images6J40SSGFJēzus.

PDF - JĒZUS

"Jēzus viņam sacīja: "ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva kā vien caur Mani" (Jņ.ev.14:6).

Ļoti bieži mēs domājam par Jēzu no reliģiskā skata punkta, kā par kaut ko, kas ir tāls un nepieejams. Ļoti bieži mēs viņu redzam kā vienkārši gudru cilvēku vai izcilu mācītāju, ļoti bieži daudzi no mums ir izveidojuši savu, personīgo uzskatu par Jēzu. Ļoti bieži mēs lietojam Viņa vārdu pat nenojaušot, ka zaimojam. Cilvēki ir pieraduši vienkārši izsaukties: “Jēzus!” Sātans it tik dziļi ievilcis cilvēkus savās izliktajās lamatās, ka veļam grēku pār savu galvu to neapzinoties, pieraduma pēc. Bieži ir arī tā, ka runājot par Dievu, Jēzus mums nav pat prātā. Kaut gan bez Viņa mums nav ne mazākās iespējas tuvoties Dievam. Tāpēc paskatīsimies, ko saka Bībele par Jēzu Kristu.

Bībele ir Paša Dieva Vārds dots mums, un neskatoties uz 'modernās pasaules' uzskatiem satur visu cilvēkam nepieciešamo informāciju, kas ir vienīgā, vispilnīgākā instrukcija veselām, piepildītām, miera un prieka pilnām dzīvēm par spīti apkārt notiekošajam. Bībele atklāj kas mēs esam, kas ir Kristus, kāpēc Dievs sūtīja Viņu uz zemi, kāpēc Viņam bija jāmirst pie krusta un kāpēc bez Viņa mēs pat lūdzoties Dievu, esam pazuduši grēcinieki. Kā jau mēs zinām, katrs Dieva Vārds ir taisns un patiess, un nošķirtībā no jebkādas mācības,  kura nav saskaņā ar to, tāds arī pastāvēs līdz pat beigām; līdz pat Kristus otrajai atnākšanai (Mt.ev.24:30; Mk.ev.13:26; Lk.ev.21:27; Jņ.ev.19:37Zech.12:10 ; vēst.1.Tes.4:16; Atkl.gr.1:7).

Skatoties atpakaļ uz pašu cilvēces sākumu Ēdenes dārzā, Bībelē varam lasīt, ka uzreiz pēc cilvēces krišanas Dievs apsolīja, ka Viņš sūtīs kādu (Jēzu) (1.Moz.gr.3:15), kas vērsīs par labu Ādama nodarīto postu pasaulei un Ādams tam ticēja. Jau toreiz Dievs visa Radītājs zināja, ka Jēzus, Viņa Paša Dēls, būs tas, kas izglābs Viņa cilvēkus no Sātana un grēka varas.

Vēlāk, runājot caur praviešiem, Dievs atklāj, ka Viņš sūtīs Mesiju, kuram būs uzticēts noteikts mērķis – (paņemt prom visus grēkus; būt par gaismu tiem, kas tumsā...) un Viņš atklāja arī visus, atnākošā Mesijas dzimšanas un nāves apstākļus. Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem Jēzus Kristus ir apsolītais Mesija. Vārds Mesija nāk no Ebreju vārda Mashiach un nozīmē iesvaidīts, ieeļļots, kas nozīmē, ka Dievs ir izvēlējies to personu ar specifisku nolūku kādam noteiktam mērķim; tas nozīmē arī ”izvēlētais.” Grieķu valodā līdzīgi tam ir vārds Christos, kas tulkojumā uz mūsu valodu ir Kristus. Oriģinālajā ebreju valodā Mesijas vārds nav Jēzus, bet gan Yahusha (Mihas.gr.5:1-2; Jes.gr.9:5-6, 53:1-10; Ps.gr.16:10).

Neliela atkāpe: Lai arī attiecībā uz Dieva īsto/ajiem vārdu/iem daudzi strīdas, jo neviens vairāk nezina senebreju valodu, tomēr mums jātur prātā Jēzus būtība - Viņš ir Glābējs, Palīgs, Atbrīvotājs, Skolotājs utt. Dievs ir visa Radītājs un dzīvības devējs, grēkus piedodošs, mīlošs, uz mums visiem gaidošs.  Patiesībā neviens nezina kā izrunāt vārdus "Dievs" un "Jēzus" oriģināli pareizi. Bet, ja jūs zināt, ka Dievs ir jūsu Tēvs; ka Jēzus ir jūsu Glābējs, Atbrīvotājs un viss, kas jums ir vajadzīgs, tad ar to pietiek. Nelauziet galvas par augstām 'teoloģiskām' teorijām. Dievs ir jūsu Tēvs un caur Viņa Dēlu, jūsu Glābēju, jūs varat droši tuvoties Viņam katrā savas dzīves mirklī.

