Laipni Lūgti un Labdien, cienījamais apmeklētāj!

 

maple

Es lūdzu, lai neviens no rakstītajiem vārdiem nenokrīt zemē par velti; lai jums ir pacietība un izturība lasot; lai Svētais Gars vada jūs pašos pamatos un atver jūsu siržu acis tā, ka dzirdat Viņa balsi un sajūtat, un izbaudat, ka Dievs ir labs. Jēzus Vārdā. Āmen.

Visos laikos, kopš paša pasaules sākuma, cilvēki ir saukuši uz Dievu un jautājuši to pašu, ko tagad jautājam mēs, 21 gadsimta cilvēki.

Cik ilgi, Kungs, man vēl jāsauc pēc palīdzības, bet Tu nedzirdi!? Cik ilgi man jākliedz – vardarbība un ļaunums visapkārt, bet Tu neglāb!? Kāpēc man jāredz visa netaisnība, kas pasaulē notiek!? Kāpēc Tu pieļauj un nesodi netaisnos? Jā, posts un varmācība man visapkārt.  Strīdi, cīniņi un laušanās pēc varas aug; viss, kas labs tiek ignorēts. Cilvēku sirdis arvien ļaunākas paliek. Mātes un tēvi vairs netiek cienīti. Tādam, kas domā tik par sevi, viss no rokas iet. Taisnība ir izkropļota. Jo kāds ļaunāks, jo tam labāk klājas. Nemieri un netaisnība valda....kāds no praviešiem savu sāpi izkliedza ar jautājumu: ”Kādēļ man bija jānāk no mātes miesām pasaulē, lai redzētu grūtumus un sirdēstus un pavadītu savas mūža dienas ar kaunu?”

 

Dāvids un citi savas sāpes izlēja Psalmos: ”Dievs, vai esi aizmirsis mani, cik ilgi slēpsi savu vaigu no manis? Raudu dienu un nakti, bet Tu neatbildi! Es esmu pamests lauvu vidū, esmu spiests dzīvot starp plēsīgiem zvēriem – cilvēkiem, kuru zobi ir kā šķēpi, kuru mēle kā ass zobens. Manas dienas izzūd kā dūmi, mani kauli deg kā kvēlojošas ogles. Sirds ir drūma un dziļas skumjas vien tajā mīt.

 

Kāds cits 73 Psalmā raksta: ”...es skaudu augstprātīgos, kad redzēju kā ļaunie kļūst bagātāki jo dienas. Tiem nav ne bēdu, ne sāpju; to ķermeņi ir veseli un stipri. Tiem ir tālas parasto cilvēku rūpes un raizes, tos nepiemeklē skumjas, un nelaimes tos nevajā ik uz soļa. Augstprātība ir viņu kaklarota un varmācībā tie tērpjas. Taukajā sejā spīd viņu aizplūdušās acis, tajās atspoguļojas viņu sirds domas. Viņi zobojas un runā savā ļaunumā tikai par varas darbiem, viņu runas ir augstprātības pilnas…” tomēr beigās psalmists saprot, kāds tiem, kas noraida  Dievu, būs gals un iegūst sirds mieru.

Vēl jāpiebilst, ka viss Vecajā Testamentā rakstītais ir tikai ar kailu ticību Dievam un ar cerību, ka Viņš tiešām glābs, cilvēkiem atskatoties atpakaļ uz Viņa darītajiem darbiem. Tagad, kopš mums ir Jaunais Testaments un Jēzus Kristus, mums ir droša cerība un, ja paliekam ticībā, tad vienmēr tiksim izglābti.
Grāmatas varētu sarakstīt par to, kā cilvēki ir lūgušies, raudājuši un žēlojušies par smagiem dzīves apstākļiem, par sāpēm, ciešanām, pāridarījumiem un netaisnību. Nemaz jau nerunājot par dabas katastrofām, kariem un citām pasaules likstām.

