rose flowers roses 214251

 

Kopīgās Sanāksmes jeb sanākšana kopā.

Kāpēc Kristiešiem (draudzei) jāsanāk kopā?

“Tavu vārdu es sacīšu saviem brāļiem, sapulces vidū es slavēšu Tevi!” (Psalmi 22:23).

 

 

Kristiešiem jāsanāk kopā sekojošu iemeslu dēļ:

 

• kalpot Dievam saskaņā ar Viņa teikto, ne gadsimtu gaitā izdomātajām un ieviestajām reliģiskajām mācībām un rituāliem(Ebr.10:25; Psalmi 95:6).

• lauzt maizi tā atceroties Jēzu Kristu (1.Kor.11:23-26).

• lasīt Svētos Rakstus un cītīgi studēt tos (Ef.4:13-16).

• iedrošināt, uzmundrināt, pamācīt, pamudināt viens otru (1.Tes.5:11) un lūgties vienam par otru (1.Tim.2:1).

 

 ”Nāciet, nolieksimies, metīsimies ceļos Kunga, mūsu Radītāja, priekšā, jo Viņš ir mūsu Dievs un mēs – Viņa ganību tauta un avis, ko Viņa roka gana!” (Psalmi 95:6).

 

1. Kristieši kalpo Dievam katru dienu, kristieši kalpo Dievam nepārtraukti. Dievs ir iesaistīts katrā Kristieša dzīves aktivitātē. Kristieši meditē pār Dieva Vārdu, lūdzas un piedāvā savas mutes slavas upurus dievam gan esot kopā ar citiem, gan esot vieni paši. Nav svarīgi, ko Kristietis dara, viņš dara visu Dievam par godu; viņš dzīvo Dievam. Un mums ir dota neizsakāmi liela privilēģija sapulcēties kopā ar citiem svētajiem un slavināt Dievu kopā esot par visu, ko Viņš ir darījis; par to, kas Viņš ir. Dievs zina cik smagi var kļūt, dzīvojot šinī pasaulē vienatnē, tāpēc Viņš grib, lai mēs sanākam kopā un slavinām Viņa Vārdu; lai godinām Viņu, lai dziedam slavas dziesmas, cildinām Viņu un pateicamies Viņam; un lai atbildot uz to Viņs var mūs stiprināt un iedrošināt nest pašiem gaismu pasaulē. Kalpošana Dievam, lūgšanās un Viņa slavināšana kopā ar citiem ticīgajiem ir ļoti atspirdzinoša mūsu dvēselēm! Visiem ticīgajiem ir jāsanāk kopā, jo tas palīdz augt gan garīgi, gan emocionāli.

 

2. Esot kopā mēs laužam maizi un dzeram vīnu tā atceroties savu Kungu Jēzu Kristu un Viņa paveikto mūsu dēļ. Apustulis Pāvils saņēma norādījumus no Jēzus, kurus viņš nodeva mums, lai mēs tos ievērojam: “Jo no Kunga es saņēmu, ko arī esmu jums nodevis tālāk – ka Kungs Jēzus tajā naktī, kad viņš tapa nodots, ņēma maizi, pateicies lauza un sacīja: tā ir mana miesa, dota par jums, to dariet, mani pieminēdami. Tāpat viņš ņēma arī biķeri pēc mielasta, sacīdams: šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, to dariet, cikkārt jūs to dzerat, mani pieminēdami! Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šā biķera dzerat, jūs pasludināt Kunga nāvi, tiekams viņš nāk” (1.Kor.11:23-26).

 

3. Sanākuši kopā mēs lasām Dieva Vārdu, pātrunājam to, studējam un augam, attīstamies un nobriestam ne tikai kā draudze kopā, bet gan arī individuāli. Katrā lokālajā satikšanās vietā ir jābūt Dieva ieceltiem kalpiem – Dieva Vārda sludinātājiem, skolotājiem un eveņģēlistiem, kuri palīdz saprast Svētos Rakstus tā,“lai Dieva cilvēks kļūtu pilnīgs un būtu sagatavots ikvienam labam darbam” (2.Tim.3:17). Dievs ir pavēlējis studēt Viņa doto Vārdu, lai mēs spētu to pielietot savās dzīvēs un darot to, spētu dzīvot Kunga cienīgu dzīvi (Kol.1:10), un lai mēs stipri savā ticībā varam iet un sludināt Labās Ziņas citiem. Pāvils norādīja Timotejam: “Līdz manai atnākšanai pievērsies lasīšanai, uzmundrināšanai un mācīšanai” (1.Tim.4:13). Šie vārdi attiecas uz visiem mums un tas ir tas, ko mēs darām sapulcējušies kopā. Mums ir jāstudē gan VT, gan JT  un īpaši svarīgi to ir darīt kopās anākšanas reizēs. Ap.d.gr.2:42 mēs varam skaidri redzēt, ko pirmie Kristieši darīja savās sapulcēs: “viņi bija uzticīgi apustuļu mācībai, sadraudzībai, maizes laušanai un lūgšanām.” Savās tikšanās reizēs Kristieši rīkojas pēc Dieva noliktajiem likumiem nepievienojot neko tiem klāt, un tā tam vajadzētu būt vienmēr – turēt apustuļu, praviešu un Paša Kristus atstāto mācību šķīstu, tīru un neaptraipītu. Kristieši ir radīti Kristū kā jaunas personas un tā mums arī jādzīvo. Mums jātur Dieva mācība tieši tāda, kāda tā ir, un jāpasniedz bez jebkādiem izskaistinājumiem, pielikumiem un papildinājumiem.

