thumbs sunset header 45639 800x200

Pirms sākat studēt/ lasīt Baušļus turiet prātā, ka Baušļi tika doti, lai atklātu cilvēkiem to grēcīgumu no kā izriet, ka cilvēkiem ir nepieciešams kāds, kas tos var atbrīvot, padarīt brīvus no grēka varas pār tiem. Gal.3:19. Kopš mums ir dots Glābējs jeb Atbrīvotājs, jeb kā biežāk ir teikts - Pestītājs, katrs Bauslis, Likums un Nolikums kāds vien ir atrodams,- tie visi ir piepildīti mūsos, ja mīlat citus. Jo tiem, kas mīl Dievu un kurus Dievs mīl, vairs nav Baušļa jeb Likuma kam sekot tāpēc, ka visi Baušļi kopumā ir piepildīti turot šo vienu komandu: "mīli savu tuvāko kā sevi pašu" (Gal.5:14).
Jo Baušļi tika doti caur Mozu; žēlastība un patiesība atnāca caur Jēzu Kristu. Jņ.ev.1:17.
Kristus atbrīvoja mūs no Baušļu lāsta kļūstot par lāstu mūsu vietā (Gal.3:13). Ja vēl šaubāties par šīm labajām Evaņģēlija ziņām, tad skatiet visus Baušļus (studējiet tos kārtībā lai saprastu, ka neviens cilvēks nav bijis spējīgs tos turēt, jo visi ir grēcīgi un visiem ir nepieciešams Glābējs), un nekad nebeidziet meklēt patiesību. Kristus piepildīja Baušļus tā, ka visi, kas tic Viņam ir padarīti svēti, taisni un nevainīgi Dieva priekšā nošķirtībā no darbiem, kurus Baušļi pavēl darīt.
Rom.10:4.
Visi, kas patiesi mīl, ir no Dieva un Dieva Baušļi ir to sirdīs. Visi cilvēki ir izglābti no Bauslības lāsta tikai un vienīgi ticot Viņam, tikai un vienīgi caur Dieva žēlastību, tikai un vienīgi Kristū un caur Viņu. Dievbijīga dzīve saskaņā ar Dieva padomiem nošķirtībā no Baušļiem ir tā, kas sniedz mieru, prieku un laimi caur Dieva žēlastību. Cilvēki, kas ir brīvi no Bauslības, ir padarīti spējīgi piedod un mīlēt, un kalpot Dievam no pašiem sirds dziļumiem. Tie, kas vēl atrodas zem Bauslības, joprojām dzīvo zem lāsta. Bet, ja esat Kristū un mīlat apkārtējos, tad jau esat piepildījuši visus Baušļus, Likumus un Nolikumus, un esat svēta, ķēnišķa priesteru tauta. Ja esat Kristū un mīlat citus, ne vien savus radus un tos, kas ir labi pret jums, tad esat brīvi, tad jau esat piepildījuši VISU BAUSLĪBU.

Tikai ziniet, ka visi baušļi, kādi vien tur ir, ir rakstīti tiem, kas vēl nav nonākuši līdz patiesības slieksnim un vēl nav saņēmuši Dieva par brīvu doto dāvanu Jēzū Kristū, bet vēl atrodas zem Baušļu jūga.

Tāpēc lasiet un ziniet, ka, ja jūs pārkāpsiet kaut vienu vismazāko bauslīti, jūs esat vainīgi to visu pārkāpšanā, un lai kā arī necenstos, grēcinieki vien paliekat. Jo Baušļi tika doti, lai cilvēks zinātu, ka ir grēcinieks un saviem spēkiem vien nav spējīgs iegūt ceļu pie Dieva. Jo Dievs ir svēts un nav spējīgs skatīties uz nesvēto. Baušļi nevienu svētu nepadara, bet gan tikai dod grēka atziņu.

Svētums un nevainīgums ir saņemams par brīvu tikai caur ticību Kristus paveiktajam darbam pie krusta.

Tomēr tā vai citādi, te ir labie, svētie un perfektie Dieva Baušļi.

Lasat un bīstaties!!!

   Desmit Baušļi

 desmit baušļi PDF

Īsā versija.

 1. Es Esmu tavs Dievs! Lai tev nav citu dievu bez manis! 2.Moz.gr.20:1-3; 5.Moz.gr.5:6-7.

2. Netaisi sev tēlus un atveidus ne no tā, kas debesīs augšā, ne no tā, kas uz zemes apakšā un ūdenī apakš zemes. 2.Moz.gr.20:4-6; 5.Moz.gr.5:8-10.

3. Nelieto Kunga, sava Dieva, Vārdu velti, jo Kungs neatstās nesodītu to, kurš velti lieto Viņa vārdu! 2.Moz.gr.20:7; 5.Moz.gr.5:11.

4. Atceries svētīt sabata dienu! 2.Moz.gr.20:8-11; 5.Moz.gr.5:12-15.

5. Godā savu tēvu un māti. 2.Moz.gr.20:12; 5.Moz.gr.5:16.

6. Nenogalini! 2.Moz.gr.20:13; 5.Moz.gr.5:17.

7. Nepārkāp laulību! 2.Moz.gr.20:14; 5.Moz.gr.5:18.

8. Nezodz! 2.Moz.gr.20:15; 5.Moz.gr.5:19.

9. Nedod pret savu tuvāko melīgu liecību! 2.Moz.gr.20:16; 5.Moz.gr.5:20.

10. Neiekāro neko no tā, kas pieder tavam tuvākajam! 2.Moz.gr.20:17; 5.Moz.gr.5:21.

 Pilnā versija.

2. Mozus grāmata 20.nodaļa "Desmit baušļi" (20:2-17).

1 Un Dievs runāja visus šos vārdus: 2. "Es esmu Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama! 3. Lai tev nav citu dievu bez manis!

4. Netaisi sev tēlus un atveidus ne no tā, kas debesīs augšā, ne no tā, kas uz zemes apakšā un ūdenī apakš zemes. 5. Nezemojies tiem un nekalpo tiem, jo es, Kungs, esmu greizsirdīgs Dievs, kas piemeklē tēvu vainas pie bērniem līdz trešajam un līdz ceturtajam augumam – tiem, kas mani nīst, 6. bet es daru žēlastību tūkstošiem – tiem, kas mani mīl, un tiem, kas tur manus baušļus.

7. Nelieto Kunga, sava Dieva, vārdu velti, jo Kungs neatstās nesodītu to, kurš velti lieto viņa vārdu!

8. Atceries svētīt sabata dienu! 9. Sešas dienas strādā un dari visus savus darbus, 10. bet septītā diena ir sabats Kungam, tavam Dievam, – tad nedari nekādu darbu ne tu, ne tavs dēls, ne tava meita, ne tavs vergs, ne tava verdzene, ne tavi lopi, ne svešinieks, kas tavos vārtos. 11. Jo sešās dienās Kungs radīja debesis un zemi, jūru un visu, kas tajā, bet septītajā dienā atpūtās. Tādēļ Kungs svētīja sabata dienu un darīja to svētu!

12. Godā savu tēvu un māti, lai tavas dienas būtu ilgas tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod.

13. Nenogalini!

14. Nepārkāp laulību!

15. Nezodz!

16. Nedod pret savu tuvāko melīgu liecību!

17. Neiekāro sava tuvākā namu, neiekāro sava tuvākā sievu, vergu, verdzeni, vērsi, ēzeli – neiekāro neko no tā, kas ir tavam tuvākajam!"

5. Mozus grāmata 5.nodaļa "Desmit baušļi" (5:6-21).

6. Es esmu Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama! 7. Lai tev nav citu dievu manā priekšā!

8. Netaisi sev tēlus un atveidus nedz no tā, kas debesīs augšā, nedz no tā, kas lejā uz zemes un kas apakšā ūdeņos. 9. Nezemojies tiem un nekalpo tiem, jo es, Kungs, tavs Dievs, esmu greizsirdīgs Dievs, kas piemeklē tēvu vainas pie bērniem līdz trešajam un ceturtajam augumam – pie tiem, kas mani nīst. 10. Bet es daru žēlastību tūkstošiem – tiem, kas mani mīl, un tiem, kas tur manus baušļus.

11. Nelieto Kunga, sava Dieva, vārdu velti, jo Kungs neatstās nesodītu to, kurš velti lieto viņa vārdu!

12. Turi sabata dienu, svētī to, kā Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis. 13. Sešas dienas strādā un dari visus savus darbus, 14. bet septītā diena ir sabats Kungam, tavam Dievam, tad nedari nekādu darbu – ne tu, ne tavs dēls, ne tava meita, ne tavs vergs, ne tava verdzene, ne tavs vērsis, ne tavs ēzelis, ne tavs lops, ne svešinieks, kas mīt tavos vārtos, – tas tādēļ, lai tavs vergs un verdzene atpūstos tāpat kā tu! 15. Atceries, ka tu biji vergs Ēģiptes zemē un ka Kungs, tavs Dievs, izveda tevi no turienes ar stipru roku un izstieptu elkoni, un tādēļ Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis ievērot sabatu.

16. Godā savu tēvu un māti, kā Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis, lai tavas dienas būtu ilgas un lai tev būtu labi tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod!

17. Nenokauj!

18. Un nepārkāp laulību!

19. Un nezodz!

20. Un nedod pret savu tuvāko melīgu liecību!

21. Neiekāro sava tuvākā sievu un nekāro sava tuvākā namu, lauku, vergu, verdzeni, vērsi vai ēzeli – neko, kas ir tavam tuvākajam!

 

Mūsu pienākums pret Dievu.

Pirmais bauslis. (2 Mozus gr.20:2-3; 4 Mozus gr. 5:6-7).

"Es esmu Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama! Lai tev nav citu dievu bez manis!"

Dievs saka, ka Viņš ir atbrīvojis mūs no grēka varas pār mums, no mūsu kalpošanas tam un to, ka Viņš vienīgais ir Dievs. Dievs saka, ka Viņš ir tas, kas Viņš ir un nav ne mazākās nozīmes tam, ko mēs iedomājamies par Viņu, vai zinām par Viņu saskaņā ar mūsu pašu sapratni. Viņš ir tas, kas Viņš ir un mēs esam radīti pēc Viņa tēla un veidola, un mums jāmīl savs Radītājs. Viņš ir Radītājs, dzīves uzturētājs, apgādātājs un Viņš nav atkarīgs ne no viena un ne no kā. Viņš ir ES ESMU, KAS ES ESMU - YHWY.