 

Un tagad nedaudz par to, kāpēc ir tik daudz ļauna uz šīs pasaules, kāpēc cilvēks ir tik vārīgs un pakļauts tik daudz sāpēm un ciešanām? Jo, kad Dievs radīja pasauli ar visu, kas tanī, tad cilvēkus – vīrieti un sievieti - Viņš radīja pēdējā, sestajā radīšanas dienā. Kāpēc pēdējā? Pirmkārt, lai cilvēki neuzņemtos godu uz sevis par visu, kas ir radīts. Šobrīd cilvēki rada, jau no radītā, ko Dievs bija radījis un uzņemas godu uz sevis.

 

Tā ir viena no cilvēku problēmu saknēm. Cilvēki uzskata sevi par Dieviem.

 

Otrkārt, Dievs cilvēkus radīja pēdējā radīšanas dienā, lai viņiem jau viss būtu. Un tā arī bija. Katra viņu vēlme bija apmierināta. Visa pasaule, kas bija ļoti laba, piederēja cilvēkiem. Viss bija viņu varā un viss viņiem klausīja, jā pat dinozauri.

Viņi dzīvoja PARADĪZĒ, kur tiem netrūka nekā; un viss, kas bija radīts, bija radīts kā ļoti labs. Cilvēkam bija jādara kas? Jātic Dievam un jāklausa tam, ko Dievs saka. Vai cilvēki to darīja? Nē. Kā jau jūs visi zināt, paradīzes dārza vidū Dievs bija iestādījis divus īpašus kokus – Dzīvības Koku, un Labā un Ļaunā Pazīšanas Koku. Un Dievs teica: “jūs varat ēst no visa, ko redzat apkārt un kas vien ir ēdams, bet no labā un ļaunā saprašanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu pilnīgi noteikti mirsi” (1.Mozus gr. 2:17). Cilvēki nepaklausīja Dievam un ēda no šī koka. Kaut gan tikpat labi varēja izvēlēties ēst no Dzīvības Koka un dzīvot mūžīgi.

 

Tātad, šī ir otrā cilvēces problēmu sakne uz šodienu – nepaklausība Dievam un tas, ka visi, kas vēl nav nožēlojuši (mainījuši prātu/ domas attieksmē pret un par Dievu) ir garīgi miruši.

 

Ēdot no labā un ļaunā pazīšanas koka pirmie cilvēki ne vien nomira garīgi un tika nošķirti no Dieva – no Viņa aizsardzības un visa labā, bet gan arī atvēra durvis ļaunajam.

…un velns Jēzum sacīja: ‘es Tev došu visas pasaules varas pilnību un godību it visā; es Tev došu visu pasauli, jo visa pasaule ir nodota man. Ja kalposi man un pielūgsi mani, tas viss būs Tavs…’ (Lūkas ev.4:5-7; Mateja ev.4:8-9).

Sātans, viens no kritušajiem eņģeļiem pārņēma valdību pār šo pasauli, kas no sākuma bija dota cilvēkiem. Acumirklī cilvēku godība, kurā viņi bija ģērbti, pazuda. Pasaulē ienāca posts.

 

Bet vai Dievs ir nevarīgs, ka nav spējīgs glābt savus cilvēkus no ļaunuma un posta? Cilvēkus, kas tic Viņam? Protams nē. Viņš glābj un ir apsolījis, ka būs klāt ikkatrā dzīves mirklī un apmierinās visas vajadzības. Viņš ir apsolījis, ka to, ko pirmie cilvēki sabojāja, Viņš vērsīs par labu.

Tas arī notika 2000 gadus atpakaļ. Kad Dievs sūtīja Savu Paša Dēlu nomirt par visas pasaules grēkiem un cēla Viņu augšā no mirušajiem, lai visi, kas pieņem šo patiesību ir attaisnoti - padarīti taisni, svēti un nevainīgi Dieva acīs. Tagad visi, kas saprot Dieva teikto un pieņem Viņa Glābšanas plānu, ir izglābti no grēka lāsta un Sātana varas pār tiem.