Runājot caur Svēto Garu uz praviešiem Dievs atklāja, ka sūtīs personu kārtībā, lai atbrīvotu cilvēci no Sātana valgiem, atsvabinātu no grēka varas un Baušļu lāstiem. Dievs teica, ka par šo personu dos zīmi: “redzi, jaunava kļūs grūta, dzemdēs Dēlu un dos Viņam vārdu Immnuēls” (Jes.gr.7:14). Vārds Immanuēls vienkārši nozīmē - ”Dievs ir ar mums.” Pravietis Jesaja, iespaidots caur Dieva Garu, rakstīja par Jēzus atnākšanu apmēram 700 gadus pirms Viņa dzimšanas. 53jā nodaļā mēs varam lasīt, kā Dievs atklāja Jesajam visu par Jēzu, kas ir saskaņā ar Viņa plānu jau no paša sākuma –

”Viņš slējās kā asns tā priekšā... nicināts un ļaužu atstumts.. Viņš tika caururbts mūsu pārkāpumu dēļ..., sists mūsu vainu dēļ..., Viņš uzņēmās grēku par daudziem” (Jes.gr.53). Šinī nodaļā Jesaja ļoti skaidri izklāsta Jēzus dzimšanas, dzīves un nāves apstākļus visos sīkumos. Šo nodaļu viņš sāk ar vārdiem: ” Kurš ticēs tam, ko esam dzirdējuši...?” (Jes.gr.53:1), kas ir absolūta patiesība tieši šinī dienā un laikā.

Vecā Testamenta pravietojumus par Jēzu varat lasīt arī – Jes.gr.9:5-6, Jes.gr 40:3-5, Jes.gr.50:6; 2.Sam.gr.7:12-13; Dan.gr.2:44; Hoz.gr.11:1; Ps.gr. 2:6-7, 45:6-8, 110:4, 16:10, 22:19; Zah.gr.11:12-13, 12:10 u.d.c.

Tātad, kā jau zinām, Dievs ir uzticams un katrs Viņa Vārds ir nevainojams, ticams, drošs un vienmēr piepildās (Sak.30:5). Un tā, saskaņā ar Viņa teikto apmēram 2000 gadus atpakaļ piedzima Jēzus vēl nevainīgai meitenei vārdā Mary un auga mazā pilsētiņā. Kad Viņa laiks bija pienācis Viņš uzsāka kalpošanu, kas bija viens no iemesliem Viņa nākšanai uz zemi.

Jēzus bija tas, par kuru Dievs runāja daudzas reizes un caur daudziem praviešiem; un caur kuru Viņš izveda Savu, no paša sākuma nodomātu, plānu kā izglābt cilvēci no mūžīgā soda par grēku, kas ienāca pasaulē caur Ādamu, un atbrīvot cilvēkus no Sātana varas pār tiem. (Visa Bībele, patiesībā, ir par Jēzu, un daudzi personāži ir Jēzus attēls. Jo vairāk to studē, jo vairāk mēs Jēzu redzam gandrīz katrā Bībeles lapaspusē.)

”Jo tāpat kā caur vienu cilvēku (Ādamu) grēks ir ienācis pasaulē un caur grēku nāve, tā arī nāve ir iespiedusies visos cilvēkos, jo visi ir grēkojuši..., ...bet cik gan vairāk Dieva žēlastība un viena Cilvēka – Jēzus Kristus – dāvana, žēlastībā pārpārēm ir nākusi pār daudziem,” jo, lai, arī ”viena cilvēka nepaklausības dēļ daudzi tika padarīti par grēciniekiem, tomēr tāpat caur viena paklausību daudzi tiks padarīti taisni” (Romiešiem 5:12, 15, 19).

Taisni, svēti un pilnīgi nevainīgi tiek un tiks padarīti tie, kas tic Dieva Vārdam un pieņem Viņa žēlīgi doto dāvanu par brīvu bez savu labo darbu pievienošanas. Tie, kas tic un paļaujas uz sevi, kādu cilvēku, vai lietu, netiek attaisnoti un paliek grēcinieki atrodoties zem Baušļu lāsta un Sātana varas pēr tiem.