Pirmais no desmit likumiem ir likums par Lojalitāti, par Uzticību. Dievs radīja debesis un zemi. Viņš radīja cilvēkus un tas ir tikai taisnīgi un pareizi, ka Viņš pieprasa, lai mēs Viņu cienām, godinām un mīlam. Savu mīlestību pret Viņu mēs demonstrējam ar to, ka neturam citus "dievus" savās dzīvēs. Šis pirmais bauslis norāda uz to, ka mēs esam atbildīgi Dieva priekšā un Viņš ir jāpadara par augstāko prioritāti un autoritāti mūsu dzīvēs. Šis bauslis saka, ka mums jānostiprina, jāattīsta un jāuztur attiecības ar Viņu. Mums jākalpo Viņam vienīgajam.

Uz jautājumu – "kurš ir pats nozīmīgākais bauslis bauslībā?" – Jēzus atbildēja: "Mīli Kungu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un visu savu prātu" (Mt.ev.22:37; Lk.ev.10:27; Mk.ev.12:30; 5.Moz.gr.6:5). Dievs radīja visu, ko mēs redzam, Viņš radīja visu, kas mums ir, un Viņš radīja mūs tādus, kādi esam. Visas lietas nāk no Dieva. Mūsu nākotne ir droša tikai mūsu attiecībās ar Dievu. Pāvils brīdina mūs nebūt augstprātīgiem un nelikt cerību uz bagātību, kas ir tik nedroša, bet gan tā vietā paļauties uz dzīvo Dievu, kas mums nodrošina visas lietas mums par prieku (1.Tim.6:17).

Mums jāmīl Dievs; mums jāatzīst Dievs visos mūsu ceļos."Paceliet augšup acis, redziet, kas radījis šos, kas pēc skaita visiem to pulkiem liek rasties, kas tos visus nosaucis vārdā Savā lielajā varā un spēka stiprumā, ka tur netrūkst nenieka!" (Jes.gr.40:26). "Debesis ir Tavas un Tava ir zeme; Tu radīji visu pasauli un viss, kas ir tajā" (Psalmi 89:11).

Bībele sākas ar vārdiem "Sākumā Dievs..." (1.Moz.gr.1:1). Tāpēc it visam, kas ir mūsu dzīvēs, ir jāsākas ar Viņu. "Sākumā Dievs" un tikai pēc tam visas pārējās ikdienas gaitas tiks svētītas. Viņam ir jābūt pirmajam it visā. Ja pastāv kaut kas, kam dodam priekšroku, tad mūsu dzīvēs ir iezadzies viltus "dievs" un mēs pārkāpjam jeb neievērojam Viņa doto, pašu pirmo, bausli. Nepastāv cits veids, kā mīlēt Dievu, kā vien piešķirot Viņam vienīgajam galējo autoritāti pār mūsu dzīvēm; padarot Viņu pirmo it visā.

Dievs ir jābūt pirmais it visā! Dievs ir jāmīl vairāk par visu citu! "Meklējiet vispirms Dieva valstību un Viņa taisnību..." (Mt.ev.6:33).

 

Nezemojies cilvēku roku darinātu lietu priekšā.

 Otrais bauslis. (2.Moz.gr.20:4-6; 5.Moz.gr.5:8-10).

Netaisi sev ne tēlus, ne skulptūras, ne atveidus, ne veidolus. Neloki savus ceļus to priekšā, nezemojies to priekšā, nekalpo tiem.

Tiem, kas lokās cilvēku roku meistarīgi darinātu darbu priekšā nav patiesas sapratnes par to, ko Dievs ir atklājis. Ne tēlam (jebkādam), ne gleznai, ne svētbildei, ne arī kam citam nav ne varas, ne dzīves tanī, ne spēka kaut ko dot vai palīdzēt kaut kādā veidā. Visi, kas loka savus ceļus jebkādas cilvēku roku darinātas lietas priekšā smagi kļūdās un nav sapratuši līdz galam, kas Dievs ir un ko Viņš saka. Viņi ir aizklīduši diezgan tālu no patiesības un vada maldu ceļos tos, kas vēlētos iegūt un uzturēt vienkāršas attiecības ar Dievu.

Neviens no mums nezina kā Dievs izskatās un, ja mēs lokamies, zemojamies un kalpojam dažādu nedzīvu priekšmetu priekšā, tad tas ir nepieņemami Dievam. Un nekas nevar mūs attaisnot par elku turēšanu mūsu dzīvēs, jo esam brīdināti pret to.

"Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dievs, kas ir pie Tēva krūts, Viņu ir atklājis" (Jņ.ev.1:18).

Mums jākalpo Dievam garā un patiesībā (Jņ.ev.4:24). Mums jāloka savi ceļi tikai un vienīgi Viņa priekšā savā garā. Dievs ļoti nopietni brīdina netaisīt nekādus tēlus un veidolus. Viņš brīdina nelocīties un nezemoties ne koka, ne zelta, ne kādu citu "dievekļu" priekšā. Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem neiesaistīties radītu, tukšu un nedzīvu lietu kalpošanā.

"Esiet ļoti uzmanīgi, stipri sargājiet savas dvēseles, jo jūs neredzējāt Dieva veidolu todien, kad Kungs Horebā runāja uz jums no uguns. Tad nu nepazudiniet sevi, (neļaujiet samaitāt, piemānīt un uzpirkt) taisīdami sev tēlus vai atveidus jebkam, kas līdzīgs vīrietim vai sievietai, vai kādam zvēram uz zemes, vai kādam spārnainam putnam, kas lido debesīs, vai jebkam, kas rāpo pa zemi, vai kādai zivij, kas apakšā ūdeņos. Un, kad tu pacel savas acis pret debesīm, un redzi sauli, mēnesi, zvaigznes - visu to krāšņumu, - tad neļaujies pavedināties un nezemojies tiem, un nekalpo tiem, jo Kungs tavs Dievs ir tos sadalījis un piešķīris visām tautām, kas zem debesīm" (5.Moz.gr. 4:15-19).

"Pieraugiet, ka mīlat Kungu, savu Dievu!" (Jozuas gr. 23:11).

Savrup radītiem tēliem, svētbildēm, gleznām utt. "lepnums" un "patmīlība" ir cilvēku vispārējā, kopīgā klupšana, neveiksme un dažreiz pat sāpīgs kritiens. Cilvēki, saskaņā ar savu dabu, kalpo sev un alkst pēc radītām lietām daudz vairāk, nekā pēc svētā, dzīvā Dieva. Mums visiem ir jāizmeklē savas sirdis un jākalpo tikai dzīvajam Dievam.

Nonāvējiet sevī zemes lietas, kas par visām varēm vēlas iezagties jūsos. Turaties tālu no netikumīgas, neķītrības, iekārēm un netiklām, izlaidīgām, ļaunām vēlmēm. Neesiet mantkārīgi, jo alkatīga persona ir elku apbrīnotājs un pielūdzējs, kas kalpo zemes lietām. Šo grēku dēļ Dieva dusmas ir tuvu (Kol. 3:5-6).

"Tādēļ, mīļotie, bēdziet no elku pielūgšanas." (1.Kor.10:14). "Bērniņi, sargieties no elkiem!" (1.Jņ.vēst. 5:21).

"Vai jūs nezināt, ka netaisnie neiemantos Dieva valstību? Nemaldiniet sevi! Nedz izvirtuļi, nedz elku kalpi, nedz laulības apgānītāji (pārkāpēji)..., ...Dieva valstību neiemantos" (1.Kor.6:9; Atkl.gr.21:8).

Tāpēc, "Ja nu jūs esat augšāmcelti līdz ar Kristu, tiecieties pēc tā, kas augšā, kur Kristus sēž pie Dieva labās rokas. Savu prātu virziet uz to, kas augšā, ne uz zemes lietām" (Kol. 3:1-2).

 

Cieni Dieva Vārdu!

 Trešais bauslis. (2.Moz.gr. 20:7; 5.Moz.gr.5:11).

Nelieto Kunga, sava Dieva, vārdu velti, jo Kungs neatstās nesodītu to, kurš velti lieto viņa vārdu!

Šis likums pavēl izrādīt Dievam cieņu godājot un neapgānot Viņa svēto Vārdu. Mums jāuzmanās, publiski un esot vienatnē, nelietot Viņa Vārdu ar necieņu, nepatiesi un bez jēgas, paraduma dēļ; aizskarošā, apvainojošā un nedievbijīgā žargonā. Ja esam nostiprinājuši savas attiecības ar Viņu, tad mums ir jāmācās izrādīt attiecīgu cieņu pret Viņa Vārdu. Dieva Vārda apgānīšana ir tik ļoti pieņemta un pat populāra starp tautām, ka gandrīz visi apgāna un nonicina Viņa Vārdu. Bet, ja esat sākuši iepazīt Viņu, ja esat jau izbaudījuši to, ka Viņš ir labs, tad mācieties cienīt Dieva Vārdu.

Dieva Vārds tiek nicināts arī tāpēc, ka visu laiku vadošie reliģiju līderi ir rīkojušies Dieva Vārdā, lai piepildītu, vienkārši runājot, "savus vēderus, makus, un iegūtu varu. "Vēstulē Romiešiem 2:17-24 Pāvils izskaidro, kā reliģisko līderu dēļ Dieva Vārds tiek nicināts starp pagāniem.

Tas pats ir attiecināms arī uz šodienu. Ja mums ir pazemīga, pateicīga, mīloša sirds pret Dievu un Viņa likumiem, tad mēs jau esam piepildījuši Viņa pavēles - mīlēt Viņu un viens otru - un mēs būsim uzmanīgi, lai nekur un nekādā lietā nepieļautu sava mīlošā Tēva Vārda nozākāšanu, nonicināšanu un apkaunošanu. Ja esam lepni un lepojamies ar to, cik labi esam un kā kalpojam Dievam; un sludinām Viņa Vārdu ārēji, bet iekšēji esam pilni ar zemes lietām vairāk, nekā Dievu, tad mēs esam tikai svētulīgi liekuļi. Tādi paši, kā tā laika Ebreju reliģiskie līderi, un patiesība nav mūsos.

