Pareizā Taka.

rose summer flower 231222

pareizā taka pdf

Lai kur mēs dzīvē ietu, lai ko mēs darītu, mēs vienmēr esam nolikti izvēles priekšā. Mūsu priekšā vienmēr ir neskaitāmi ceļi un takas, un tikai izvēloties to vienu vienīgo pareizo taku, mēs varam nonākt pie piepildījuma, prieka, miera un apmierinājuma. Tomēr ļoti bieži mēs izvēlamies nepareizo taku, kas vēlāk noved pie nožēlas un sāpēm. Tik ļoti bieži mēs vēlamies atgriezties atpakaļ un izvēlēties citu taku, bet diemžēl tas nav iespējams. Daži vairāk, daži mazāk, bet visi cilvēki uz šīs kritušās pasaules cieš un cenšas atrast veidu kā dzīvot mierā ar sekām, kas radītas izvēloties nepareizo taku neziņas dēļ; dzīvot tā, ka dzīve nes prieku, bet ne raizes; tā, ka noteiktā izvēle nes augļus, bet ne salauztu dzīvi un nožēlu.

Tomēr, lai kā mes cenšamies izvēlēties pareizo taku, visbiežāk gadās, ka vēlāk ir gan nožēla, gan rūgtums un sevis šaustīšana, ka "nu es taču varēju... kāpēc, gan es to darīju... utt."
Un lai arī mēs esam, šķietami, iemācījušies daudzas lietas, lai arī šķietami domājam, ka tas, kam ticam ir pareizs, bet galu galā mums visiem ir jājautā - "vai tas, ko domājam, kā uztveram dzīvi un kam ticam" ir taisnība; no kurienes tas nāk; kas ir veidojis mūsu nostāju attiecībā uz vienu vai vairākām lietām?
Pasaule ir pārpildīta ar mācībām, kas cilvēkus tur dziļos maldos, tāpēc cilvēki iet pa neskaitāmiem un platiem ceļiem, kas ved uz postu. Un reliģiskās mācības bieži vien ir tās, kas ir tik ļoti izkropļojušas Dieva tēlu un Vārdu, ka daudzi no mums pat negrib to dzirdēt, tā paliekot uz platajiem ceļiem.
Daudzi no mums apmeklē baznīcas un lūdz uz dažādām lietām, bet dzīve joprojām paliek tukša, bez prieka, cerības, miera un mīlestības.

Bet, Jēzus brīdināja: "Ieejiet pa šaurajiem vārtiem, jo plati ir vārti un plats ir ceļš, kas ved uz postu un daudzi ieiet pa to, pa platajiem vārtiem" (Mt.ev.7:13).

Nošķirtībā no jebkādas reliģijas, Dievs caur Savu Vārdu, kas dots Bībelē māca kā rīkoties, kam ticēt, kā izturēties pret citiem, kā veidot atteicības ar citiem un Viņu, un daudzas citas labas lietas, kas vienmēr, ja ievērotas, ievirzīs un vadīs pa taku, kas nekad nenes rūgtumu, nožēlu un sāpes. Neskatoties uz pasaules un arī reliģijas piedāvātajām zināšanām, sapratni un neskaitāmiem veidiem kā dzīvot laimīgu dzīvi, īstenībā pastāv tikai divi ceļi - labais un ļaunais; pareizais un nepareizais. Dievs aicina ieiet dzīvē pa vienu vienīgo šauro taku, kas ir Viņš Pats - dzīves Autors un Piepildītājs; Viņš aicina arī palikt uz šīs šaurās takas, lai visi, kas ir uz tās dzīvotu piepildītas dzīves šeit uz zemes, un vēlāk arī izbaudītu mūžību kopā ar Viņu. Viņš, Jēzus Kristus, ir sākums visam un kamēr vien ticam dažādām pasaules un/vai reliģiskajām mācībām, mēs vienmēr būsim uz platās takas, kas ved uz postu šinī dzīvē un uz mūžīgo pazušanu vēlāk. Pārāk daudzi no mums ir saistīti ar reliģiju un pat nezina, ka Dievs saka: "nāciet laukā no važām, kurās esat sagūstīti; esiet brīvi un izvēlaties dzīvi Manī. Izvēlaties brīvību un mieru, jo Es jau esmu jums piedevis un pieņēmis jūs, kā Savus bērnus. Nāciet pie Manis visi, kas ir smagi noliekti zem dzīves nastām un Es jūs atvieglošu. Kalpojiet Man un Es jūs svētīšu!"