Par šo visu arī ir šī lapa.

Jo ne jau mūsu grēksūdzes, nemitīgās nožēlas, sveces, altāri, kvēpekļi un viss pārējais, kas ar reliģiskajiem rituāliem ir saistīts, mūs glābj. Tas ir tikai un vienīgi Paša Dieva Vārds, kad dzīvojam saskaņā ar to, nevis ar pasaulīgu cilvēku izdomātām mācībām.

Miers Caur Patiesību.  Miers uzzinot patiesību, ir iegūstams visiem, kas sirgst ar depresiju, meklē dzīves jēgu, cīnās ar vainas sajūtu, ir noguruši no dzīves netaisnības un cieš no nebeidzama ļaunuma apkārt un sevī.

Es pati visu savu apzinīgo dzīvi biju baznīcā gājēja un ticēju visam, ko ‘mācītāji’ teica, bet nezināju nekā par Dieva brīnišķīgajiem, mieru sniedzošajiem un mīlošajiem apsolījumiem, kuri visi ir “JĀ’ Kristū Jēzū.

 

Vēl tikai piebildīšu, ka nav svarīgi cik smagi, nepanesami pat varbūt, un spiedoši apstākļi jums šobrīd ir, - meklējiet Dieva apsolījumus jums palīdzēt tieši konkrētajā jūsu situācijā. Tad meditējiet pār to un ticiet, ka Viņa Vārds tiks piepildīts tieši tā, kā Viņš to ir teicis.

Dievs saka:

“Jo kā lietus un sniegs nāk no debesīm, un neatgriežas atpakaļ pirms tas nav atveldzējis zemi un apaugļojis to, un ietērpis zaļumā tā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdājam, tāpat tas ir arī ar manu Vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet izdarīs to, ko Es vēlējos un sasniegs mērķi ar kādu Es to sūtīju. Tad jūs priecāsieties un turpmāk dzīvosiet mierā; kalni un pakalni jūsu priekšā dziesmas dziedās, un visi lauka koki jums aplaudēs un priecīgi jūs sveicinās” (Jesajas gr. 55:10-12).

 

Bet pats pirmais un svarīgākais Viņa apsolījums ir: ”tici Viņa Dēlam un Viņam, tad tu būsi glābts.” Glābts no kā? To jūs arī atradīsiet šīs mājas lapās. Pateikšu tik to, ka visi cilvēki ir atkrituši no Dieva godības un padarīti par nožēlojamiem grēciniekiem Ādama nepaklausības dēļ. Un tagad, tāpat kā mēs tikām padarīti par grēciniekiem viena cilvēka, Ādama dēļ; tāpat tagad Dievs visus tos, kas tic Viņam,  padara par taisniem, nevainīgiem un tīriem, šķīstiem Dieva bērniem; un atkal caur vienu cilvēku - Savu Dēlu Jēzu Kristu. Un tas nav no, vai caur cilvēka darbiem. Tas ir tikai caur ticību Dievam. Labie darbi mums ir jādara cilvēku priekšā. Dieva priekšā mūsu labie darbi nav nekas. Lepojoties Dieva priekšā ar saviem labajiem darbiem mēs tikai apgānam sevi. Mums ir jātic Dieva apsolījumiem.

 

Vissvarīgākie Dieva apsolījumi un svētība, kas jau ir piepildīts un jau dots, ir – mūžīgā dzīve Jēzū Kristū, taisnīguma dāvana un brīvība no Sātana varas.

Romiešiem 1:16-17. Tās ir dāvanas, kas saņemamas par brīvu. Un, ja jebkurš no jums tiek izglābts, tam ir dota jauna dzīve. 2 Korint.5:17. Dievs ir apsolījis, ka SAVIEM BĒRNIEM Viņš visas lietas sakārtos tiem par labu. Rom.8:28.

 

Niedziļināšos vairāk tik sīki, bet īsumā te ir saraksts, ko Dievs apsolījis tiem, kas tic Viņa teiktajam.