Ir skumji zināt to, ka gan mūsdienās, gan visos laikos tieši reliģiskie līderi nozākā un ceļ neslavu Dieva Vārdam.

Jēzus, runājot uz reliģiskajiem līderiem teica: "Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs esat līdzīgi nobalsinātām kapenēm, kas no ārpuses izskatās skaistas, bet no iekšpuses pilnas miroņu kauliem un visādām nešķīstībām. Tāpat arī jūs – no ārpuses jūs cilvēkiem rādāties taisni, bet savā iekšienē jūs esat pilni liekulības un ļaundarības" (Mt.ev.23:27-28).

Mūsu visu Dieva Tēva Vārds un arī Viņa Dēla, Jēzus, Vārds ir vienmēr cienāms, slavināms un cildināms visos veidos, visos laikos un katrā vietā. Jēzus Kristus ir vienīgais ceļš, kas ved uz grēku piedošanu un debesīm. Kristus (Mesija) nozīmē- tāds, kas ir Dieva izvēlēts, iesvaidīts, sūtīts. Jēzus nozīmē - Glābējs, Atbrīvotājs, dzīvības Devējs. Jēzus Kristus ir vienīgais kungs pār mums un Viņa Vārds ir jātur svēts, tāpat kā Viņa Tēva, mūsu Radītāja Vārds.

Ja mēs patiesi mīlam savu Dievu (Radītāju) ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un visu savu prātu, tad mēs uzmanīsim savu runu un mācīsimies cienīt un cildināt Viņa Vārdu. "Slavējiet Kungu, slavējiet Kunga Vārdu, slavējiet, jūs, Viņa kalpi!" (Psalmi 135:1).

 

Atceries svētīt sabata dienu!

 Ceturtais bauslis. (2.Moz.gr.20:8-11; 5.Moz.gr.5:12-15).

Atceries svētīt sabata dienu! "Un septītajā dienā Dievs pabeidza Savu darbu, ko bija darījis, un septītajā dienā Viņš mitējās no visa Sava darba, ko bija darījis. Un septīto dienu Dievs svētīja un darīja to svētu..." (1.Moz.gr.2:2-3).

Mūsu patiesā atpūta ir rodama Jēzū Kristū; tikai Viņā mums ir atļauts saņemt, jeb ieiet mierā, par kuru ir runāts vēstulē Ebrejiem 4:9. "Sabata miers ir saglabāts Dieva tautai (Dieva cilvēkiem), lai tajā ieietu." Tāpat kā Pats Dievs, pabeidzis Savu darbu, atpūtās (nevis tāpēc, ka bija noguris, bet tāpēc, ka viss darbs bija pabeigts), tāpat arī tie, kam ir Kristus; lai tie, kas tic Viņam, pabeidz savu darbu un tad saņem, un izbauda savu atpūtu/mieru. Šinī apsolītajā mierā mēs ieejam nepelnīti caur ticību Dieva Vārdam - Kristum Jēzum.

Mateja Henrija (Matthew Henry) komentāros viņš to saka šādi: "vairāk nekā pārliecinoši skaidrs ir tas, ka septītās dienas sabata vietā, un arī tā, uz kuru Jozua virzīja Ebrejus, priekš Dieva cilvēkiem ir atlicināts cits, vairāk garīgs un teicams sabats (atpūta). Šī atpūta ir žēlastības atpūta, un mierinājuma, un atbalsta, un svētuma atpūta Evaņģēlija izklāstā. "Mūsu patiesais Sabats ir Kristū un caur Viņu, un no Viņa, un Viņā.

Bet arī - Dievs vienmēr it teicis (it īpaši darba holiķiem), lai mēs atpūšamies un atjaunojam savus spēkus arī fiziski. Ticīgie, kas ir Kristū (es domāju tos, kas patiešām ir Viņa mācekļi un seko Viņa komandai – Jņ.ev.13:34) vairāk nav zem strikta fiziska sabata dienas likuma. Bet šī svētā diena mums ir jāatlicina, lai atjaunotu savus spēkus fiziski un nenodarītu pāri saviem ķermeņiem pārstrādājoties.

Dievs vēlas, lai mēs atlicinām savu laiku Viņam un tas arī ir mūsu labā. Visi cilvēki ir radīti pēc Dieva tēla un veidola – svēti un taisni, tādi paši kāds ir Viņš. Bet mēs visi esam pazaudējuši savu patieso dabu caur viena cilvēka nepaklausību. Tagad, no dienas, kad mēs sākam veidot attiecības ar Dievu mūsu Glābēju un atbrīvotāju, Dievs sāk radīt mūsos atpakaļ Savu dabu. Savos atpūtas (sabata) brīžos mums vienmēr jāatceras, ka Viņš ir mūsu Radītājs, Viņam vienīgajam ir jākalpo. Mums jānostiprina savas attiecības ar Viņu un jāaug Viņa pazīšanā. Tāpēc mēs studējam, satiekamies ar citiem Kristiešiem, lūdzamies un gaidām uz savu mīlošo debesu Tēvu, kas ticat vai nē, bet rūpējas par mums visiem.

Jesajas grāmatā 58:13-14 Viņš saka: "Ja tu sabatā nespersi ne soli, ja manā svētajā dienā nedarīsi, kas pašam tīk, ja sabats tev liksies kā prieks, kā svētums Kungam godājams – ja godāsi to, nesteigdams savās gaitās, sev tīkamo nemeklēdams un tukšu nepļāpādams, tad Kungs būs tavs prieks! Es vedīšu tevi pa zemes virsotnēm, es ēdināšu tevi ar tava tēva Jēkaba mantojumu – jo Kunga mute tā runājusi!"

Mums visiem ir jāatlicina laiks un "jāpriecājas Viņā." Mums visiem ir nepieciešama atpūta – gan mūsu prātiem, gan mūsu ķermeņiem un dvēselēm. Un mūsu dvēseles var rast atpūtu tikai Viņā. Tāpēc piedāvājiet savus ķermeņus, prātus un dvēseles Viņam kā perfektu un svētu upuri savā sabata dienā (un visās citās dienās). (Rom.12:1).

"Jo tas, kas iegājis Dieva mierā, atpūšas no saviem darbiem tāpat kā Dievs no savējiem" (Ebr.4:10). Patiess sabats ir sasniedzams, izprotams un izbaudāms, ja mūsu attiecības ar Dievu tiek nostiprinātas un attīstītas.

Ja mēs patiesi mīlam Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un visu savu prātu, tad mēs ar prieku atlicināsim savu laiku Viņam. Un diezgan dīvainā veidā notiks tā, ka jo vairāk laika atlicināsiet Viņam, jo vairāk laika jums tiks dots. Neizprotami, bet patiesība.

Dārgais draugs, visas veiksmīgas attiecības pieprasa laika patēriņu. Vai nu tās ir koleģiālas attiecības, draudzības, laulības, vai jebkādas citas, tās visas pieprasa laiku, uzmanību, pacietību un uzticību. Cik gan daudz vairāk mums jāvelta laiks Dievam zinot, cik ļoti esam attālinājušies no Viņa. Bez sava laika ziedošanas Viņam mēs vienmēr dzīvosim sakautu dzīvi nekad pa īstam neuzzinot, ko nozīmē patiess Dieva dotais miers (atpūta).

Tā saka Kungs: "Turiet taisnu tiesu un dariet taisnību, jo mana glābšana tuvu pienākusi un mana taisnība drīz atklāsies. Svētīts cilvēks, kas to dara, un cilvēks, kas pie tā turas, kas ievēro sabatu un to nesagāna, kas attur savu roku no visa ļauna."Redziet – Dievs vēlas, lai esam godīgi un taisni visos savos darbos un visās savās domās, un Viņš zina, ka tas nav viegli izdarāms.

Tāpēc paldies Dievam, kas dod mums brīvību caur Jēzus Kristu....! (1.Kor.15:57).

 

Godā savu tēvu un māti.

Piektais Bauslis. (2.Moz.gr.20:12; 5.Moz.gr.5:16).

 "Godā savu tēvu un māti, kā Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis, lai tavas dienas būtu ilgas un lai tev būtu labi tajā zemē, ko KUNGS, tavs Dievs, tev dod!"

Pirmie četri Baušļi ir attiecināmi uz cieņu pret Dievu, bet šis un kopumā pēdējie seši Baušļi ir attiecināmi uz cieņu pret  sevi un apkātējiem cilvēkiem. Cienot cilvēkus mēs cienām Dievu. Šie seši Baušļi māca mūs kā attīstīt un uzturēt attiecības ar citiem un ir standarts cilvēku uzvedībai, kas sākas ar ģimeni.

Cienot vecākus mēs cienām Dievu un tādējādi saņemam Viņa svētības, jo šis ir pirmais Bauslis ar apsolījumu -

"Bērni, esiet paklausīgi saviem vecākiem Kungā, jo tas ir taisni. Godā savu tēvu un māti, šis ir pirmais bauslis ar apsolījumu: lai tev labi klātos un tu ilgi dzīvotu virs zemes" (Efez.6:1-3; Kolos.3:20).

Tas ir vairāk nekā skaidrs, ka neskatoties uz vecumu, bērni, kas neklausa un izturas ar necieņu pret saviem vecākiem, cietīs savās dzīvēs. Viņi tiks pakļauti daudzām sāpēm un pārdzīvojumiem. Pats pirmais un lielākais bērnu pienākums ir cienīt savus vecākus, kas iekļauj iekšējo cieņu un ārējās rīcības.

Vecākiem ir jāmācās audzināt savus bērnus saskaņā ar Dieva Vārdu - apdomīgi un gudri. Viņiem jāmāca saviem bērniem būt paklausīgiem it visā rādot savu paklausību Dievam un Viņa Vārdam.