Nesakiet, ka jūs nekalpojiet nekam. Katrs cilvēks uz šīs zemes kalpo kaut kam.

Pārāk, pārāk daudzi no mums dzīvo ilūzijās un aizspriedumos, un staigā pa nepareizām platajām dzīves takām. Bet visas pasaules Radītājs, kas radīja debesis, zemi un tevi, un mani, saka: "

"Uz ceļa stājiet un raugiet, prasiet pēc mūžsena gājuma – kur ir labais ceļš? Tad ejiet pa to! Atrodiet savām dvēselēm rimtu vietu! Tikai nesakiet: mēs neiesim!" (Jer.gr.6:16).
Vai mēs lūkojamies pēc takas pa kuru iet, lai dzīvotu mierā un apmierinātībā līdz pat sirmam vecumam tā, ka ka guļot uz nāves gultas nav baiļu un nožēlas?

Dievs, kam pieder visa pasaule, saka: "Mani cilvēki tiek iznīcināti tāpēc, ka tiem trūkst zināšanu" (Hozea 4:6).

Zināšanu trūkums pat šinī augsti attīstītajā 'modernajā' laikmetā par to kā pasaule ir radīta, kas ir Dievs un kāda ir Viņa mācība, lēnām saēd un beigās iznīcina ne vien cilvēkus, bet pat veselas nācijas. Cilvēki un veselas tautas cieš un pat pazūd tikai zināšanu trūkuma dēļ par Dievu un Viņa teikto, ejot pa plato posta ceļu; vai arī tāpēc, ka viņi noraida vai apspiež zināšanas, kas, ja iegūtas, sniegtu daudz vairāk, nekā spējam vēlēties, vai pat iedomāties. Un patiesas zināšanas, sapratne kā atrast to vienīgo pareizo taku nāk tikai un vienīgi no Dieva atziņas, bet ne baznīcu apmeklējuma, vai piederības kaut kādai denominācijai.

Cilvēki, kuriem vajadzētu ticēt Dievam, tic reliģijai un to izdomātajiem stāstiem. Cilvēki nepārtraukti meklē, bet neatrod, jo meklē nepareizajās vietās.

Bet Dievs saka: "Atgriežoties pie Manis un rimstot (no ticības reliģijai, no steigas, no stresa, no nepārtruktiem meklējumiem) jūs būtu glābti. Mierā un paļāvībā uz Mani, jūs būtu vareni - bet jūs negribat!" (Jes.gr.30:15).

Jēzus vārdi ir vairāk nekā skaidri: "Šauri ir vārti un ļoti mazas durvis vai ceļš/ taka, kas ved uz dzīvi; un tikai nedaudzi to atrod" (Mt.ev.7:14).

Daudzi zina Dievu saskaņā ar reliģiskām mācībām un atrodas uz platā ceļa, bet nav spējuši atrast šaurās durvis pa kurām ieejot tiek saņemta dzīve - droša un piepildīta. Dzīve Dieva paspārnē, bet ne reliģiskās mācībās, kas tik bieži ir pretējas Dieva teiktajam.

Cik daudzi no mums ir uz šaurās takas? Ļoti nedaudzi. Visiem cilvēkiem, kas dzīvo saliekti zem to smagajām nastām ir jāzina, ka Jēzus Kristus atdeva Sevi par mums visiem, - saprotot šo, reliģiskā domāšana atkritīs pati par sevi. Dzīve tiek piedāvāta visiem; tā tikai ir jāpieņem un jāmācās staigāt pa taku, kas sniedz dzīves piepildījumu. Kāpēc noraidīt to, kas tiek dots kā dāvana? Viņš, Pats Dievs, nonāca lejā pie mums un sludināja mieru visiem - gan tiem, kas tālu (pagāniem, kas ir neebreji), gan tiem, kas tuvu (ebrejiem) (Efez.2:17).

Kāpēc ticot reliģijai, kuru Pats Dievs noraidīja, noraidīt to, kas var sniegt dzīvi? Vienīgā pareizā taka pa kuru "ieiet dzīvē" jau uz šīs zemes ir Jēzus Kristus Dieva Dēls, kas atdeva Sevi par tevi un mani, lai mums būtu dzīve. Dzīve, kuru dzīvojot saskaņā ar Dieva Vārdu ir piepildīta ar mieru un citām labām dzīves svētībām.