 

4. Sanākot kopā mēs rūpējamies arī par tiem, kuriem ir problēmas (garīga, emocionāla, materiāla veida utt.). Kristieši, būdami kopā, iedrošina viens otru, pamudina un māca. Tas viss ir darāms mīlestībā un savstarpējā cieņā vienam pret otru. Kristieši lūdzas viens par otru. Kopīgajās sapulcēs Krstieši saņem un sniedz atbalstu viens otram tā, ka līdz nākošajai sapulcei jūtas pacilāti savā ikdienas dzīvē un kalpo Dievam ar līksmu un priecīgu sirdi (1.Tes.5:11; Rom.14:19).

 

Šeit ir daži panti, kurus lasot arī var iegūt priekšstatu par to, ko Kristieši dara gan vienatnē būdami, gan kopīgās sapulcēs:

 

“Ko tad darīt, brāļi? Ikreiz, kad jūs sanākat un katram ir vai nu kāda dziesma, vai mācība, vai atklāsme, vai runāšana mēlēs, vai tulkojums, viss lai notiek draudzes celšanai” (1.Kor.14:26).

Gan esot vienatnē, gan kopīgajās sapulcēs vienmēr turiet Kristu savās sirdīs un esiet pateicīgi par it visu: “kopīgi skandēdami psalmus, slavinājuma un garīgas dziesmas, dziedādami un spēlēdami savās sirdīs Kungam. Vienmēr par visu pateicieties Dievam un Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā” (Ef.5:19).

Kristus ziņu turiet savās sirdīs vienmēr šķīstu un neaptraipītu tā, ka Viņa Vārdi bagātīgi mājo jūsu sirdīs, lai jūs vienmēr būtu sagatavoti un spējīgi pamācīt un pamudināt cits citu gudrībā. "...ar pateicību Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, himnas un garīgas dziesmas!” (Kol.3:16).

Kā varam redzēt jau no šiem pantiem vien, tad Kristiešu sanāksmēs nav vietas dažādiem rituāliem vai gadsimtu gaitā pieņemtiem likumiem, ko ir izdomājuši vienkārši mirstīgie cilvēki.

Tāpēc visiem, kurus Dievs ir aicinājis no šīs pasaules, ir jābūt acīgiem un jāuzmanās, lai stipri un nelokāmi stāvētu savā ticībā uz Kristu. “Tā kā jūs esat pieņēmuši Kristu Jēzu par Kungu, tad Viņā arī dzīvojiet, iesakņojieties, topiet kā nams, kas uz Viņa būvēts, esiet ticībā stipri, kā esat mācīti, pāri plūzdami pateicībā. Raugieties, ka neviens jūs nepieviļ ar cilvēciskās gudrības tukšo maldināšanu, kas pamatojas cilvēku iedibinātās tradīcijās un pasaules pirmspēkos, bet ne Kristū” (Kol.2:6-8).

“Pielūkojiet, lai kāds ļaunu neatdara ar ļaunu, bet vienmēr dzenieties pēc labā attiecībās cits pret citu un pret visiem pārējiem! Esiet vienmēr priecīgi! Lūdziet Dievu bez mitēšanās! Par visu pateicieties Dievam – tieši to Dievs grib no jums Kristū Jēzū” (1.Tes.5:16-18).

Tātad, pavēstiet visiem Dieva nodomu un “Sargiet sevi un visu ganāmpulku, kurā Svētais Gars jūs licis par uzraugiem/ pārraugiem (tiem, kas māca to,  kas rakstīts Bībelē, bet ne cilvēku izdomātos rakstos), lai jūs ganītu Dieva draudzi , ko vVņš ir iemantojis ar savām asinīm.” (Ap.d.gr.20:28).

Apustulis Pāvils māca, ka tiem, kas ir apveltīti ar mācīšanas spējām jābūt uzmanīgiem attiecībā pret sevi, lai dzīvojot šinī pasaulē nepadotos kārdinājumiem un nenovirzītos no galvenās Jēzus mācības. JT ar vārdu “bīskaps” ir apzīmēti visi tie, kas māca citiem Dieva Vārdu (ar šo vārdu ir jāsaprot vecākais jeb galvenais pārraugs pār vietējo Kristus miesu, draudzi). Viņš mudināja visus Kristiešus uzmanīt vienam otru (visus svētos), lai tie tāpat turētos pie vienas patiesas mācības, Kristus evaņģēlija. Mēs visi caur Kristus asinīm esam padarīti svēti un nolikti būt par uzraugiem pār tiem, kas vēl tikai mācās, lai vēlāk arī viņi būtu spējīgi mācīt citus. Svētais Gars vada cilvēkus un noliek būt par kalpiem citiem, bet visiem tiem, kas to dara, tas ir jādara pilnīgā patiesībā pakļaujoties tikai un vienīgi Jēzum Kristum, un ne vienam citam. Tikai un vienīgi Kristus ir autoritāte, jo Kristus ir tas, kas samaksāja par Saviem cilvēkiem ar Savām asinīm. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc mums ir jāsanāk kopā, lai uzmanītu viens otru un palīdzētu saskatīt patiesību tiem, kas dažādu iemeslu dēļ novirzās no tās.

Mums jāsanāk kopā arī tā iemesla dēļ, ka visiem, kas pieder Kristum, ir dota pavēle sludināt evaņģēliju. Kristiešiem, ar Svētā Gara palīdzību, jāmācās Dieva Vārds tā, lai viņi ir spējīgi mācīt citus un būtu gatavi pasniegt Kristus ziņu visai pasaulei. Jēzus teica: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes, tādēļ ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko ES jums esmu pavēlējis; un, redzi, ES esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.” (Mt.ev.28:18-19).

“Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība, un Svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem!”

Āmen. (2.Kor.13:13).