Par šo tematu ļoti daudz kas būt sakāms, bet galvenokārt bērniem ir jāsaprot, ka cienot savus vecākus viņi ir tikai IEGUVĒJI. Šo Bausli Dievs ir licis kā pirmo pāri visiem pārējiem. Cienot savus vecākus mēs cienām Dievu un saņemam Viņa svētības. Necienot savus vecākus mēs necienām Dievu un saņemam lāstus pār savām dzīvēm.

Daudzi tagad varētu sacīt - "Es neticu Dievam un Viņa komandām." Nepareizi! Nav svarīgi kam jūs ticat. Dieva mūžīgie likumi attiecas uz visiem cilvēkiem un visiem gadījumiem. Ja jūs ticat, ka slepkavot un zagt ir slikti, un neslepkavojat, un nezogat, tad jūs ļoti skaidri paklausāt Dieva komandām tā saņemot attiecīgas svētības, bet ne sodus. Tieši tādā pašā veidā, ja vienalga kādu iemeslu dēļ izvēlaties neklausīt, necienīt un noraidīt savus vecākus, tad agrāk vai vēlāk izbaudīsiet šī sava tik ļoti neapdomīgā soļa sekas.

Bērni, cieniet savus vecākus un visas pārējās autoritātes kādas vien Dievs ir nolicis pār jūsu dzīvēm, lai viss ietu labi ar jums! Tas ir tikai jūsu pašu labā! Cieņa pret Dievu, paklausība Viņa Komandām, ir ceļš uz svētīgu (laimīgu) dzīvi visos tās aspektos.

Tā ir briesmīga lieta dzīvot savu dzīvi tā, kā gribam, jūtam un vēlamies. Mēs nekad nevaram zināt, kas ar mums notiks pēc mirkļa vai dienas. Visgudrākais, kas vien var būt, ir klausīt visām Dieva Komandām.

Jo "nolādēts, kas negodā savu tēvu un māti! Un lai tauta saka: amen, patiesi!" (5.Moz.gr.27:16).

"Kas lād tēvu un māti, tā lākturis dzisīs tumsas stundā" (Sakv.20:20; Mt.ev.15:4).

Tāpēc esiet gudri! "Meklējiet un dabūjiet gudrību, ķer saprašanu – un neaizmirsti, nenovērsies no maniem (Dieva) vārdiem! Neatmet gudrību, un tā tevi sargās, mīli to, un tā tevi glābs. Gudrība – galvenais! Ķer gudrību! Visu atdod, ķer saprašanu! Cel to augstu, tā tevi paaugstinās, tā darīs tev godu, ja apskausi to, tā liks tev galvā jauku vainagu, godības kroni tā tev sniegs!" (Sakv.4:5-7).

"Ikviens lai ir paklausīgs augstākām varām (vecāki, skolotāji, darba devēji, līderi utt.), jo nav citādas varas kā vien no Dieva; un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas." (Rom.13:1).

"Bērni, esiet paklausīgi saviem vecākiem Kungā, jo tas ir taisni. Godā savu tēvu un māti, šis ir pirmais bauslis ar apsolījumu: lai tev labi klātos un tu ilgi dzīvotu virs zemes." (Efez.6:1-3).

 "Piesargieties! Dariet, kā Kungs, jūsu Dievs, jums pavēlējis, nenogriezieties ne pa labi, ne pa kreisi. Ceļu,

ko Kungs, jūsu Dievs, jums pavēlējis, staigājiet tā, ka paliekat dzīvi, lai jums ir labi un jums ir ilgas dienas tajā zemē, ko iemantosiet"

(5.Moz.gr.5:32-33).

 

Nenogalini!

Sestais Bauslis.  Moz.gr.20:13; 5.Moz.gr.5:17.

Tev nebūs nokaut!

Šis Baulis mums atgānina mīlēt vienam otru neatņemot dzīvību. Dievs ir dzīvības devējs un Viņš vienīgais ir tiesīgs lemt pār to. Katra cilvēka dzīvība ir bezgala dārga. Cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un veidola (1.Moz.gr.1:27) un kad cilvēks nonāk pie patiesības sliekšņa, un sāk meklēt Dievu, un atradis pieņem Viņa nosacījumu, tad Dievs sāk veidot jeb radīt Savu raksturu tanī personā. Izņemot cilvēku, nekas cits uz šīs zemes nav radīts līdzīgs Dievam. Dievs cilvēku radīja un Dievam vienīgajam ir tiesības spriest par cilvēka dzīvību.

Pasaulē notiek cilvēku slepkavošana bez žēlastības un saprāta; slepkavošana akla naida dēļ un absolūtās neziņas par Dieva Vārdu; notiek masveida slepkavības Dieva Vārdā; notiek nelaimes gadījumi vienkāršas neuzmanības dēļ vai kāda cita radītu apstākļu dēļ. Cilvēki dažreiz slepkavo un ir pārliecināti, ka dara to Dievam par godu.

Bet katra ar cilvēka rokām izdzēstā dzīvība ir darbs pretēji Dieva komandām un Dieva raksturam. Dievs pavēlēja mīlēt vienam otru un "nenogalināt."

2000 gadus atpakaļ Jēzus teica, ka visas šīs lietas nāks. "... kas jūs nokaus, domās, ka ar to kalpo Dievam" (Jņ.ev.16:2). Un agrāk Viņš teica arī: " Ikviens, kas nokauj kādu cilvēku, lai mirtin mirst" (3.Moz.gr.24:17). Cilvēks pļauj to, ko sēj un šis attiecas gan uz labo, gan ļauno (Gal.6:7).

Dievs māca mīlēt citus un būt žēlsirdīgiem pret visiem tāpat, kā Viņš mīl un ir žēlsirdīgs. Dievs ir žēlsirdīgs pret visiem grēciniekiem, kas dziļi aizvaino Viņu un citus, un Viņš piedod, ja nākam pie Viņa caur Jēzu, jo nepastāv cits veids jeb ceļš, kā mēs varētu tuvoties zemes un debess Radītājam - savam Dievam Tēvam. Jēzus to pateica skaidri - "Es ESMU ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva kā vien caur mani." (Jņ.ev.14:6).

Mēs nogalinām ne tikai fiziski, mēs nogalinām ar vārdiem un domām.

"Jūs esat dzirdējuši, ka tēvu tēviem ir sacīts: nenogalini, un, kas nogalina, tas nododams tiesai. Bet es jums saku: ikviens, kas uz savu brāli dusmojas, nododams tiesai; ikviens, kas uz savu brāli saka: nejēga, - nododams sinedrijam, bet, kas uz savu brāli saka: stulbais bezdievi, - tas nododams elles ugunīs" (Mt.ev.5:21-22).

"Ikviens, kas savu brāli nīst, ir slepkava, un jūs zināt, ka neviens slepkava nepatur sevī mūžīgo dzīvību" (1.Jņ.vēst.3:15).

Mums visiem vajadzētu apdomāt tikai šo pāris pantu vien nopietnos brīdinājums un apsvērt savu siržu attieksmi. Mēs bieži apsūdzam un nosodām citus. Bet vai mēs paši turam Jēzus Vārdus "mīlēt vienam otru" un "neslepkavot" savu laulāto draugu, bērnu,, radu, paziņu, utt. ar savas pašu mutes vārdiem, domās?

"Kas sakās esam gaismā un nīst savu brāli, tas vēl ir tumsā" (1.Jņ.vēst.2:9).

Dieva saka, lai mēs "nenokaujam," bet gan cienām otru cilvēku saglabājot viņa dzīvību un nenodarot nevismazāko ļaunumu viņam ne vārdos, ne domās, ne darbos. Mīliet viens otru! Tā ir Dieva komanda pāri visam!

"Dievs negrib, ka kādi ietu pazušanā, bet grib, ka visi grēku nožēlā atgrieztos pie Viņa" (2.Pēt.3:9). "Dievs grib lai visi cilvēki tiktu izglābti un nonāktu pie patiesības atzīšanas" (1.Tim.2:4).

Jo "Dievs sūtīja savu Dēlu pasaulē, nevis lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta" (Jņ.ev.3:17).

Bez Viņa Dēla mēs esam slepkavas, zagļi un viss pārējais, kas vien var būt saistīts ar grēku. Bez Viņa mēs esam grēcinieki jau no dabas un neesam spējīgi pat vienu dienu nodzīvot bez grēka, jo tas ir kas mēs esam savā patiesajā dabā. Mēs slepkavojam savās sirdīs apvainojot, aizvainojot un sāpinot citu cilvēku sirdis. Mēs slepkavojam nepārtraukti, jo esam pilnīgā neziņā par savu siržu, kas ir pilnas ar viltu un ļaunumu, patieso stāvokli.

"... cilvēkbērnu sirds ir ļaunuma pilna, un dulnums tiem sirdī, kamēr tie dzīvi..." (Māc.9:3). "Sirds ir melīga un nodevīga bez mēra. Kas gan to var saprast? (Jer.gr.17:9).

"Cilvēka sirds un cilvēka sirdsapziņa, savā kritušajā stāvoklī, ir pilna ar meliem, ļaunumu un nodevību. Labo tā sauc par sliktu un slikto par labu; tā pieprasa mieru tiem, kam miers nepieder un nepienākas. Un tā nu sanāk, ka sirds ir bezcerīgi un briesmīgi ļauna; tā ir nāvi nesoša, tā ir izmisusi. Ja sirdsapziņa, kurai vajadzētu norādīt un sakārtot visu mūsu kļūdas, vada mūs maldos, tad gadījums patiešām ir bēdīgs. Mēs neesam spējīgi saprast mūsu pašu sirdis, ne arī to, kā tās uzvedīsies kārdinājuma laikos. Kas gan ir spējīgs saprast sirds kļūdas?" (Mateja Henrija komentāri pār Jeremijas grāmatu 17:9-11).

M. Luters rakstīja: "no savas paša sirds es baidos daudz vairāk, nekā no pāvesta un visiem kardināliem ņemot kopā."

"Jo no iekšienes, no cilvēka sirds iziet ļaunas domas, izvirtība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, alkatība, ļaunprātība, viltība, izlaidība, skaudīga acs, zaimošana, lepnība, muļķība" (Mk.ev.7:21-22).

