no Dieva un zaudētā atjaunošana - Joēla gr.1:14, 2:12-15; Neh.gr.9:1-2.
Citu cilvēku labā - Psalmi 35:13.

Sekojot Dieva Vārdam kopīgais gavēnis apvienots ar lūgšanu var tikt ieturēts par labu cilvēkiem, valstij, ģimenēm, draugiem utt.
Gavēnis, kas ievērots kaut kādu tukšu reliģiski tradicionālu iemeslu dēļ, ir jānoraida pilnībā. Dievam nav ne mazākā sakara ar tradīcijām, reliģiju izdomātiem noteikumiem, stāstiem utt.

Tie, kas pielūdz Dievu (gavēnis ir pielūgšanas veids), tiem būs pielūgt Dievu GARĀ un PATIESĪBĀ (Jņ.ev.4:24).

Vēl daži gavēšanas piemēri:

Jēzus gavēja tuksnesī kārdinājuma laikā - Mt.ev.4:2
Jēzus apsolīja, ka Tēvs svētīts tos, kas gavē slepenībā - Mt.ev.6:17-18.
Jēzus teica, ka mēs gavēsim pēc Viņa atgriešanās atpakaļ debesīs - Mt.ev. 9:14-15. šī gavēšana ir vairāk garīga, bet var būt arī fiziska.
Gavēšana ir nepieciešama dažādu ļauno spēku pārvarēšanai - Mt.ev. 17:21.
Anna kalpoja Dievam un gavēšana bija daļa no tā - Lk.ev. 2:37.
Gavēšana tika piemērota starp Antiohas darbiniekiem -Ap.d.gr.13:2-3, 14:23. Pāvils un visi ievērojamākie Dieva kalpi gavēja kārtībā, lai izzinātu Dieva gribu - 2.Kor. 11:27. Ne ilgāk par dažām stundām.
Visos laikos cilvēki gavēja, lai iegūtu brīvību - Esteres gr.4:16.
Lai iegūtu gudrību - Dan.gr.9:3.
Nehemija gavēja, lai saņemtu palīdzību Jeruzalemei - Neh.gr.1:4.

Noslēgumā:

Gavēšana ir dziļi personiska lieta. Laiku, kad gavēt, cilvēkam jāizvēlas pašam. Es rakstu "jāizvēlas pašam," jo gavēšana nav komanda, kas būtu jāpielieto ļoti noteikti un strikti. Bībelē nekur nav pavēlēts gavēt.

Gavēšanas ilgumu izvēlas cilvēks pats saskaņā ar dzīves stilu, vajadzībām, veselības stāvokli, radušos nepieciešamību utt. Gavēnis jau ir gavēnis, kad tiek izlaista viena maltīte ar attieksmi un domu, ka tas ir darīts, lai tuvinātos Dievam un iegūtu zināšanas, sapratni, gudrību kā rīkoties atbilstoši situācijai. Katram cilvēkam gavēnis ir atšķirīgs. Tas var būt 1 dienu, 3 dienas, ļoti reti un ārkārtējos gadījumos 7 dienas vai pat 21 dienu, bet nekad 40 dienas. Tie jau ir ļoti ārkārtēji gadījumi, ja tiek gavēts vairāk par trim dienām; un būtu jādara ārsta uzraudzībā.

Tikai Mozus un Jēzus bija tie, kas gavēja 40 dienas, bet viņi bija Dieva izvēlēti. Viņi bija ar Dievu, blakus Dievam. Dievs viņus vadīja, palīdzēja viņiem un uzturēja viņus. Neviens no mums pat lai neiedrošinās būt tik pārgalvīgs piekrist uz gavēni uz ilgām 40 dienām. Tas nav saskaņā ar Dieva Vārdu, gribu, likumiem un teikto.

Kopīgā gavēšana būtu jāievēro kādas ļoti nopietnas un svarīgas lietas jautājumā. Kā piemēram, šobrīd Latvijai zem gudra garīgā līdera vadības (ne reliģiska) vajadzētu apvienoties vismaz dažu stundu vai dienas ilgā gavēnī un lūgšanās kārtībā, lai Dievs iejaucas gan valdības darbā, gan skar latviešu sirdis tās apgaismojot un parādot patiesību. Dievs vienmēr atbild uz šādām rīcībām.

Attiecībā uz kopīgajiem gavēņiem saskaņā ar reliģiskajām tradīcijām teikšu tāpat kā apustulis Pāvils teica - tas viss gan ārēji izskatās gudri viņu pašizdomātajā dievkalpošanā ar visu viņu mākslīgo pazemību un miesīgu atturēšanos, nicinot miesas vajadzību apmierināšanu, tomēr tas viss ir darīts velti, jo nav nekādas nozīmes un vērtības, kad tiek apspiestas jutekliskās vai fiziskās vajadzības cilvēku iedibināto tradīciju dēļ. Kolos.2:23.

Jūs, kas zināt patiesību un ticat vienam patiesajam un dzīvajam Dievam, esiet gudri un neļaujiet nevienam sevi tiesāt par to ko ēdat, ko dzerat, un kad to darāt; neļaujiet sevi tiesāt ne attiecībā uz jūsu svētku dienām, ne ko citu, ne pat jūsu atpūtas dienu, kad to ievērot un kā ievērot.

Uzmanaties no tiem, kas tīksminās savā maldīgajā pazemībā un pielūdz eņģeļus; kas tukši uzpūzdamies savā miesas prātā sludina dažādus izdomātus stāstus par Dievu; kas pavēl jums darīt lietas saskaņā ar viņu pašu likumiem, bet ir pazaudējuši saikni ar galvu (Jēzu), no kuras viss ķermenis, muskuļu un dzīslu savienots un uzturēts (dieva cilvēki), aug tā, kā Dievs vēlas.

Tā kā tagad jūs, kas esat miruši līdz ar Kristu, tad arī dzīvojiet ne saskaņā ar pasaulīgajām reliģiskajām mācībām, kas ir tikai un vienīgi cilvēku izdomāti priekšraksti, likumi un noteikumi, bet gan kā atpirkti Dieva bērni, kuriem ir piedots (Kol.2:6-23).

"Raugieties, ka neviens jūs nepieviļ ar cilvēciskās gudrības tukšo maldināšanu, kas pamatojas cilvēku iedibinātās tradīcijās un pasaules pirmspēkos, bet ne Kristū" (Kol.2:8).

 Jūs varat izvēlēties gavēt,
kad jūtat, ka Svētais Gars jūs mudina uz to;
kad esat lielā vajadzībā vai nepatikšanās;
kad kāds no jūsu tuviniekiem ir slims, sāpināts vai ievainots;
pirms nopietnu izvēļu veikšanas.
Gavējiet un lūdzieties, un Dievs jums atbildēs. Varbūt ne tieši tādā veidā, kādu bijāt iedomājušie, bet gan vēl labākā.

 Negavējiet
 tikai tā iemesla dēļ, ka reliģija to saka;
ja Svētais Gars jūs nevedina uz to;
kad esat laimīgi un apmierināti;
tikai tāpēc, ka kāds cits to dara.
Negavējiet, ja savā prātā, sirdī un dzīvē neredzat vajadzību gavēt.

Tā vietā "vai ēdat vai dzerat, vai ko citu darāt, visu dariet Kungam par godu" (1.Korin.10:31).

Dzīvojiet kā Dieva bērni, ne kā reliģisko aktivitāšu atbalstītāji. Un Dieva miers lai ir ar Jums visiem! Āmen.