Pats Dievs, Jēzus Kristus personā, pieņēma cilvēka tēlu un atnāca dzīvot pie mums, uz zemi, kuru Viņš Pats tur uz Savas plaukstas! Viņš atnāca pie tiem, ko Pats ir radījis. Jo, lai arī pasaule caur Viņu bija radīta, tomēr pasaule Viņu nepazina. Viņš nāca pie tiem, kas pieder Viņam, bet tie Viņu neuzņēma (Jņ.ev.1:10:11). Dievs Pats uzņēmās cilvēka dabu uz Sevis, pieņēma kalpa veidu un būdams tāds pats kā parasts, Viņa radītais cilvēks, pazemoja Sevi kļūdams paklausīgs pat līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei (Ef.2:8). Jēzus mira par visas pasaules cilvēku grēkiem, Viņš mira par tevi un mani. Viņš Pats labprātīgi atdeva Savu dzīvi par daudziem. Viņš teica:

”..Es atdodu savu dzīvību, lai to atkal atgūtu. Neviens to Man neatņem, bet Es to atdodu Pats. Man ir vara to atdot, un Man ir vara to atkal ņemt atpakaļ” (Jņ.ev.10:18). Viņš atdeva Savu dzīvību, lai tev un man būtu piepildīta dzīve šeit uz zemes, un lai mēs tiktu izglābti no mūžīgās nošķirtības no Dieva (Jņ.ev.10:19).

Tagad, lai arī daudzi iet pa mūžīgo pazušanas ceļu noraidot Jēzu kā vienīgo Glābēju, kas var dot dzīvi, tomēr visiem tiem,

“kuri Viņu uzņēma, kas ticēja Viņa Vārdam, Viņš ļāva kļūt par Dieva bērniem, kas nav no asinīm, nedz no miesas iegribas, nedz pēc vīra iegribas, bet ir dzimuši no Dieva” (Jņ.ev.1:12).

Redzat nu, pat pēc šī īsā raksta, ceru, ka saprotat, kāpēc mums visiem ir vajadzīgs Jēzus. Varenā Dieva Dēls, Dievs visā Savā būtībā, dzīvoja uz zemes kā cilvēks, mīlēja savus ļaudis un tika mīlēts no daudziem. Viņš mācīja mācības, kuras mēs visi esam pieņēmuši kā labas esam un pielietojam dzīvē līdz šim laikam. Viņš dziedēja no visām kaitēm un piedeva grēkus. Viņš bija kārdināts tāpat, kā mēs visi tiekam kārdināti, tomēr Viņš bija bez grēka (vēst.Ebr.4:15). Viņš veica daudz brīnumu un baroja izsalkušos. Viņš mācīja Savus skolniekus jeb mācekļus un pavēlēja visiem (mums) – iet pa visu pasauli un sludināt Evaņģēliju visai dzīvai radībai līdz pat pašiem pasaules galiem (Mk.ev.16:15; Mt.ev.28:19). Viņš nesaistījās ar nevienu no reliģijām, bet brīdināja:

“Atstājiet tos, tie ir akli aklo vadoņi; ja aklais ved aklo, abi iekritīs bedrē” (Mt.ev.15:14).

Viņš nostiprināja Svēto Vakara ēdienu, kuru mums visiem vajadzētu ievērot atceroties Viņu; sanākot kopā vienkārši lauzt maizi un dzert vīnu (sulu), jo tā mēs esam tikai ieguvēji. Ēdot maizi (Viņa miesu) un dzerot vīnu (Viņa asinis) mēs uzņemam sevī Viņa veselību, spēku, varu un gudrību; un tiekam ne vien taisnoti, bet gan arī dziedēti. Viņš lūdzās par mums visiem, jo Viņš bezgala mīlēja, mīl un mīlēs mūs vienmēr. Viņš gaida katru no mums nākt pie Viņa, saņemt Viņu savā sirdī un iegūt mūžīgo dzīvi. Beigās Viņš tika nodots un tā laika reliģiskie līderi sita Viņu krustā - tā Dievs piepildīja Savu plānu caur viņiem. Pēc trijām dienām Jēzus cēlās no mirušajiem un tagad sēd pie Dieva labās rokās un ir mūsu palīgs it visā, un Viņš aicina: - nāciet pie manis visi...(Mt.ev.11:28).

“...Es biju miris, un redzi – Es Esmu dzīvs mūžu mūžam, un Man pieder nāves un elles atslēgas” (Atkl.gr.1:18).