"Tev nebūs slepkavot!" Slepkavība ir grēks. Grēks ir sacelšanās pret Dieva Vārdiem (baušļiem). Turi savu mēli tālu prom no ļauna, savas lūpas no meliem; cienu savu tuvāko.

"Mīli Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un ar visu savu spēku, un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu" (Lk.ev.10:27) un būsi piepildījis gan šo, gan citas Dieva dotās Komandas. Lūdziet, lai Dievs jūs piepilda ar mīlestību!

Lai Dievs piepilda jūs visus ar sapratni par Viņa gribu caur Sava Svētā Gara gudrību un zināšanām;

lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs, lieliskais Tēvs, dod jums gudrības un atziņas Garu tā, ka jūs sākat Viņu iepazīt un zināt tuvāk, un labāk (Efez.1:17; Kol.1:9).

 

Nepārkāp laulību.

Septītais Bauslis. 2.Moz.gr.20:14; 5.Moz.gr.5:18.

Šis Bauslis, tāpat kā visi pārējie, ir par cieņu un mīlestību. Ja mīlestība tiek uzturēta mūsu sirdīs un prātos, tad mēs cienīsim otru personu un neiesaistīsimies seksuālās attiecībās ar citu. Seksuālā neuzticība ir laulības līguma vardarbīgs apgānījums, kad viena no laulātajām personām, ar prieku un labprātīgi, iesaistās seksuālās attiecībās ar kādu citu ārpus mājas/ laulības. Vīrs un sieva ir radīti būt kopā ciešās attiecībās un apmierināt viens otra vajadzības (kuras ir atšķirīgas) saskaņā ar Dieva Vārda mācību, bet ne ar šīs pasaules postošajām mācībām. Dievs radīja laulības un konstruēja seksu ar nodomu, lai cilvēki izbaudīti dzīvi tās visā pilnībā un teica: "Tāpēc vīrs pametīs savu tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un viņi būs viena miesa" (1.Moz.gr.2:24).

"Laulība lai ir pie visiem godā, un laulības gulta lai ir neaptraipīta. Netiklos un laulības apgānītājus Dievs tiesās" (Ebr.13:4). Pāvils mācīja: "tā iemesla dēļ, ka pastāv tik daudz seksuālo netikumību, katram vīram ir jābūt savai sievai, un katrai sievai ir jābūt savam vīram (1.Kor.7:2). Tie, kas aizliedz vīrietim precēties pārkāpj visus Dieva dotos likumus jeb baušļus, un apgāna Viņa Vārdus (1.Tim.4:3).

Daudziem cilvēkiem šinī samaitātajā un piesārņotajā pasaulē neizdodas dzīvot laimīgu un piepildītu dzīvi tikai tāpēc, ka cilvēki ir ievesti milzīgos maldos un nezina zelta likumu (Dieva instrukcijas) kā veidot laimīgu laulību. Kārdinājumi nāks vienmēr, bet mēs esam spējīgi kontrolēt savas sensuālās sajūtas aizstājot tās ar rūpēm par citiem, mīlot savus tuvākos tā, kā Dievs to māca. Dieva nodoms attiecībā pret vīrieti un sievieti bija, lai tie vienmēr izbaudītu stabīlas seksuālās attiecības un laulību. Viņa nodoms bija, lai laulātais pāris izbauda tīksmi, baudu un prieku visu to dzīvi. Vai tas ir iespējams? Jā, bet tas ir iespējams tikai tad, ja Viņa gudrība tiek piemērota un attiecināta gan uz laulībām, gan uz pārējiem dzīves aspektiem.

Dievs radīja seksu un tā bija (un ir) Viņa vēlme, lai cilvēki to izbauda.

Bet ne vīrs, ne sieva, nav spējīgi mīlēt viens otru bez Dieva stap viņiem.

Tāpēc rocieties Viņa Vārdos, piemērojiet Viņa instrukcijas savās dzīvēs un izbaudiet dzīvi, kādu Viņš to ir paredzējis jums. Nekas uz šīs pasaules nav dabūjams par brīvu. Vai ne? Tāpat arī veiksmīgas laulības un stabilas seksuālās attiecības ir panākamas ieguldot savu vēlmi sadarboties vienam ar otru (mācīties) saskaņā ar Dieva dotajiem principiem; ieguldot laiku un uzmanību. Kā arī tas var pieprasīt dažus upurus. Un, ja sekosiet Dieva instrukcijām, tad varu jums garantēt to, ka vēlāk, beigās jūs būsiet tik svētīti, ka slavēsiet Dieva Vārdu ik uz soļa.

Bet Dievs runā arī par garīgo neuzticību, kas ir nodevība un neuzticība pret Dievu.

"Laulības pārkāpēji, vai jūs nezināt, ka mīlestība/ draudzība uz pasauli ir Dieva nīšana? Ikviens, kas grib mīlēt pasauli, top par Dieva ienaidnieku. Vai jūs domājat, ka Raksti runā tukšu, sacīdami: tas gars, ko Dievs ielicis mūsos, dzenas uz skaudību" (Jēk.4:4-5).

Šis saka, ka lepnie noraida Dievu, viņi ar visiem spēkiem pretojas pret Dieva patiesību, viņi pretojas Dieva likumiem un ir pakļauti šīs pasaules garam, kas tos ved uz iznīcību. Dieva Gars, ja saņemts, ir vienīgais, kas var sniegt spēku, varu, gudrību un sapratni. Tāpēc nav brīnums, ka Dievs noraida lepnos un pakļauj tos iznīcībai.

Jautājiet sev - kas ir tas, ko pielūdzat savā sirdī; kas ir tas uz ko savas acis vēršat visvairāk? Ja tas nav Dievs, tad šis, septītais, bauslis jau ir pārkāpts. 

Bezgala svarīgi ir saprast to, ka visa pasaule ir zem Sātana varas. Viņš valda kā šīs zemes princis (Jņ.ev.14:30; Jņ.ev.12:31). Dievs vienmēr uzskatīs mūs par laulības pārkāpējiem, nodevējiem un neuzticīgajiem, kamēr vien nebūsim pievērsuši visu savu uzmanību Viņam vienīgajam. Dievs ir jābūt pirmajā vietā un kur ir Dievs, tur ir miers un labklājība.

"Mēs zinām, ka esam no Dieva, un visa pasaule ir grimusi ļaunumā. Visa pasaule tiek ļaunuma kontrolēta" (1.Jņ.vēst.5:19; Jer.gr.9:2, 5:7; Mt.ev.5:28).

Tiem, kas kalpo jebkam citam izņemot dzīvo un patieso Dievu Viņš saka: "tu, laulības pārkāpēja, kas sava vīra vietā pieņem svešos!" (Eceh.16:32).

Katrs Dieva Vārds ir patiess un attiecas uz mūsu visu dzīvēm.

"Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: nepārkāp laulību!" (Mt.ev.5:27; 3.Moz.gr.18:20).

Šis septītais Bauslis tāpat kā visi pārējie ir doti mums kārtībā, lai paglābtu mūs no grēka un tā sekām, un māca mīlēt KUNGU savu Dievu, un mīlēt savu tuvāko (dzīvesbiedru), kā sevi pašu. Visas Dieva instrukcijas ir dotas, lai cilvēkbērni zinātu kā dzīvot un izbaudītu savu dzīvi visā tās pilnībā.

Un, tā kā jūs visi zināt, ka tagad tur vairs nav ne jūda, ne grieķa, tur nav ne verga, ne brīvā, tur nav ne vīrieša, ne sievietes – jūs visi esat viens Jēzū Kristū, tad nu ņemiet pie sirds Dieva Vārdus: "Jo tavs vīrs ir tavs Radītājs, Pulku Kungs (Svētais) ir Viņa vārds, un tavs izpircējs ir Israēla Svētais – Viņš ir visas zemes Dievs! Galatians 3" href="http://www.biblegateway.com/passage/index.php?search=Galatians+3%3A28;&version=31;&interface=print">Gal. 3:28; Jes.gr.54:5. Dievs vispirms!!!

Kalpojiet Viņam vienīgajam, mīliet un meklējiet Viņu, nezemojieties nekā cita priekšā, kā vienīgi Viņam, esiet uzticīgi Viņam vienīgajam un jūsu darba augļi tiks bagātīgi atalgoti, Viņš svētīs jūsu maizi un ūdeni. Dievs ir jābūt pirmajā vietā pāri visam un šī ir Viņa vienīgā prasība, kas, ja izpildīta palīdzēs jums izvairīties no laulības apgānīšanas - gan fiziski, gan garīgi. Vienmēr meklējiet Viņa vadību, gudrību un svētības. Kārtībā, lai laulāto attiecības būtu pilnīgas, Dievam ir jābūt to starpā.

"Dzer ūdeni no savas akas un ūdens strūklas no sava avota! Vai taviem strautiem aiztecēt prom?  Vai velti plūst tavām ūdens straumēm? Lai tās paliek tev vienam, lai netiek svešajiem, kas tev līdzās!  Tavs avots lai svētīts! Smel prieku no savas jaunības sievas, tīkamās stirnas, jaukās kalnu kazas – lai viņas krūtis tevi atdzirda!  No viņas mīlas skurbsti vienmēr! Kādēļ tev skurbt, dēls, no svešas sievas, kādēļ skaut svešinieces krūtis!  Jo Kungs redz visas cilvēka gaitas un paver tam visus ceļus"

(Sakv.5:15:21).

 

Tev nebūs zagt.

Astotais Bauslis ir par godīgumu. (2.Moz.gr.20:15; 5.Moz.gr.5:19).

"Tev nebūz zagt."

