Garīga Būtne.

 

Dievs radīja pasauli kā ļoti labu esam.
Ādams bija dzīva dvēsele, jo viņā bija Dieva gars, un Dievs ar viņu pastaigājās un runājās dārza koku ēnā.
Kad Ādams sacēlās pret Dievu, viņa gars mira. Grēks un nāve iegāja pasaulē. Sātans pārņēma varu pār visu, ko Dievs bija radījis kā ļoti labu.
Ādams nodeva pasauli Sātana rokās, kur tā ir līdz šim, un visi cilvēki iemanto Ādama grēku jau to ieņemšanas brīdī.
Mēs visi dzīvojam Sātana valstībā un mūsu gars ir miris kopš tā brīža.
Bet Dievs Ādamam teica, ka Viņš visu pavērsīs par labu.
Un kad laiks tika piepildīts Dievs sūtīja Savu Dēlu Jēzu kārtībā, lai visi, kas Viņam tic, tiek atbrīvoti no Sātana valgiem, grēka varas un Baušļu lāsta, un atdzimtu no jauna.
Brīdī, kad cilvēks saprot savu bezcerīgo stāvokli nākt pie Dieva un pieņem Viņa, pilnīgi par brīvu doto dāvanu, tas ir Jēzu (ar visiem tam pievienotajiem bonusiem), tad tajā pašā momentā gars tiek padarīts dzīvs.

Kamēr vien mēs neatdzimstam, mēs nevaram ieiet Dieva valstībā.
Cilvēks piedzimst no jauna un ir pilnīgi jauna radība saņemot Kristu kā atbrīvotāju,  ko daudzi sauc par pestīšanu. Kā jau ir teikts, tagad ne no asinīm, nedz no miesas iegribas, nedz pēc cilvēka gribas, nedz pēc vīra vēlmes, bet gan ir piedzimuši no Dieva.
Tas, kas dzimis no miesas ir miesa un tas, kas dzimis no gara ir gars.

Garīgums nav atrodams ne grāmatās, ne labestīgumā, ne mīlestībā, ne baznīcās, ne filozijā, ne dzejā utt.
Garīgums ir tikai un vienīgi manas un tavas attiecības ar Dievu. Intīmas un nekad nepārtrūkstošas.
Lai kā cilvēki meklē un pūlas atrast vai saskatīt garīgumu kaut kur ārpus Dieva un Viņa Vārda, bez Viņa Dēla un Viņa Svētā Gara mūsos, - mēs visi esam miruši. Tāpēc mums vajaga Kristu.

Tanī brīdī, kad cilvēks saņem piedošanu (par velti dāvāta dāvana) un atdzimst, viņš tiek padarīts tīrs, šķīsts, nevainīgs, taisns un svēts Dieva bērns. Tiek pieņemts atpakaļ Dieva ģimenē no kuras tika izraidīts nepaklausības dēļ. Tagad cilvēks dzīvo caur ticību tam, ko saka Dievs, neņemot vairs vērā to, ko jūt, domā, zina utt. Tagad cilvēks (tāds, kas tic un ir atdzimis, neklausīs nekādai balsij, izņemot sava Gana balsij - Jēzum).
Tas nenozīmē, ka visas rūpes, bēdas un nedienas pazudīs ar reizi.

Nē, pēc šī procesa Dievs pavēl atjaunot savu prātu katru dienu. Atjaunojot prātu (tas ir,- mūsu ar pasaules mācībām piesārņoto domāšanu) mūsu ķermeņi atjaunojas, dvēseles tiek dziedētas.
Dzīves mainās.

Vecais cilvēks tagad ir jānoliek malā un jāietērpjas jaunajā cilvēkā caur ticību, jo tā ir Dieva pavēle. Jāļauj Garam darīt savu darbu. Patiesībā, jo vairāk lasām Bībeli, jo dziļāks un piesātinātāks šis process ir. Garīgā barība nav atrodama nekur citur kā vienīgi Bībelē. Bībeles lasīšana ir klausīšanās Dieva balsī un lūgšana ir saruna ar Viņu. Jo tuvāk mēs esam Dievam, jo atklātākas un intīmākas sarunas paliek.

Vēl īsāk:
Dievs mīl visus cilvēkus, tāpēc sūtīja Savu Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic nepazustu, bet gan iegūtu mūžīgo dzīvi.
Un alga par grēku ir nāve, tāpēc kādam bija jāsamaksā šī alga un jāatbrīvo cilvēks no nāves. Pirms Jēzus nāca šinī pasaulē, nepārtraukti tika kauti teļi, buļļi, āži un kazas, jo tikai asinis var attīrīt, izglābt un svētīt cilvēku. Un reizi gadā katram bija jāpienes upuris par grēku; tādējādi uz gadu grēki bija piedoti. Pēc gada viss bija jādara atkal tas pats - upuris pēc upura. Tagad, kad Jēzus Kristus ir miris vienu reizi par visām reizēm, visi upuri ir zaudējuši savu jēgu. Cilvēks ir padarīts par dzīvu dvēseli un viņam tiek piedots tikai un vienīgi pieņemot Dieva neizsakāmi dārgo Dāvanu - Viņa Dēlu.

J
o Pats Dievs, kas visu pasauli tur uz savas plaukstas, nāca un mira par visu grēkiem, un tādējādi vienreiz un uz visiem laikiem samaksāja šo pieprasīto maksu.
Tāpēc mums ir jāpieņem Jēzus caur ticību kārtībā, lai iegūtu pestīšanu. Pestīšana nozīmē atbrīvošanu no visa sliktā, kas guļ pār mūsu dzīvēm. Tas nozīmē garīgo atdzimšanu.

Nepastāv reinkarnācija, jo cilvēkam ir lemts mirt vienreiz un pēc tam tiesa. (Tiesa ne vienmēr ir jāsaprot sliktā nozīmē.)

Kas grēko pēc dotajiem likumiem, attiecīgi tiks tiesāti, bet kas grēko bez likumiem arī attiecīgi tiks tiesāti. Spriedums tiks izteikts visiem – gan par labo, gan par slikto.
Bībelē ir teikts šādi:

Kas grēkojuši bauslību nepazīdami, bez bauslības ies bojā, bet, kas grēkojuši, zem bauslības būdami (tos turot), pēc bauslības tiks tiesāti. Rom.2:12. Un pēc Jaunā Līguma, ko Dievs noslēdza ar pasauli, tagad ir vēl trakāk, nekā tas bija noteikts Vecajā Līgumā. Tagad ir tā - ja samelosiet, kaut vai labas lietas pēc tā laužot devīto (9) Bausli/ Likumu, tad esat vainīgi visu Likumu pārkāpšanā. Dievs jūs redz kā slepkavas un zagļus utt. 

Bet tie, kas ir Kristū vairs netiks tiesāti, jo visi grēki un vainas tika pienagloti pie krusta. Tie, kas ir Kristū, ir atdzimuši no Dieva un pārgājuši no nāves dzīvībā. Tie, kas ir Kristū un kuros ir Kristus, tagad ir patiesi Dieva bērni un jau dzīvo Viņa Valstībā zem Viņa paspārnes un aizsardzības. Sātanam vairs nav varas pār tiem, kas ir Kristū. Neviens vairs nevar apsūdzēt tos, kas ir Kristū. Lai Dievam slava mūžīgi mūžos. Amen. 

http://mierscaurpatiesibu.org/lv/jezus/15-pienem-jezu