Mēs visi esam grēcinieki un pelnījuši sodu. Nav svarīgi cik labus darbus darām; neko nenozīmē tas, ka esam labsirdīgi, līdzjūtīgi un palīdzam katram, kas to lūdz; nav svarīgi cik godīgi un taisni mēs paši sev šķietam nošķirtībā no Dieva. Mēs esam grēcinieki, jo par tādiem jau esam piedzimuši (tikām padarīti), un bez Jēzus Dievs mūs tādus arī redz; par spīti visai mūsu iedomātajai labestībai. Mēs visi esam grēcinieki, bet ja kāds saka, ka viņš ir taisns, tad tā persona piekrāpj pati sevi un taisnības nav viņā (1.Jņ.vēst.1:8); jo nav uz pasaules tāda cilvēka, kas ir taisns un labs; un nekad arī nav bijis (vēst.Rom.3:10). 

Un tāpat, kā mēs tikām padarīti par grēciniekiem caur viena cilvēka nepaklausību, tieši tāpat mēs tagad tiekam padarīti svēti, taisni, nevainīgi  Dieva priekšā tikai un vienīgi caur Kristu un Viņā.

Tikai un vienīgi Jēzus var mūs atsvabināt no grēka nastas (1 Jņ.vēst.2:2). Tikai un vienīgi Jēzus var mūs izglābt no mūžīgā soda (vēst.Ef.2:3). Tikai un vienīgi Jēzum vienīgajam ir “dota visa vara debesīs un virs zemes” (Mt.ev.28:18). Gan pār jūsu slimībām, likstām, vainām.... Viņš ir Kungs un pavēlnieks par visu,  kas jūs nospiež. Tikai un vienīgi Viņš var sniegt tik ļoti kāroto brīvību no grāka apziņas, kas dziļi sirdī nosoda visus cilvēkus (Mt.ev.9:1-8; Lk.ev.5:20). Tikai un vienīgi Jēzus var palīdzēt tev un man kļūt brīviem no smagās vainas apziņas nastas, kas spiež dvēseli tik ļoti. Viņš ir mūsu vienīgais augstais Priesteris un mēs Viņā esam priesteru tauta. Viņš ir mūsu Mācītājs un mēs visi esam Viņa mācekļi. Visi, kas tic Viņam, dzīvo saskaņā ar Viņa komandām:

Ticiet Viņam, kas Jēzu sūtīja un ticiet Jēzum Kristum (Jņ.ev.6:29; 1.Jņ.vēst. 3:21; Atkl.gr.2:26).

Atgriezieties pie Dieva! (Mk.ev.1:15) un mīliet Viņu un viens otru.

Piedodiet visiem un sev, jo Dievs jau ir visu jums piedevis (Mt.ev.18:21-22; Lk.ev.17:4; Kolos.3:13). 

Lūdziet par sevi un citiem katru dienu; lūdziet sirdī un garā nepārtraukti, un lūdziet par it visu.  (Lk.ev.10:2, 21:36, 11:9). 

Palīdziet visiem, kam vajadzīga palīdzība (1.Jņ.vēst.3:17), un mīliet.

Sludiniet Labās Ziņas mīlestībā un patiesībā (Mk.ev.16:15; Mt.ev.28:19; Ap.d.1:8), jo arī tā ir Viņa komanda.

Palīdziet tiem (1.Korint.9:14), kas sludina Evaņģēliju un mīliet.

Palieciet vienmēr Viņā un dariet kā Viņš darīja, jo kas sakās paliekam Viņā, tam arī pienākas tā dzīvot, kā Viņš ir dzīvojis (1.Jņ.vēst.2:6).

(Jņ.ev.13:34, 15:12; 1.Jņ.vēst.3:23, 3:11). Jēzus teica: "Šī ir Mana komanda jums: 'mīliet viens otru!" (Jņ.ev.15:17).

Jēzū un caur Viņu mēs esam atbrīvoti, Viņā un caur Viņu mums tiek piedots un Viņā tika radīts absolūti viss, kas pastāv “gan debesīs, gan virs zemes – redzamais un neredzamais. Vai tie ķēniņu troņi, valdīšanas, valdības un varas – visas lietas ir radītas caur un uz Viņu. Viņš ir pirms visa, un viss ir dibināts Viņā” (Kol.1:16-17). Un tas viss caur Dieva Žēlastību, kas nozīmē to, ka Dievs ir dāsns, mīlošs un grib, lai visi atgriežas pie Viņa. Jēzus ir tas vienīgais ceļš pa kuru iet, lai nonāktu pie Tēva. cita nav.

Tici Jēzum vienīgajam, pieņem Viņu un topi izglābts  no atnākošajām Dieva dusmām.

(vēst.Rom.5:8-9).