Tāpat kā visi pārējie baušļi arī šis savā būtībā māca mīlestību. Ja mēs uzturam mīlestību pret Dievu un citiem cilvēkiem, mēs nezagsim. Kad mēs mīlam Dievu, mēs mācāmies realizēt dzīvē Viņa dotos likumus tā, ka esam spējīgi dzīvot pareizi (dievbijīgi, t.i. mīlot); un mēs mīlam savu tuvāko nezogot. Kad notiek zagšana matrausības dēļ, lai iegūtu vairāk sev, visi morāles principi tiek pārkāpti. Zagšana ir vēlme, mūžīgi augoša apetīte pēc vairāk; dabūt kaut ko, kas ir citiem; zagšana ir iekāres sekas. Zagšana ir neticība Dievam. Ticība Dievam sniedz pārliecību, ka Viņš turēs Savu Vārdu (4.Moz.gr.23:19) un apmierinās visas mūsu vajadzības. Dievs māca mīlēt un būt apmierinātiem ar to, kas mums ir.

"Jo mēs neko neesam ienesuši šajā pasaulē un neko nevaram arī iznest; ja vien ir iztika un apģērbs, ar to mums būs diezgan. Bet, kas grib iedzīvoties bagātībā, tie krīt kārdināšanā, lamatās un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās. Tas viss iegrūž cilvēku postā un pazušanā, jo visu ļaunumu sakne ir alkatība. Pēc naudas tiekdamies, dažs ir nomaldījies no ticības un daudzkārt sagādājis sev asas sāpes" (1.Tim.6:7-10).

Cilvēkiem var būt naudas pietiekoši vai pat ļoti daudz, un tomēr viņi nemīl to dzīvojot pēc Dieva dotajiem principiem, un ir laimīgi un apmierināti it visās dzīves jomās. Bet tie, kas mīl naudu, tiem nekad nav gana un daudzos dzīves aspektos viņi ir vienkārši nelaimīgi. Nauda ir viņu dievs un ļaunais ir vienmēr klātesošs.

Nauda ir ļoti laba. Tā ir vajadzīga un sniedz iespējas kalpot citiem un sasniegt savus mērķus. Dievs teica, ka nekad mūs nepametīs, nekad mūs neatstās (5.Moz.gr.31:6; Ebr.13:5).

Ja mūsu siržu attieksme ir pareiza un mūsu tuvība ar Dievu tiek uzturēta, tad Dievs izbauda un priecājas, kad cilvēkiem veicas un viņi gūst labklājību it visā. Dievs apsolīja apmierināt visas mūsu vēlmes tā, ka mums nav jāzog.

- Un mans Dievs apmierinās visas jūsu vajadzības saskaņā ar Viņa slavas bezgalīgo bagātību Jēzū Kristū - Filip.4:19; Psalmi 23:1.

- Uzticīga persona (Dievam) būs bagātīgi svētīta (atalgota it visā, ko dara), bet tas, kas ir dedzīgs iegūt bagātības sev (veidā, kas iekļauj zagšanu, manipulācijas, melošanu utt), neizkļūs sveikā bez soda - Sakv.28:20.

Jēzus māca "Dod ikvienam, kas tevi lūdz, un neprasi atpakaļ savu mantu tam, kas to paņēmis" (Lk.ev.6:30).

Dievs māca būt devīgiem un nesavtīgiem. Cilvēks ir savtīgs egoists jau no dzimšanas; savtība ir normāls cilvēka sirds stāvoklis, tāpēc ar Dieva palīdzību un žēlsirdību mums visiem jāmācās būt devīgiem, un augstsirdīgiem jau no bērnības. Mums visiem jāmācās, jāsaprot un jāseko Viņa dotajiem principiem kārtībā, lai kalpojot citiem spētu kalpot Viņam pareizā un Viņam patīkamā veidā.

Pāvils mācīja devīgumu zagšanas vietā šādiem vārdiem:

"Katrs lai dod tā, kā iesaka sirds, nevis ar sarūgtinājumu vai piespiedu kārtā: priecīgu devēju Dievs mīl. Dievs spēj jums dot pārpilnībā visādu žēlastību, lai jums visa būtu diezgan vienmēr un visur un jūs būtu pārplūstoši dedzībā uz ikkatru labu darbu" (2.Kor. 9:7-8).

Vēlāk viņš piebilst: "Lai zaglis vairs nezog, bet labāk lai pūlas pats savām rokām darīt labu, lai varētu dot tam, kas ir trūkumā" (Efez. 4:28).

Pamatā cilvēki zog divos gadījumos -1. tad, kad nezina Dievu. 2. tad, kad netic Viņa Vārdiem.

Es lūdzu, lai jūsu dvēseles plaukst un zeļ un viss iet labi ar jums. Jņ.3.vēst.1:2.

Bet kā jau jūs zināt, citiem cilvēkiem piederošo mantu zagšana un laupīšana nav vienīgais veids, kas liek cilvēkiem pārkāpt šo bausli. Ir daudzi un dažādi veidi, kā mēs zogam; tādi, par kuriem mums pat prātā nenāk, ka zogam. Daži piemēri - darbinieki, kas saņem algu, bet savu darba dienu pavada daļējo nodarbināti ar kaut ko citu vai apzināti izvairās pildīt savu pienākumu pēc augstākā standarta; personiskie zvani no darba vietas; aizņemšanās bez atdošanas utt. Nopietns zagšanas gadījums ir tad, kad darba devējs nemaksā saviem darbiniekiem adekvātu algu; vai to ietur uz kādu laiku. Jēk.5:4. Melošana ir sava veida zagšana. Katram cilvēkam tas ir kaut kas cits, bet pašu savā labā mums visiem ir jāizmeklē savas dziļākās domas un jālūdz, lai Dievs atklāj un palīdz saskatīt tumšos plankumus mūsu pašu sirdīs.

Mēs zogam arī taisnīgi piederošo slavu Dievam atdodot to kaut kam citam - personai vai cilvēka roku darinātai lietai.

Tas vienmēr izbrīna mani redzot kā cilvēki dievina, apjūsmo un godina reliģiskos līderus, kā viņi klanās to priekšā un pat bučo rokas. Cik akli viņi tic tiem un piešķir tiem slavu un godu neatpazīstot, ka viņi visi ir parasti, radīti cilvēki.

Tā ir nopietna Dieva slavas zagšana piešķirot godu Paša Dieva radītajam mirstīgajam cilvēkam - Ap.d.gr.14:15; Ap.d.gr.10:26; Atkl.gr.19:10; Atkl.gr.22:9.

Cilvēks ir radīts, lai godinātu un slavinātu Dievu; lai locītu savus ceļus Viņa vienīgā priekšā; lai apjūsmotu Vinu vienīgo, bet ne mirstīgos cilvēku, ne eņģeļus un ne arī kādu citu radītu lietu.

"Es Esmu Kungs – tas ir Mans Vārds, Savu Godu nevienam Es nedošu, nedz Savu slavu elkiem!" (Jes.gr.42:8).

Nobeigumā, Bībele runā par tiešu Dieva apzagšanu, aplaupīšanu. Vai mēs zogam no Dieva? Jā, necienot Viņu ar mūsu ienākumu pirmajiem augļiem; ignorējot Viņa comandas palīdzēt nabagiem, atraitnēm un bāreņiem.

Gal.2:10; 5.Moz.gr.15:11; Sakv.14:21; Jes.gr.58:7; 2.Moz.gr. 21:28; 1.Jņ.vēst.3:17; Jēk.5:4; 5.Moz.gr.27:19.

No pašiem Bībeles sākumiem līdz pat tās beigām augstsirdība un cēlsirdība ir nepārtraukti aprakstīta. Jau no Ābrahama laikiem (1.Moz.gr.14:20) cilvēki augstsirdīgi, ar devīgu un cēlu sirdi deva citiem, jo skaidri atpazina to, kam pieder visa pasaule. Viņi atpazina un atzina visu lietu, arī zelta un sudraba patieso īpašnieku - Dievu, kam pieder it viss; un viss, kas mums ir, tas ir no Viņa.

Pats Dievs runā: "Vai cilvēks var aplaupīt Dievu?! Bet jūs aplaupāt Mani, jūs sakāt: kā tad mēs Tevi aplaupījuši? – Ar desmito tiesu un ziedojumiem!" (Maleah.gr.3:8).

Dieva likumi ir labi, pareizi, taisni, labumu dodoši un mūžīgi. Vienkārši mācoties mīlēt Dievu un citus, ne vien mūsu dvēseles, bet gan arī vide ap mums plauks un zels labklājībā. Ja mācīsimies ievērot Viņa rīkojumus.

Strādājiet ar savām rokām, palīdziet tiem, kam ir mazāk, dodiet tiem, kas lūdz, esiet ciešās attiecībās ar Dievu un Viņš svētīs jūsu maizi un ūdeni tā, ka jums pašiem būs diezgan; jūsu siržu vēlmes būs apmierinātas un vēl paliks pāri dalīties ar citiem.

Mīli savu Dievu un savu tuvāko. Un nezodz.

"Jo baušļi: nepārkāp laulību, nenogalini, nezodz, neiekāro un ja vēl ir kāds cits bauslis – tie visi kopā izsakāmi šajā vārdā: mīli savu tuvāko kā sevi pašu" (Rom.13:9).

Vai jūs nezināt, ka netaisnie neiemantos Dieva valstību? Nemaldiniet sevi!

Nedz izvirtuļi, nedz elku kalpi, nedz laulības apgānītāji, nedz baudu kārie, nedz vīriešu piegulētāji, nedz zagļi, nedz alkatīgie, nedz dzērāji, nedz rupjību runātāji, nedz laupītāji Dieva valstību neiemantos"

(1.Kor.6:9-10).

 

Nedod pret savu tuvāko melīgu liecību.

Devītais Bauslis. 2.Moz.gr.20:16; 5.Moz.gr.5:20.

Nedod pret savu tuvāko melīgu liecību!

Dievs māca mīlēt vienam otru. Ja mēs uzturam mīlestību pret citiem, tad mums nevajadzētu mānīties un melot. Dievs grib, lai esam godīgi viens pret otru, un pret Viņu. Visos dzīves aspektos, sākot ar ģimeni un beidzot ar valsti - GODĪGUMS ir ļoti svarīga īpašība.

Dažas melu formas ir - lieli meli, mazi meli, pieklājīgie meli, cēlie meli, baltie meli, izlikšanās, nekaunīgie meli, safabricējumi, pārspīlējumi, minimizēšana, noliegums, nepatiesa liecība, puspatiesība, maldināšana, konteksta pārstrukturēšana atstāstā, lauzti solījumi, samākslotība, meli pašaizsardzības nolūkā....