Visiem cilvēkiem ir tiesības zināt un ir jāzina Patiesība kā izrauties no garīgās tumsas, kurā tie ir turēti gadsimtiem ilgi ģimenes vai reliģisko mācību dēļ, un nākt Gaismā,

Dievs nav reliģijā. Jēzus teica:

"ES ESMU durvis – kas caur Mani ieiet, tas taps izglābts un ieies un izies, un ganības atradīs" (Jņ.ev.10:9). Un "ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība. Kas tic uz mani, tas dzīvos, kaut arī viņš mirtu!" (Jņ.ev.11:25). Un "ES ESMU Ceļš, Patiesība un Dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva kā vien caur mani" (Jņ.ev.14:6). Vai reliģija jūs glābj un piedāvā dzīvi?

Vai jūsu labie darbi, nodomi un nepārtrauktie centieni sniedz jums piedošanu, brīvību no vainas apziņas, prieku depresijas vietā, aizsardzību un piepildītu dzīvi kopumā? Nē, tikai Jēzus Kristus, Dieva Dēls, ir spējīgs sniegt piepildījumu jūsu dzīvēm. Tikai pieņemot Viņu un caur Viņu tiek atrastas "šaurās durvis" vai atrasts "šaurais ceļš" uz dzīvi. Caur Viņu mums ir dota pilnīga grēku piedošana un visa "bauslība" ir piepildīta tā, ka tagad Dieva bērni ir brīvi no visa, un ir spējīgi dzīvot kalpojot Dievam Garā un Patiesībā; caur Jēzu un Viņā, cilvēks ir spējīgs mīlēt un piedod citiem, jo viņam ir viss piedots. Jēzū nav nosodījuma, Viņā ir tikai mīlestība, prieks, miers, cerība un visas dzīves svētības.

Vienīgā taka pa kuru iet ir Jēzus un nav citas,

Jo "bauslība tika dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība atnāca caur Jēzu Kristu" (Jņ.ev.1:17).

Jo, jau pašā iesākumā "bija Vārds (Jēzus) un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Viņš bija iesākumā pie Dieva. Viss ir radies caur Viņu, un nekas, kas ir radies, nav radīts bez Viņa. Redzat nu, jūs caur Viņu un Viņā esat radīti jau no pašiem zemes eksistēšanas sākumiem.
Un tavā un manā labā šis "Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušajam Dēlam, pilnu žēlastības un patiesības" (Jņ.ev.1:14).

Tāpēc tagad "Viņā un caur ticību Viņam mums ir drošs prāts tā, ka varam droši nākt pie Dieva katrā dotajā dzīves momentā brīvi, bez bailēm un ar pārliecību, ka Viņš mūs vienmēr uzklausīs" (Efez.3:12).
Nu, vai te ir vieta reliģijai? Nē. Mēs varam pūlēties un cīnīties, un ticēt tam, ko reliģija apgalvo un liek darīt, patiesība ir tikai un vienīgi Dieva Vārdā.

Tāpēc dārgie brāļi un māsas, Jēzus asinīs mums visiem, kas tic Viņam, ir droša pieeja svētnīcai. Tas ir jauns, dzīvs ceļš, ko Viņš mums atvēris caur tempļa priekškaru, tas ir, caur Savu miesu. Mums ir augstais priesteris (Jēzus ir vienīgais augstais priesteris un cita nav; tie, kas ir Viņā, ir svēta priesteru tauta) pār Dieva namu (cilvēkiem, kas tic un seko Viņa mācībai) - Jēzus. Tāpēc tuvosimies Dievam ar patiesām sirdīm paļāvīgā ticībā, kas sniedz pārliecību; ar sirdīm, kas šķīstītas no ļaunas (jebkādas vainas) apziņas, un miesu mazgājuši šķīstā ūdenī. Nelokāmi paturēsim savas cerības apliecinājumu. Jo uzticams ir Tas, kas mums to apsolījis! Būsim uzmanīgi cits pret citu, rosināsim citus uz mīlestību un labiem darbiem (Ebr.10:19-24).

Mums visiem vajadzētu studēt un izmeklēt ikvienu domu un mācību kam ticam. Saprast ar pilnu apziņu, ka viss, kam ticam nav meli, bet gan novedīs mūs tur, kur vēlamies būt.

Katram novēlu atrast to vienīgo un pareizo "dzīves taku," un lūdzu, lai Dievs skar visu to sirdis, kas vēl nezina Dievu. Jo ne piederība reliģijai ir kaut kas, ne mūsu labie darbi ir kaut kas, bet gan tikai un vienīgi attiecības ar Viņu, kas ir radījis mūs, un pie kura mūsu gars tiks atgriezts, ja ticam uz Viņu tagad.