Mūžigo dzīvi;

Visu (pagātnes, tagadnes, nākotnes) grēku piedošanu;

Svēto Garu; (bez Svētā Gara nav iespējams saprast Dieva teikto,  jo tas viss šķiet kā muļķība tiem, kam nav dota jaunā dzīve, kas nav atdzimuši no Gara).

Gudrību un vadību katrā dzīves situācijā;

Finansiālo nodrošinājumu;

Aizsardzību;

Vajadzību apmierināšanu;

Gan dvēseles, gan miesas dziedināšanu;

Mieru, pat, ja pasaule brūk apkārt. Psalms 91;

Izglābšanu no kārdinājumiem un vadību to laikā;

Bērnus, ģimeni un laulību. Pie tam, darbojoties saskaņā ar Viņa Vārdu – laulību, kas līdzinās paradīzei;

Brīvību nebaidīties;

Brīvību kā tādu;

Jaunu dzīvi tagad un mūžīgo dzīvi pēc nāves;

Dievs ir apsolījis mīlēt mūs un nekad nepamest. Ticiet tam un izbaudiet Viņa nebeidzamo žēlastību un absolūto mīlestību…

Tāpēc, -

“Dod Dievam pateicības upurus (ar savu muti slavini Viņu) un dari to, ko esi Viņam solījis. Sauc uz Mani, Viņš saka, savā bēdu dienā un Es tevi izglābšu; un tu Mani slavināsi!” (Psalmi 50:14-15).

 

Un ja Dievs ir jūs tā svētījis, ka jums pietiek pašiem un vēl kaut kas paliek pāri, tad lūdzu palīdziet uzturēt šo mājas lapu.

 

“Un Dievs ir spējīgs svētīt jūs ar visa veida svētībā tā, ka visās lietās, katrā laikā, pietiekot visa,  kas vien ir vajadzīgs, jūs būsiet pārbagāti labiem darbiem” (2 Korintiešiem 9:8).

 

 

Starp citu, jebkurš, kas pagriezīsies pret To Kungu un sāks dzīvot saskaņā ar Dieva teikto, tiks apgrūtināti ar noraidījumiem, izsmieklu, pazemoti utt. Jebkurš, kas ir vienkārši baznīcā gājējs un dzīvo saskaņā ar baznīcu reliģiskajiem likumiem, tiks likti mierā. Jebkurš, kas ir nožēlojis, tas ir – mainījis prātu un pieņēmis To Kungu kā savu personīgo Glābēju, vairāk vai mazāk, bet cietīs. Gan no draugiem, gan no ģimenes, gan no pasaules kopumā.

Bet Dievs izglābs un palīdzēs šādos brīžos. Galvenais neatkāpties, bet turpināt uz priekšu. Un nezaudēt ticību Viņam pat, ja draugi, ģimene un visa pasaule pagriež muguru.

 

Un nobeigumā mana lūgšana par jums ir lai jūs dzirdat ar savām ausīs un saprotat ar savām siržu acīm tā, ka tiekat glābti; jūs un jūsu tuvinieki. Lai miera Dievs drīz samin Sātanu zem jūsu kājām. Lai mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība ir ar jums visiem. Jēzus vārdā es lūdzu. Āmen.

 

ŽĒLASTĪBA un miers visiem jums no Dieva mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus. Slavēts lai tiek mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs; līdzjūtības Tēvs, mierinājuma,  balsta un palīdzības Dievs, kas uztur mūs visos mūsu ceļos. Gan labajos, gan ne tik. Viņš mūs mierina un balsta tā, ka arī mēs varam mierināt un balstīt tos, kam ir bēdas, jo spēku un varu tam saņemam no Dieva caur Svēto Garu Jēzū Kristū. 2 Korintiešiem 1:2-4. 

 

Lai mīlestības un miera Dievs svētī jūs bagātīgi!

Āmen.

thumbs amazing sunset mountains landscape website header