Mēs dzīvojam pasaulē, kas ir melu pilna. Vai ir iespējams dzīvot bez meliem? Vai ir bijis iespējams jebkad cilvēces vēsturē nodzīvot dzīvi bez meliem?

Pirmajiem meliem cilvēces vēsturē tika noticēts tāpēc, ka tika noraidīts Dieva teiktais. Neticība Dievam un Viņa teiktajam lika ticēt meliem. Sātans (melu tēvs, Jņ.ev.8:44) gāja pie Ievas, bet ne Ādama, un meloja viņai, ka aizliegtā koka auglis neatnesīs nāvi (1.Moz.gr.3:4). Ieva zināja Dieva pavēli neēst augļus no tā koka, Ādams arī zināja, tikai neticēja Dieva Vārdam, bet tas jau ir cits stāsts.

No tā laika Sātans iedveš nepārtraukti melus mūsu prātos. Tāpēc daudzi cilvēki noraida Dievu; tāpēc daudzi tic reliģiskām mācībām; tāpēc ir tik daudz denomināciju.

Vairāk vai mazāk, bet visi cilvēki ir melojuši un melos daudz un dažādu iemeslu dēļ. Dažreiz melis tiek sveikā cauri, bet lai kā tur arī būtu, visi meli - pat izlikšanās (ka viss ir labi utt.) meli iespaido personu negatīvā veidā. Dažreiz nākas melot, lai aizsargātu sevi un, ja šis ir tas gadījums, tad Dievs saka, ka tas, kura dēļ jūs melojāt (grēkojāt) tiks turēts vainīgs un vests tiesas priekšā.

"Vai! pasaulei, kad nāk apgrēcība! Apgrēcībai gan ir jānāk, bet vai! tam cilvēkam, caur kuru nāk apgrēcība!" (Mt.ev.18:7).

Vai Dievs var paciest melus? Vai Dievs var pieņemt un būt apmierināts ar maziem meliem, vai meliem kaut kā labā? Nē. Grēks ir grēks un grēks vienmēr tiks tiesāts.. Vai mēs varam samelot Dievam un tikt cauri sveikā? Absolūti nē. Dievs ir svēts un Viņš pavēl mums būt svētiem (1.Pēt.1:15; 1.Tes.4:7). Mēs varam mēģināt kaut kā piemānīt Dievu, bet agrāk vai vēlāk Viņš pierādīs mūs meļus esam. Kungs mūsu Dievs nīst melīgas lūpas un melīgu mēli (Sakv.12:22; Sakv.6:17).

Viņš pavēl mums būt svētiem; lūgt Viņu un kalpot Viņam visā patiesībā, jo Viņš ir Patiesības Dievs (Jņ.ev.4:24). Jēzus teica, ka mūsu Dieva Tēva Vārdi ir PATIESĪBA (Jņ.ev.17:17) un Patiesībā nevar būt, un nav pat vismazāko melu. Dievs nekad nemelo (4.Moz.gr.23:19) un Viņa Vārds ir nevainojams un uzticams, īsts un patiess (Psalmi 18:30; Psalmi 33:4; 5.Moz.gr.32:4; Psalmi 12:7; Sakv.30:5).

Mēs ikdienu saskaramies meliem, krāpšanu, viltu utt. Jāsaka, ka vārdi Jer.gr.7:28 ir pilnīgi patiesi: "...patiesība ir izdeldēta un iznīdēta no cilvēku lūpām!"

Jesajas vārdi šķiet apraksta to, kas notiek apkārt; "Mēs noziedzamies un noliedzam Kungu, novēršamies un nesekojam savam Dievam, runājam (mudinām uz) tik par varasdarbiem un dumpi, ar to mēs esam grūti (prātos ir tikai nodevība), no sirds nāk tik meli! Tiesa (taisnība) ir prom no mums un taisnība (taisnīgums) stāv iztālēm, patiesība paklupusi ielās, godīgums nevar atnākt! Nu re, patiesības trūkst (tā nekur nav atrodama), kas atkāpjas no ļauna (vēlas būt taisnīgs), tas kļūst par laupījumu" (Jes.gr.59:13-15).

un "neviens nesauc pēc taisnības, neviens netiesā pēc patiesības, tik tukšībai paļaujas un runā melus (niekus), ļaunumu ieņēmuši, dzemdē postu!" (Jes.gr.59:4).

Vai kaut kur ir atrodama patiesība un taisnīgums šinī pasaulē...?

Dzīvojot saskaņā ar šīs pasaules mācībām cilvēki gluži neapzināti dzīvo maldos. Jau bērnībā mēs iemācāmies melus kā patiesību un ienesam tos savās attiecībās tā, ka salaiztas dzīves, šķiršanās, krāpšana, ir gluži normāla dzīves parādība; no paaudzes uz paaudzi meli ir izplatījušies visapkārt un maldina cilvēci visās dzīves jomās - personiski, sociāli, reliģiski, politiski... Meli ir visur. Sabiedrībā meli ir pieņemti kā normāls fakts un visi jūtas apmierināti.

Pasaule ir piesūcināta ar meliem un mēs visi tiekam kārdināti melot. Tāpēc ikdienu mums ir jālūdz, lai esam pasargāti no melīgām lūpām tāpat, kā Dāvids lūdza: "Kungs, glāb mani no viltus lūpām, no melu mēles!" (Psalmi 120:2). Ikdienu mums ir jālūdz Dievam, lai sargā mūsu mutes un uzrauga mūsu lūpu durvis (Psalmi 141:3).

Un ja, visa pasaule ir zem ļaunā varas (1.Jņ.vēst.5:19), tad kā gan mēs varam izvairīties no melošanas, jo melu tēvs ir pats Sātans, kas valda šinī pasaulē? Pat Bībeles laikos cilvēki meloja viens otram, un Dievam. Tas ir iespējams tikai ar Dieva Tēva palīdzību caur mūsu visu Glābēju Jēzu Kristu svētā Gara spēkā, kas dzīvo mūsos. Dievs saprot mūsu kritušo stāvokli un nespēju darīt labu; un, ja mēs saprotam savu bezspēcību un Svētā Gara darbu mūsos, tad mums vajadzētu būt spējīgiem dzīvot dievbijīgu (ne reliģisku) dzīvi lūdzot Dievam palīdzēt mums un pasargāt no visa ļaunā (Ebr.4:16).

Jo tas ir Dievs, kas pēc Savas labās gribas rosina gan mūsu gribēšanu, gan darbošanos kārtībā, lai tiktu piepildīts Viņa mērķis (Filip.2:13).

Tāpēc pat nedomājiet, ka kāds ir spējīgs dzīvot bez Viņa palīdzības. Cilvēks ir vājš un ir neizsakāmi lielā vajadzībā pēc Glābēja, kas ir Kristus, kas sēd pie Dieva Tēva labās rokas un darbojas mūsu labā (Ebr.4:14). Mūsu pienākums ir ticēt Viņam.

Tagad, tiem, kas pārstāv Kristus baznīcu ir jāpārstāv PATIESĪBA, TAISNĪGUMS, un NELIEKUĻOTĪBA, jo viņi paši par sevi ir "Patiesība" (2.Pēt.2:2). Tie, kas ir Dieva cilvēki, Viņa patiesā Baznīca (ne kaut kāda celtne), ir dzīvā un patiesā Dieva kalpi, un ir gaisma šinī pasaulē (Mt.ev.5:14).

Pāvils Dzīvā Dieva baznīcu (tos, kas zina Dievu, ir tuvās attiecībās ar Viņu, un dara Viņa gribu, un rīkojas saskaņā ar Viņa mācību) sauc par "Patiesības balstu un pamatu" (1.Tim.3:15).

Tāpēc, ja Kristus ir mūsu sirdīs, tad mēs ikkatrā (šinī gadījumā melu) vajadzības brīdī varam lūgt pēc palīdzības. Jo tagad caur Jēzus asinīm mums ir droša pārliecība ieiet Vissvētākajā vietā no Svētākajām; ieiet caur jauno un dzīvo ceļu, kas ir atvērts caur aizkaru, tas ir, Jēzus Miesu. Un tā kā tagad mums ir augstais Priesteris (Jēzus) pār Dieva namu (ticīgajiem, ne celtni), tad tuvosimies Dievam ar sirsnīgu, patiesu sirdi un pilnu pārliecību, ko sniedz ticība, ka Viņš uzklausīs mūs vienmēr, un palīdzēs; tuvosiemiem Viņam ar Jēzus asinīm apslacinātu sirdi, kas attīra mūs no netīras sirdsapziņas, un miesu, kas mazgāta ar šķīstu ūdeni (Dieva Vārds ir ūdens, kas mazgā un šķīsta mūs, nekas cits to nespēj izdarīt). Turēsimies pie savas nelokāmās ticības, ko sludinām, jo Viņš, kas deva apsolījumu ir uzticams. Vienmēr centīsimies būt uzmanīgi pret citiem un rosināsim citus uz mīlestību un labiem darbiem (Ebr.10:19-24).

Kārtībā, lai mēs spētu dzīvot nevis reliģisku, bet dievbijīgu (dzīvi balstītu uz patiesības un mīlot citus) dzīvi, mums ir jānāk pie Viņa un jāļauj Viņam nākt mūsu sirdīs. Tikai tad mēs būsim padarīti spējīgi mīlēt Dievu un savu tuvāko; un nemelot viens otram. Bez Viņa mēs jau esam nosodīti pazušanai. Ja mēs sludinām, ka esam Kristieši un ticam Kristum, tad mums jādara tas, ko Viņš teica; tad mums jāpaļaujas uz Viņa Vārdu it visā, jo pretējā gadījumā mēs esam vienkārši liekuļi un meļi. Mums nav jākrāpjas un jāmelo, bet tā vietā jālūdz Dievam rādīt mums ceļu un Patiesību.

Tātad, man un mums visiem ir jāaug zināšanā par Viņu un jāatmet jebkāda melošanas forma, un jādzīvo saskaņā ar patiesību tā, ka "topam nevainojami un šķīsti Dieva bērni, būdami neaptraipīti sakropļotās un samaitātās paaudzes (pasaules) vidū, kur mēs mirdzēsim (pasaules vidū) kā zvaigznes debesīs" (Filip.2:15).

Nemelojiet, esiet šķīsti Dieva bērni. Lai jums vienmēr pārpilnībā ir žēlastība un miers caur Dieva un mūsu Kunga Jēzus zināšanu, Viņa Vārda pazīšanu un atzīšanu.

(2.Pēt.1:2).

 

Neiekāro neko no tā, kas pieder tavam tuvākajam!

Desmitais bauslis.  2.Moz.gr.20:17; 5.Moz.gr.5:21.

Neiekāro sava tuvākā namu, neiekāro sava tuvākā sievu, vergu, verdzeni, vērsi, ēzeli – neko, kas ir tavam tuvākajam!"

Šis bauslis aizliedz iekārot, vēlēties vai ilgoties pēc kaut kā, kas pieder citiem. Iekāre ir vēlme pēc kaut kā, kā mums nav. Šis bauslis ir biedējošs, jo cilvēka daba vienmēr vēlas, ilgojas un alkst pēc kaut kā, kas ir citiem. Cilvēka normālais sirds stāvoklis vienmēr tiecas domāt par sevi vispirms, bet Dievs māca pirmkārt domāt par citiem. Jebkāda veida iekāre vienmēr nesīs lāstus un Pāvils skaidri atpazīst un norāda uz to, ka ne viņš, ne arī kāds cits nav spējīgs ievērot un turēt baušļus. Nevienu no tiem, tāpēc Kristus ir tik nepieciešams mūsu dzīvēs (Rom.7:7).

Jēkabs savā vēstulē brīdina par to, cik bīstamas mūsu vienmēr augošās apetītas var būt - "Bet ikvienu kārdina viņa paša iekāres, kas to ar ēsmu pievilina un velk sev līdzi. Tā nu iekāre ieņemdama dzemdē grēku, bet grēks nobriestot dzemdē nāvi. Nekrītiet maldos, mani mīļotie brāļi un māsas!" (Jēk.1:14-16).

Iekāre var vadīt daudzos ceļos, kas liek pārkāpt visus pārējos deviņus baušļus. Viens no tiem ir tas, ka cilvēki sāk pielūgt (apbrīnot, apjūsmot, kārot, ilgoties, vēlēties pēc kaut kā utt.) kaut ko citu Dieva vietā, un tādējādi nav spējīgi ieiet Dieva valstībā (Efez.5:5).

Tāpēc Pāvils saka: "Nomērdējiet sevī to, kas jūsos pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, samaitāto iekāri un mantkārību, kas ir elkdievība" (Kol.3:5).

Attīriet sevi (1.Jņ.vēst.3:3; 2.Kor.7:1) un esiet zinoši par savas sirds stāvokli izmeklējot tās, lai atpazītu grēku tanī, pirms kļūst par vēlu.

Jēzus teica: "Kas no cilvēka iziet, tas sagāna cilvēku. Jo no iekšienes, no cilvēka sirds iziet ļaunas domas, izvirtība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, alkatība, ļaunprātība, viltība, izlaidība, skaudīga acs, zaimošana, lepnība, muļķība. Viss šis ļaunums nāk no iekšienes un sagāna cilvēku" (Mk.ev.7:20-23).

Ja kāds no mums iedrošinās domāt, ka mēs paši no sevis esam spējīgi uz labiem darbiem, tad tie ir meli no Sātana, kas jau no paša pasaules sākuma ir "...slepkava un nav pastāvējis patiesībā, jo viņā nav patiesības. Kad viņš runā melus, viņš runā to, kas ir no viņa paša, jo viņš ir melis un melu tēvs" (Jņ.ev.8:44).

Bauslis "neiekāro" un visi pārējie likumi (baušļi) skaidri rāda uz to, ka esam bezspēcīgi grēcinieki, un ka tikai ar Paša Dieva (kas deva baušļus) nodrošināto ceļu - caur Jēzu Kristu, un ar Viņa žēlastību mums ir dota cerība.

Un "paldies Dievam, kas mums dod uzvaru (it visā) caur mūsu Kungu Jēzu Kristu" (1.Kor.15:57).

Secinājums. Visi, kam Jēzus ir sirdīs - mīliet savu Dievu, uzturiet attiecības ar Viņu ik dienu un mīliet savu tuvāko. Tikai tā cilvēks ir spējīgs piepildīt Dieva likumus un būt svēts Viņa acīs. Staigājiet Jēzus gaismā turot Viņu savu acu priekšā nepārtraukti un tikai tā ikviens no jums būs spējīgs dzīvot svētu dzīvi.

"Nepalieciet nevienam parādā neko citu kā vien savstarpēju mīlestību, jo, kas otru mīl, ir piepildījis bauslību. Jo baušļi: nepārkāp laulību, nenogalini, nezodz, neiekāro un ja vēl ir kāds cits bauslis – tie visi kopā izsakāmi šajā vārdā: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara, tātad bauslības piepildījums ir mīlestība" (Rom.13:8-10; Jņ.ev.13:34; Gal.5:14; Jēk.2:8; Mt.ev.7:12).

Neviens no mums nav spējīgs paklausīt un izpildīt pat vismazāko no likumiem. Izeja ir tikai viena - ticēt Dievam un Jēzum, un dzīvot Garā, lai caur Viņu tiktu spēcināti savā ticībā, un būtu svēti (Gal.5:16).

Ja dzirdat mācību, ka jādara labi darbi kārtībā, lai nopelnītu ceļu uz debesīs, tad bēdziet. Bēdziet un neskatieties atpakaļ. Tas ir pilnīgi pretrunā Bībeles mācībai. Cilvēks nav spējīgs nopelnīt ceļu pie Dieva Tēva nekādi citādi, kā vien pieņemot Viņa Paša nodrošināto ceļu - Jēzu Kristu (Jņ.ev.14:6). Paļaujieties uz Viņu un Viņa Vārdu katru savas dzīves minūti. Dzīvojiet kā gudri, bet ne kā negudri.

Attiecībā uz likumiem vajadzētu studēt trīs svarīgas mācības.

Pirmā ir tā, ka likumi tika doti caur Mozu,

Otrā ir tā, ka žēlastība un patiesība ir nākusi caur Jēzu Kristu (Jņ.ev.1:17).

Trešā ir tā, ka Jēzus neatcēla nevienu no baušļiem, bet gan piepildīja tos (Mt.ev.5:17).

Šis norāda uz to, ka mēs vairs neesam pakļauti likumiem; mēs esam pakļauti žēlastībai (Rom.6:14).

Vai tas nozīmē, ka likumi ir jāatmet (Rom.3:31).

Nekādā gadījumā! Caur likumiem mēs atpazīstam grēku (Rom.7:7) un ātri atgriežamies (kā noklīdušas avis) pie sava Glābēja Mesijas.

Tagad, taisnais (jeb attaisnotais) dzīvo caur ticību! (Ebr.10:38; Rom.1:17). Tāpēc neticiet gariem, kas māca pretēji Dieva Vārdam (1.Jņ.vēst.4:1; 1.Tes.5:20).

Jēzus piepildija visus desmit baušļus un mēs esam brīvi caur Viņa pabeigto darbu pie krusta. Ja mēs neesam pieņēmuši Kristu savā sirdī kā galējo autoritāti pār savām dzīvēm, tad mums ir jāpilda, jātur visi baušļi. Tomēr vēl neviens to nav bijis spējīgs izdarīt.

Būtībā Jēzus teica, ka, ja mēs sadusmojamies uz kādu no saviem tuvākajiem, tad tas ir līdzvērtīgs slepkavībai. Jāņa pirmajā vēstulē 3:15 lasām, ka ikviens, kas savu brāli nīst, ir slepkava.

Tāpēc turiet Jēzu savās sirdīs un savu acu priekšā visu laiku, un viss ar jums būs labi.

Tiem, kas nav pieņēmuši Kristu kā vienīgo ceļu, patiesību un dzīvi; tiem, kas Viņu vēl nezina, klausieties Viņa Vārdos:

Nāciet pie Manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas, un Es jūs atvieglināšu. Visi kam slāpst, nāciet pie Manis un Es jūs atspirdzināšu. Pievērsieties Man, un jūs būsiet glābti, jūs, kas visās zemes malās, jo Es Esmu Dievs un nav cita! (Mt.ev.11:28; Jņ.ev.7:37 Jes.gr.45:22).

"Un beidzot esiet visi vienprātīgi, pilni līdzjūtības, brāļu mīlestības, sirds iejūtības, pazemības, neatmaksājiet ļaunu ar ļaunu, lamas ar lamām, bet – tieši otrādi – dodiet svētību, jo jūs esat aicināti, lai iemantotu svētību! Jo, kas grib dzīvi mīlēt un redzēt labas dienas, lai attur mēli no ļauna un lūpas no viltus runām, lai novēršas no ļauna un dara labu, lai meklē mieru un pēc tā dzenas, jo Kungs uzlūko taisnos un uzklausa viņu lūgšanas, bet Kunga vaigs ir vērsts pret tiem, kas dara ļaunu. Kas gan jums varēs nodarīt pāri, ja jūs dedzīgi tieksieties pēc labā?" (1.Pēt.3:8-13).

Kā gan lai spējam tiekties pēc labā un darīt labu? Kā gan lai spējam nemelot, neiekārot, nezagt, neslepkavot....? Kā gan lai spējam ievērot un izpildīt visus baušļus? Tikai un vienīgi ar mūsu Dieva Tēva palīdzību caur Jēzu Kristu Viņa Svētā Gara (kas dzīvo mūsos) spēcināti, iedrošināti, mācīti un vadīti (1.Kor.6:19).

Mūsu Dievs, tagad mēs Tev pateicamies! Mēs slavējam Tavu diženo Vārdu! Mēs pateicamies Tev, Tēvs, par Tavu vārdos neaprakstāmo, neizsakāmi vērtīgo dāvanu mums!

(1.Laiku gr.29:13; 2.Kor.9:15; Rom.7:25). Lai slava Dievam!